Zinātnes atziņas un jurisprudence: mūsdienīga neirozinātnes perspektīva

Raksta autors: COBALT zvērināts advokāta palīgs Jānis Sarāns.

Raksta aktualitāti uzskatāmi akcentē tas, ka par zinātnes un jurisprudences savstarpējo saikni neinteresējas zinātnes aprindās vien, bet šī saikne ir kļuvusi par būtisku dienas kārtības jautājumu gandrīz visos lielākajos pasaules uzņēmumos, kuru rīcībā ir nepieciešami instrumenti, lai ietekmētu gan industrijas profesionāļu, gan arī tiesu apziņu.

(…)

Ievērojot iepriekš minēto, raksta ietvaros autora mērķis ir rast atbildi uz vairākiem jautājumiem. Kā novērtēt zinātniskus pierādījumus kādas konkrētas zinātniskas atziņas pamatošanai, ja tās piemērošanai varētu būt būtiskas sekas konkrētajā lietā? Kāpēc vispār tiesām būtu jāņem vērā kādu konkrētu zinātnisku atziņu un to pamatojošo zinātnisko pierādījumu kopums? Kādi ir lēmumu pieņēmējus ietekmējošie iekšējie un ārējie faktori, kas, iespējams, rada šķēršļus lēmumu pieņemšanas procesā? Raksta pirmajā daļā autors īsi pieskarsies filozofiskam jautājumam, kāpēc zinātnes atziņas vispār būtu vēlams ņemt vērā? Tiks analizēts Civilprocesa likuma (CPL) un Administratīvā procesa likuma (APL) tiesību normu tvērums, kas attiecas uz pierādījumu novērtēšanas procesu, kā arī skatīts viens no ievērojamākajiem tiesu prakses piemēriem, kas saistās tieši ar zinātnes atziņu vērā ņemšanu pierādījumu novērtēšanas kontekstā. Raksta otrajā daļā autors adresēs vairākus būtiskus jautājumus saistībā ar ierobežojumiem, kas ik dienu ietekmē lēmumu pieņēmējus, iespējams tiem pat neapzinoties šo ierobežojumu klātbūtni, proti, kognitīvos ierobežojumus.

Lasīt vairāk žurnālā Jurista Vārds.