Krievijas iebrukums Ukrain\u0101 ir izrais\u012bjis sekas, kas atst\u0101ju\u0161as ietekmi gandr\u012bz uz ikvienu jomu, tai skait\u0101 ar\u012b uz darba vidi. Nost\u0101jas pau\u0161ana jaut\u0101jum\u0101 par karu var ne tikai ietekm\u0113t darbinieku attiec\u012bbas ar darba dev\u0113jiem, bet ar\u012b rad\u012bt k\u0101dai no pus\u0113m tiesiskas sekas.<\/p>\n
Iev\u0113rojama da\u013ca Latvij\u0101 str\u0101d\u0101jo\u0161u uz\u0146\u0113mumu sav\u0101 publisk\u0101 vai iek\u0161\u0113j\u0101 komunik\u0101cij\u0101 ir paudusi savu nost\u0101ju attiec\u012bb\u0101 uz karu. To ir dar\u012bju\u0161i ar\u012b t\u0101di uz\u0146\u0113mumi, kuri l\u012bdz \u0161im ir izvair\u012bju\u0161ies no publisku uzskatu pau\u0161anas jaut\u0101jumos, kas tie\u0161i neskar konkr\u0113to darb\u012bbas sf\u0113ru. Ne visi darbinieki ir uztv\u0113ru\u0161i uz\u0146\u0113muma attieksmes pau\u0161anu ar saj\u016bsmu. Sav\u0101 advok\u0101tu praks\u0113 esam sask\u0101ru\u0161ies ar vair\u0101kiem gad\u012bjumiem, kad darbinieki pret to akt\u012bvi iebilst. Lai gan darbinieku nepiekri\u0161anas izr\u0101d\u012b\u0161anai ir biju\u0161as da\u017e\u0101das formas un izteiksmes l\u012bdzek\u013ci, visus \u0161os gad\u012bjumus vieno v\u0113lme paust no uz\u0146\u0113muma ofici\u0101l\u0101s nost\u0101jas at\u0161\u0137ir\u012bgu viedokli. Piem\u0113ram, k\u0101ds darbinieks, protest\u0113jot pret uz\u0146\u0113muma poz\u012bciju, ir nopl\u0113sis darba viet\u0101 izvietotus simbolus, kas liecina par atbalstu vienai no konflikta pus\u0113m. Ir ac\u012bmredzami, ka \u0161\u0101ds p\u0101rliec\u012bbu konflikts var atst\u0101t b\u016btiskas negat\u012bvas sekas uz uz\u0146\u0113muma mikroklimatu un kav\u0113t efekt\u012bvu darbu.<\/p>\n
Viens no argumentiem, ko darbinieki m\u0113dz izmantot, pamatojot savu r\u012bc\u012bbu, ir atsauk\u0161an\u0101s uz vienl\u012bdz\u012bgas attieksmes un diskrimin\u0101cijas nov\u0113r\u0161anas pien\u0101kumu. Vi\u0146upr\u0101t, \u0161is pien\u0101kums ir p\u0101rk\u0101pts, uz\u0146\u0113mumam komunic\u0113jot savu poz\u012bciju attiec\u012bb\u0101 uz karu. \u0160\u0101ds arguments parasti tiek pamatots ar to, ka kar\u0161 faktiski notiek starp div\u0101m valst\u012bm, atbalsts k\u0101dai no konflikta pus\u0113m liecinot par atbalst\u012bt\u0101ja politisko p\u0101rliec\u012bbu.<\/p>\n
Politisk\u0101 p\u0101rliec\u012bba ir viena no iesp\u0113jam\u0101m diskrimin\u0101cijas paz\u012bm\u0113m. Eiropas Savien\u012bbas Pamatties\u012bbu hartas 21. pants: “Aizliegta jebk\u0101da veida diskrimin\u0101cija, tostarp diskrimin\u0101cija (..) politisko vai jebkuru citu uzskatu d\u0113\u013c (..)” un Eiropas Cilv\u0113kties\u012bbu konvencijas 14. pants: “\u0160aj\u0101 Konvencij\u0101 min\u0113to ties\u012bbu un br\u012bv\u012bbu \u012bsteno\u0161ana ir nodro\u0161in\u0101ma bez jebk\u0101das diskrimin\u0101cijas, neatkar\u012bgi no (..) politiskajiem vai citiem uzskatiem (..)” paredz, ka personas nevar tikt diskrimin\u0113tas savas politisk\u0101s p\u0101rliec\u012bbas d\u0113\u013c. Lai gan harta un konvencija ir saisto\u0161a t\u0101s dal\u012bbvalst\u012bm (ne priv\u0101tperson\u0101m), t\u0101s principi ir iestr\u0101d\u0101ti ar\u012b Latvijas ties\u012bbu aktos, un \u0161ie Latvijas ties\u012bbu akti ir saisto\u0161i priv\u0101tperson\u0101m (uz\u0146\u0113mumiem). T\u0101 Darba likuma 7. panta otr\u0101 da\u013ca paredz, ka: “darbinieka ties\u012bbas nodro\u0161in\u0101mas bez jebk\u0101das tie\u0161as vai netie\u0161as diskrimin\u0101cijas \u2014 neatkar\u012bgi no personas (..) reli\u0123isk\u0101s, politisk\u0101s vai citas p\u0101rliec\u012bbas (..)”.<\/p>\n
Darbinieks tiek aizsarg\u0101ts no nelabv\u0113l\u012bg\u0101m sek\u0101m, piem\u0113ram, sal\u012bdzino\u0161i maz\u0101kas darba samaksas, pr\u0113mijas nepie\u0161\u0137ir\u0161anas, nepaaugstin\u0101\u0161anas amat\u0101, slikt\u0101ku atva\u013cin\u0101juma nosac\u012bjumu piem\u0113ro\u0161anas, disciplin\u0101rsoda vai Darba l\u012bguma uzteikuma, ja \u0161\u0101das sekas darbiniekam rad\u012btas vien\u012bgi diskrimin\u0113jo\u0161as paz\u012bmes d\u0113\u013c. Proti, ja attieksme pret darbinieku vienl\u012bdz\u012bgos apst\u0101k\u013cos ir bijusi at\u0161\u0137ir\u012bga tikai at\u0161\u0137ir\u012bbas paz\u012bmes d\u0113\u013c un ja \u0161\u0101da at\u0161\u0137ir\u012bba nav objekt\u012bvi pamatojama, \u0161\u0101da attieksmes at\u0161\u0137ir\u012bba p\u0101rk\u0101pj diskrimin\u0101cijas aizliegumu. Teor\u0113tiski, ja, piem\u0113ram, darbinieks tiek atlaists no darba d\u0113\u013c savu politisko uzskatu pau\u0161anas, tas var\u0113tu liecin\u0101t par iesp\u0113jamu darbinieka diskrimin\u0101ciju, ja atlai\u0161anas pamat\u0101 nav biju\u0161i citi objekt\u012bvi apst\u0101k\u013ci, kas to pamato.<\/p>\n
Tom\u0113r, v\u0113rt\u0113jot iesp\u0113jamo diskrimin\u0101ciju, politisk\u0101s p\u0101rliec\u012bbas pau\u0161ana ir j\u0101no\u0161\u0137ir no r\u012bc\u012bbas, kas trauc\u0113 darba procesu uz\u0146\u0113mum\u0101 vai nodara kait\u0113jumu uz\u0146\u0113muma reput\u0101cijai. Piem\u0113ram, iepriek\u0161 min\u0113t\u0101 darba viet\u0101 novietoto simbolu no\u0146em\u0161ana ir r\u012bc\u012bba, kas p\u0101rk\u0101pj darba dev\u0113ja noteikto iek\u0161\u0113jo darba k\u0101rt\u012bbu un t\u0101d\u0113\u013c nav attaisnojama. Uz\u0146\u0113mumam k\u0101 jebkurai citai personai ir ties\u012bbas paust savu attieksmi par sabiedr\u012bbai noz\u012bm\u012bgiem jaut\u0101jumiem. T\u0101pat uz\u0146\u0113mums ir br\u012bvs izv\u0113l\u0113ties darba telpu iek\u0101rtojuma elementus un uz\u0146\u0113muma publisk\u0101s un iek\u0161\u0113j\u0101s komunik\u0101cijas stilu un saturu. Darbiniekam nav ties\u012bbu trauc\u0113t uz\u0146\u0113mumam realiz\u0113t \u0161\u012bs ties\u012bbas pat tad, ja vi\u0146a personisk\u0101 nost\u0101ja ir at\u0161\u0137ir\u012bga no uz\u0146\u0113muma poz\u012bcijas.<\/p>\n
Lai darbinieks baud\u012btu diskrimin\u0101cijas regul\u0113juma aizsardz\u012bbu, b\u016btu j\u0101konstat\u0113, ka at\u0161\u0137ir\u012bgas attieksmes pamat\u0101 ir bijusi diskrimin\u0113jo\u0161a paz\u012bme \u2013 \u0161aj\u0101 gad\u012bjum\u0101 politisk\u0101 p\u0101rliec\u012bba. Arguments par diskrimin\u0101cijas p\u0101rk\u0101pumu nedarbosies, ja attieksme pret darbinieku ir bijusi cit\u0101da d\u0113\u013c t\u0101, ka darbinieks p\u0101rk\u0101pj uz\u0146\u0113muma darba k\u0101rt\u012bbu vai cit\u0101di nodara kait\u0113jumu uz\u0146\u0113muma interes\u0113m vai reput\u0101cijai.<\/p>\n
Ar\u012b jaut\u0101jums par to, vai attieksmes pau\u0161anu pret karu var uzskat\u012bt par politisko p\u0101rliec\u012bbu, ir visai neviennoz\u012bm\u012bgs. Kara ve\u0161anu regul\u0113 starptautisko ties\u012bbu normas, kas saisto\u0161as ar\u012b karojo\u0161\u0101m valst\u012bm. T\u0101d\u0113\u013c, ja k\u0101da valsts, veicot karadarb\u012bbu, t\u0101s p\u0101rk\u0101pj, iebildumus pret \u0161\u012bs valsts r\u012bc\u012bbu var\u0113tu uzskat\u012bt par iebildumiem pret starptautisko ties\u012bbu normu p\u0101rk\u0101pumiem, nevis iebildumiem pret attiec\u012bg\u0101s valsts vai t\u0101s l\u012bderu politiku.<\/p>\n
Savuk\u0101rt ac\u012bmredzami prettiesisku viedok\u013cu pau\u0161ana, piem\u0113ram, genoc\u012bda vai kara noziegumu publiska slavin\u0101\u0161ana vai attaisno\u0161ana nav uzskat\u0101ma par politisk\u0101s p\u0101rliec\u012bbas pau\u0161anu, bet par krimin\u0101li sod\u0101mu r\u012bc\u012bbu. Turkl\u0101t \u0161\u0101da darbinieka r\u012bc\u012bba var graut uz\u0146\u0113muma reput\u0101ciju. T\u0101d\u0113\u013c uz\u0146\u0113mumi var aizliegt saviem darbiniekiem \u0161\u0101du r\u012bc\u012bbu, piem\u0113ram, nosakot pras\u012bbas komunik\u0101cijai, kuru darbinieks veic uz\u0146\u0113muma v\u0101rd\u0101 vai identific\u0113jot sevi k\u0101 uz\u0146\u0113muma darbinieku.<\/p>\n
Gad\u012bjumos, kad diskrimin\u0113jo\u0161ais elements ir ac\u012bmredzams, Darba likum\u0101 paredz\u0113tais regul\u0113jums var nodro\u0161in\u0101t darbinieka aizsardz\u012bbu pret diskrimin\u0101ciju. Piem\u0113ram, bie\u017ei cit\u0113tais gad\u012bjums no ASV prakses, kur\u0101 darba sludin\u0101jums satur\u0113ja nep\u0101rprotamu nor\u0101di: “kandid\u0101ti, l\u016bdzu, \u0146emiet v\u0113r\u0101: m\u0113s nepie\u0146emam darb\u0101 LIBER\u0100\u013bUS”, uzskat\u0101mi demonstr\u0113 piem\u0113ru, kad diskrimin\u0101cijas nov\u0113r\u0161anas regul\u0113jums var b\u016bt labs pamats savu intere\u0161u aizst\u0101v\u012bbai. Proti, kandid\u0101tam, kur\u0161 nav noalgots tikai sava liber\u0101lisma d\u0113\u013c vai darbiniekam, ar kuru l\u012bdz\u012bgu iemeslu d\u0113\u013c attiec\u012bgais uz\u0146\u0113mums ir izbeidzis darba attiec\u012bbas, ir labas iesp\u0113jas veiksm\u012bgi v\u0113rsties pret \u0161o uz\u0146\u0113mumu, pamatojot savu pras\u012bbu ar diskrimin\u0101cijas aizlieguma p\u0101rk\u0101pumu.<\/p>\n
Tom\u0113r gan Latvij\u0101, gan Eiropas Savien\u012bb\u0101 kopum\u0101 tiesu prakse, kur\u0101 tiktu v\u0113rt\u0113ts jaut\u0101jums par diskrimin\u0101ciju politisk\u0101s p\u0101rliec\u012bbas d\u0113\u013c, ir visai ierobe\u017eota. Pla\u0161\u0101k izskan\u0113ju\u0161\u0101s pr\u0101vas (piem\u0113ram, lieta Kurski pret Poliju, Eiropas Cilv\u0113kties\u012bbu tiesas 05.07.2016. spriedums) risina jaut\u0101jumus par valsts ties\u012bb\u0101m noteikt ierobe\u017eojumus politisk\u0101s p\u0101rliec\u012bbas pau\u0161anai, nevis priv\u0101tpersonu diskrimin\u0101ciju to politisk\u0101s p\u0101rliec\u012bbas d\u0113\u013c.<\/p>\n
Rezum\u0113jot \u2013 neviens ties\u012bbu akts, ne ar\u012b tiesu prakse neliedz uz\u0146\u0113mumam paust savu nost\u0101ju attiec\u012bb\u0101 uz karu gan iek\u0161\u0113j\u0101, gan \u0101r\u0113j\u0101 komunik\u0101cij\u0101. Darbiniekam nav j\u0101piekr\u012bt uz\u0146\u0113muma poz\u012bcijai, ta\u010du darbinieks nevar trauc\u0113t uz\u0146\u0113mumam savu nost\u0101ju paust vai veikt darb\u012bbas, kas p\u0101rk\u0101pj uz\u0146\u0113muma iek\u0161\u0113j\u0101s k\u0101rt\u012bbas noteikumus, trauc\u0113 uz\u0146\u0113muma darba procesu, boj\u0101 t\u0101 mikroklimatu vai diskredit\u0113 uz\u0146\u0113muma reput\u0101ciju.<\/p>\n