Cilv\u0113kties\u012bbu iev\u0113ro\u0161ana no uz\u0146\u0113mumu puses bie\u017ei tiek uztverta k\u0101 uz\u0146\u0113mumu lab\u0101 griba, \u0113tiska r\u012bc\u012bba vai korporat\u012bv\u0101 filantropija. Ta\u010du uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas un cilv\u0113kties\u012bbu joma neattiecas uz uz\u0146\u0113muma pe\u013c\u0146as novirz\u012b\u0161anu labdar\u012bbai vai, piem\u0113ram, \u0161amp\u016bna ra\u017eot\u0101ja iniciat\u012bv\u0101m mobinga mazin\u0101\u0161anai skol\u0101s. Caur uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas un cilv\u0113kties\u012bbu prizmu tiek risin\u0101ta uz\u0146\u0113mumu negat\u012bv\u0101 ietekme uz cilv\u0113kiem. T\u0101da negat\u012bv\u0101 ietekme, k\u0101, piem\u0113ram, piespiedu darbs, b\u012bstami darba apst\u0101k\u013ci, diskrimin\u0101cija u.c. Kas tie\u0161i tiek sagaid\u012bts no uz\u0146\u0113mumiem? K\u0101dus likumus pie\u0146em valstis \u0161aj\u0101 jom\u0101? Par to rakst\u0101.<\/p>\n
Starptautisk\u0101s cilv\u0113kties\u012bbu konvencijas parasti neuzliek tie\u0161us juridiskus pien\u0101kumus uz\u0146\u0113mumiem.[1]<\/a><\/sup>\u00a0Pievienojoties starptautiskaj\u0101m konvencij\u0101m, tie\u0161i valstis uz\u0146emas pien\u0101kumu iev\u0113rot, aizsarg\u0101t un nodro\u0161in\u0101t cilv\u0113kties\u012bbas. Neskatoties uz min\u0113to, starp valst\u012bm, sabiedr\u012bbas p\u0101rst\u0101vjiem un, ne maz\u0101k svar\u012bgi, pa\u0161iem uz\u0146\u0113mumiem veidojas vienpr\u0101t\u012bba, ka uz\u0146\u0113mumiem ir pien\u0101kums iev\u0113rot cilv\u0113kties\u012bbas.[2]<\/a><\/sup>\u00a0To ir veicin\u0101ju\u0161as gan pat\u0113r\u0113t\u0101ju, gan darbinieku pieaugo\u0161\u0101s gaidas un nosod\u012bjums par b\u016btiskiem cilv\u0113kties\u012bbu aizsk\u0101rumiem, k\u0101 ar\u012b nepiecie\u0161am\u012bba nov\u0113rst klimata p\u0101rmai\u0146u c\u0113lo\u0146us un sekas. Turkl\u0101t dek\u0101d\u0113m ilgi vado\u0161ais glob\u0101lais uzskats bija t\u0101ds, ka uz\u0146\u0113mumu vien\u012bgais m\u0113r\u0137is ir dal\u012bbnieku (akcion\u0101ru) v\u0113rt\u012bbas jeb pe\u013c\u0146as palielin\u0101\u0161ana. Ta\u010du 2019. gad\u0101 viena no vado\u0161aj\u0101m ASV uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas asoci\u0101cij\u0101m Business Roundtable n\u0101ca klaj\u0101 ar pazi\u0146ojumu, kur t\u0101s biedri atzina, ka \u0161\u0101da pieeja neatbilst m\u016bsdienu standartiem. Atmetot \u0161o pieeju, tika atz\u012bts, ka uz\u0146\u0113mumiem ir j\u0101darbojas t\u0101, lai labumu g\u016btu visas ieinteres\u0113t\u0101s personas (ang\u013cu valod\u0101 \u201cstakeholders\u201d), tostarp klienti, darbinieki un pieg\u0101d\u0101t\u0101ji, nevis tikai dal\u012bbnieki (akcion\u0101ri).[3]<\/a><\/sup>\u00a0Ar\u012b iepriek\u0161 ekonomikas teorij\u0101 tika izvirz\u012btas idejas par nepiecie\u0161am\u012bbu main\u012bt uzsvaru uz ilgtermi\u0146a ieguvumiem, ta\u010du tie\u0161i \u0161is un n\u0101kamie citu vado\u0161o biznesa forumu pazi\u0146ojumi rad\u012bja un turpina veicin\u0101t noz\u012bm\u012bgu glob\u0101l\u0101s prakses mai\u0146u, k\u0101 ar\u012b veicin\u0101ja ilgtsp\u0113jas jaut\u0101jumu integr\u0113\u0161anu uz\u0146\u0113mumu darb\u012bb\u0101.<\/p>\n Visprec\u012bz\u0101k valstu un uz\u0146\u0113mumu pien\u0101kumi cilv\u0113kties\u012bbu jom\u0101 ir skaidroti 2011. gada ANO Uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas un cilv\u0113kties\u012bbu pamatprincipos (\u201cANO Pamatprincipi\u201d). Tajos nav noteiktas jaunas starptautisko ties\u012bbu saist\u012bbas. Ta\u010du l\u012bdz to pie\u0146em\u0161anai ne akad\u0113miskaj\u0101 vid\u0113, ne praks\u0113 nebija absol\u016btas vienpr\u0101t\u012bbas par to, k\u0101 no\u0161\u0137irt valstu un uz\u0146\u0113mumu pien\u0101kumus. ANO Pamatprincipos tika izskaidrots un pamatots, ka valst\u012bm ir pien\u0101kums aizsarg\u0101t no uz\u0146\u0113mumu veiktajiem cilv\u0113kties\u012bbu aizsk\u0101rumiem, savuk\u0101rt uz\u0146\u0113mumiem ir j\u0101iev\u0113ro cilv\u0113kties\u012bbas. Uz\u0146\u0113mumu pien\u0101kums iev\u0113rot cilv\u0113kties\u012bbas ANO Pamatprincipos ir nostiprin\u0101ts k\u0101 glob\u0101ls sagaid\u0101m\u0101s r\u012bc\u012bbas standarts.[4]<\/a><\/sup>\u00a0Tikl\u012bdz tika novilkta \u0161\u012b skaidr\u0101 robe\u017ea, tas veicin\u0101ja ar\u012b vair\u0101ku citu atbild\u012bgas uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas standartu pilnveido\u0161anu.[5]<\/a><\/sup>\u00a0\u0160obr\u012bd ANO Pamatprincipi jau ir ieguvu\u0161i autoritat\u012bvu statusu, un tos ir ap\u0146\u0113mu\u0161ies iev\u0113rot vair\u0101ki uz\u0146\u0113mumi. Turkl\u0101t tie kalpo k\u0101 pamats ar\u012b atsevi\u0161\u0137u valstu likumiem un liel\u0101 m\u0113r\u0101 ietekm\u0113 Eiropas Savien\u012bbas politikas un regul\u0113juma virz\u012bbu.[6]<\/a><\/sup><\/p>\n Lai uz\u0146\u0113mums praks\u0113 izpild\u012btu savu pien\u0101kumu iev\u0113rot cilv\u0113kties\u012bbas, tam citastarp ir j\u0101\u012bsteno r\u016bp\u012bbas pien\u0101kums attiec\u012bb\u0101 uz cilv\u0113kties\u012bb\u0101m (ang\u013cu valod\u0101 \u201chuman rights due diligence\u201d). Caur r\u016bp\u012bbas pien\u0101kuma procesu uz\u0146\u0113mums var identific\u0113t, nov\u0113rst, mazin\u0101t un zi\u0146ot par to, k\u0101 tas risina savu negat\u012bvo ietekmi uz cilv\u0113kties\u012bb\u0101m.[7]<\/a><\/sup>\u00a0Citiem v\u0101rdiem \u2013 tas ir process, caur kuru uz\u0146\u0113mums var p\u0101rvald\u012bt risku rad\u012bt negat\u012bvu ietekmi uz cilv\u0113kties\u012bb\u0101m. Patieso un iesp\u0113jamo negat\u012bvo ietekmju (risku) identific\u0113\u0161ana ir viens no \u0161\u012b procesa so\u013ciem.[8]<\/a><\/sup><\/p>\n Eiropas Savien\u012bb\u0101 \u0161obr\u012bd top vair\u0101ki ties\u012bbu akti, kas noteiks jaunus pien\u0101kumus uz\u0146\u0113mumiem cilv\u0113kties\u012bbu iev\u0113ro\u0161anas jom\u0101. Piem\u0113ram, Direkt\u012bva par uz\u0146\u0113mumu pien\u0101c\u012bgu r\u016bp\u012bbu\u00a0attiec\u012bb\u0101 uz ilgtsp\u0113ju paredz\u0113s, ka lielajiem uz\u0146\u0113mumiem ir j\u0101identific\u0113 un j\u0101risina negat\u012bv\u0101 ietekme uz cilv\u0113kties\u012bb\u0101m un vidi atbilsto\u0161i vado\u0161ajiem starptautiskajiem standartiem, tostarp ANO Pamatprincipiem un OECD Atbild\u012bgas uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas vadl\u012bnij\u0101m daudznacion\u0101lajiem uz\u0146\u0113mumiem (\u201cOECD Vadl\u012bnijas\u201d), k\u0101 ar\u012b ar t\u0101m saist\u012btajiem r\u016bp\u012bbas pien\u0101kuma ieteikumiem.[9]<\/a><\/sup>\u00a0Ar \u0161o direkt\u012bvu lielajiem uz\u0146\u0113mumiem tiks noteikts juridisks pien\u0101kums \u012bstenot r\u016bp\u012bbas pien\u0101kumu attiec\u012bb\u0101 uz cilv\u0113kties\u012bb\u0101m un vidi.[10]<\/a><\/sup><\/p>\n Jaunas pras\u012bbas paredz\u0113s ar\u012b Regula par t\u0101du produktu aizlieg\u0161anu Eiropas Savien\u012bbas tirg\u016b, kas izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu. Saska\u0146\u0101 ar \u0161\u012bs regulas priek\u0161likumu uz\u0146\u0113mumiem b\u016bs j\u0101nodro\u0161ina, ka tie nelai\u017e, nedara pieejamus Eiropas Savien\u012bbas tirg\u016b un neeksport\u0113 produktus, kas izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu.[11]<\/a><\/sup>\u00a0Min\u0113t\u0101 pras\u012bba attieksies gan uz lielajiem, gan mazajiem un vid\u0113jiem uz\u0146\u0113mumiem. \u0160\u012bs regulas priek\u0161likums paredz ar\u012b to, ka dal\u012bbvalstu kompetent\u0101s iest\u0101des var\u0113s v\u0113rt\u0113t uz\u0146\u0113mumu pas\u0101kumus, kas veikti, lai identific\u0113tu, nov\u0113rstu, mazin\u0101tu vai izbeigtu piespiedu darba riskus to darb\u012bb\u0101s un v\u0113rt\u012bbu \u0137\u0113d\u0113s saist\u012bb\u0101 ar nov\u0113rt\u0113jamajiem produktiem.[11]<\/a><\/sup><\/p>\n Papildus vair\u0101kas r\u016bp\u012bbas pien\u0101kuma k\u0101 risku p\u0101rvald\u012bbas sist\u0113mas pras\u012bbas \u0161obr\u012bd jau ir noteiktas k\u0101 oblig\u0101tas Konflikta izrakte\u0146u regul\u0101.[12]<\/a><\/sup>\u00a0N\u0101kotn\u0113 r\u016bp\u012bbas pien\u0101kumu pl\u0101nots attiecin\u0101t ar\u012b uz bateriju izejvielu ieguvi un citiem to ra\u017eo\u0161anas un izmanto\u0161anas posmiem,[13]<\/a><\/sup>\u00a0k\u0101 ar\u012b atme\u017eo\u0161anu atbilsto\u0161i attiec\u012bgo regulu nosac\u012bjumiem.[14]<\/a><\/sup><\/p>\n Uz\u0146\u0113mumu negat\u012bvo ietekmi uz cilv\u0113kties\u012bb\u0101m iedala div\u0101s grup\u0101s \u2014 paties\u0101 jeb faktisk\u0101 ietekme (t\u0101da negat\u012bv\u0101 ietekme, kas jau ir iest\u0101jusies) un iesp\u0113jam\u0101 ietekme jeb riski[15]<\/a><\/sup>\u00a0(t\u0101da negat\u012bv\u0101 ietekme, kura v\u0113l nav iest\u0101jusies, bet var\u0113tu iest\u0101ties).[16]<\/a><\/sup><\/p>\n Daudziem uz\u0146\u0113mumiem j\u0113dziens \u201crisks\u201d galvenok\u0101rt noz\u012bm\u0113 riskus uz\u0146\u0113mumam \u2014 finan\u0161u risku, tirgus risku, operacion\u0101lo risku, reput\u0101cijas risku utt. Uz\u0146\u0113mumiem r\u016bp sava poz\u012bcija tirg\u016b attiec\u012bb\u0101 pret konkurentiem, savs t\u0113ls un ilgtermi\u0146a darb\u012bba, t\u0101p\u0113c, apl\u016bkojot riskus, tie parasti raug\u0101s uz risku uz\u0146\u0113mumam (sev pa\u0161am). Tom\u0113r starptautiskajos standartos tiek likts uzsvars uz iesp\u0113jam\u012bbu negat\u012bvi ietekm\u0113t cilv\u0113kus, vidi un sabiedr\u012bbu. T\u0101 ir iesp\u0113jam\u0101 negat\u012bv\u0101 ietekme, kuru uz\u0146\u0113mums rada, veicina vai ar kuru uz\u0146\u0113mums ir tie\u0161i saist\u012bts. Citiem v\u0101rdiem sakot, t\u0101 ir uz \u0101ru v\u0113rsta pieeja riskam.[17]<\/a><\/sup><\/p>\n Piem\u0113ram, ja uz\u0146\u0113mums nosaka p\u0101r\u0101k \u012bsus termi\u0146us saviem izejvielu pieg\u0101d\u0101t\u0101jiem, tie risk\u0113 rad\u012bt negat\u012bvu ietekmi uz pieg\u0101des \u0137\u0113\u017eu uz\u0146\u0113mumu darbiniekiem, vi\u0146u alg\u0101m, k\u0101 ar\u012b darba dro\u0161\u012bbu. Savuk\u0101rt, ja k\u0101da produkta vai pakalpojumu rekl\u0101m\u0101 tiek veicin\u0101ti aizspriedumi pret k\u0101du personu grupu, var tikt aizskartas \u0161o personu ties\u012bbas neb\u016bt pak\u013caut\u0101m diskrimin\u0101cijai.<\/p>\n No otras puses, cilv\u0113kties\u012bbu aizsk\u0101rumi un neatbilsto\u0161a cilv\u0113kties\u012bbu risku p\u0101rvald\u012bba var, protams, ar\u012b negat\u012bvi ietekm\u0113t uz\u0146\u0113muma reput\u0101ciju, likt pat\u0113r\u0113t\u0101jiem un investoriem nov\u0113rsties no uz\u0146\u0113muma, novest pie tiesved\u012bbas vai p\u0101rk\u0101puma procesa u.c.<\/p>\n J\u0101\u0146em v\u0113r\u0101 ar\u012b tas, ka tradicion\u0101lajos riska nov\u0113rt\u0113jumos tiek apsv\u0113rtas gan notikuma sekas (to smagums), gan to iest\u0101\u0161an\u0101s iesp\u0113jam\u012bba jeb varb\u016bt\u012bba. Ta\u010du cilv\u0113kties\u012bbu risku kontekst\u0101 smagums ir domin\u0113jo\u0161ais faktors.[18]<\/a><\/sup>\u00a0T\u0101pat cilv\u0113kties\u012bbu riski nevar tikt m\u0113r\u012bti, balstoties uz vienk\u0101r\u0161u izmaksu un ieguvumu anal\u012bzi, kur\u0101 negat\u012bv\u0101s ietekmes nov\u0113r\u0161anas vai mazin\u0101\u0161anas izmaksas tiktu pretstat\u012btas izmaks\u0101m, kas uz\u0146\u0113mumam rastos, ja to sauktu pie atbild\u012bbas par nodar\u012bto kait\u0113jumu.[19]<\/a><\/sup><\/p>\n Pirms uz\u0146\u0113mums s\u0101k identific\u0113t un v\u0113rt\u0113t patieso un iesp\u0113jamo negat\u012bvo ietekmi (riskus) p\u0113c b\u016bt\u012bbas, pirmk\u0101rt, tam b\u016btu svar\u012bgi izprast da\u017e\u0101do cilv\u0113kties\u012bbu saturu. Proti, uz\u0146\u0113mumam ir j\u0101stiprina savas sp\u0113jas atpaz\u012bt, k\u0101dos gad\u012bjumos uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bba negat\u012bvi ietekm\u0113 cilv\u0113kties\u012bbas. \u0160im nol\u016bkam var izmantot valstu vald\u012bbu, k\u0101 ar\u012b da\u017e\u0101du organiz\u0101ciju izstr\u0101d\u0101tos ce\u013cve\u017eus, kuros identific\u0113tas bie\u017e\u0101k sastopam\u0101s situ\u0101cijas. Piem\u0113ram:<\/p>\n Papildus katram uz\u0146\u0113mumam b\u016btu j\u0101apzin\u0101s, k\u0101di ir t\u0101 nozarei rakstur\u012bgie riski. Piem\u0113ram, tehnolo\u0123iju uz\u0146\u0113mumam var\u0113tu b\u016bt aktu\u0101l\u0101ki riski aizskart personas ties\u012bbas uz priv\u0101tumu. Savuk\u0101rt celtniec\u012bbas nozar\u0113 rakstur\u012bg\u0101ka var\u0113tu b\u016bt darba ties\u012bbu un darba dro\u0161\u012bbas pras\u012bbu iev\u0113ro\u0161ana. Vienlaikus gan j\u0101patur pr\u0101t\u0101, ka v\u0113rt\u0113jumos k\u0101 atskaites punkts b\u016btu j\u0101iek\u013cauj visas starptautiski atz\u012bt\u0101s cilv\u0113kties\u012bbas, jo uz\u0146\u0113mumi potenci\u0101li var ietekm\u0113t jebkuras no \u0161\u012bm ties\u012bb\u0101m.[25]<\/a><\/sup>\u00a0K\u0101 vienu no resursiem uz\u0146\u0113mumi var izmantot ar\u012b OECD izstr\u0101d\u0101tos ieteikumus atsevi\u0161\u0137\u0101m nozar\u0113m, piem\u0113ram, lauksaimniec\u012bbas, ieguves, ap\u0123\u0113rbu un apavu ra\u017eo\u0161anas u.c.[26]<\/a><\/sup>\u00a0V\u0113l noteikti var iel\u016bkoties ar\u012b citu savas nozares uz\u0146\u0113mumu cilv\u0113kties\u012bbu p\u0101rskatos, kurus arvien bie\u017e\u0101k public\u0113 daudznacion\u0101lie uz\u0146\u0113mumi.[27]<\/a><\/sup><\/p>\n Kad uz\u0146\u0113mums ir apzin\u0101jies, k\u0101 t\u0101 \u012bstenot\u0101 uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bba var negat\u012bvi ietekm\u0113t cilv\u0113kties\u012bbas, tas var s\u0101kt p\u0101rbaud\u012bt pats sevi un t\u0101 v\u0113rt\u012bbu \u0137\u0113des, lai identific\u0113tu savus un t\u0101 dar\u012bjumu partneru cilv\u0113kties\u012bbu riskus. Proti, tikl\u012bdz uz\u0146\u0113mums zina, ko mekl\u0113t, tas var s\u0101kt mekl\u0113t.<\/p>\n Praks\u0113 identific\u0113\u0161ana var izpausties k\u0101, piem\u0113ram:<\/p>\n Saska\u0146\u0101 ar ANO Pamatprincipiem cilv\u0113kties\u012bbu ietekmes nov\u0113rt\u0113juma veik\u0161ana ir viens no veidiem, k\u0101 uz\u0146\u0113mums var identific\u0113t cilv\u0113kties\u012bbu riskus, nevis oblig\u0101ta r\u016bp\u012bbas pien\u0101kuma procesa sast\u0101vda\u013ca. Lai ar\u012b k\u0101du cilv\u0113kties\u012bbu ietekmes v\u0113rt\u0113\u0161anas pieeju uz\u0146\u0113mums izv\u0113l\u0113tos, galvenais ir tas, lai cilv\u0113kties\u012bbas tiktu apsv\u0113rtas visaptvero\u0161i.[29]<\/a><\/sup>\u00a0ANO Pamatprincipi paredz, ka pien\u0101kums iev\u0113rot cilv\u0113kties\u012bbas attiecas uz visiem uz\u0146\u0113mumiem. Ta\u010du l\u012bdzek\u013ci, k\u0101dus uz\u0146\u0113mumam b\u016btu j\u0101izmanto, b\u016bs at\u0161\u0137ir\u012bgi atkar\u012bb\u0101 no uz\u0146\u0113muma lieluma, iesp\u0113jam\u0101s negat\u012bv\u0101s ietekmes smaguma, korporat\u012bv\u0101s strukt\u016bras u.c. faktoriem.[30]<\/a><\/sup><\/p>\n Papildus j\u0101atz\u012bm\u0113, ka cilv\u0113kties\u012bbu ietekmes nov\u0113rt\u0113jumu veik\u0161ana r\u016bp\u012bbas pien\u0101kuma procesa ietvaros ir sal\u012bdzino\u0161i jauna joma. L\u012bdz ar to \u0161obr\u012bd v\u0113l att\u012bst\u0101s izpratne par to, k\u0101da b\u016btu lab\u0101 prakse. Aktu\u0101l\u0101kie ieteikumi cilv\u0113kties\u012bbu ietekmes nov\u0113rt\u0113jumu veik\u0161anai ir pieejami, piem\u0113ram, D\u0101nijas Cilv\u0113kties\u012bbu instit\u016bta, kas ir viena no vado\u0161aj\u0101m uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas un cilv\u0113kties\u012bbu jaut\u0101jumu p\u0113tniec\u012bbas organiz\u0101cij\u0101m, izstr\u0101d\u0101taj\u0101 Cilv\u0113kties\u012bbu ietekmes nov\u0113rt\u0113juma ieteikumu un r\u012bku komplekt\u0101 (ang\u013cu valod\u0101 \u201cHuman rights impact assessment guidance and toolbox\u201d).[31]<\/a><\/sup><\/p>\n B\u016btiski uzsv\u0113rt ar\u012b to, ka cilv\u0113kties\u012bbu riski galvenok\u0101rt ir j\u0101v\u0113rt\u0113 no ietekm\u0113to personu perspekt\u012bvas. Saska\u0146\u0101 ar ANO Pamatprincipiem, lai uz\u0146\u0113mums var\u0113tu identific\u0113t cilv\u0113kties\u012bbu riskus un prec\u012bzi nov\u0113rt\u0113t savu ietekmi uz cilv\u0113kties\u012bb\u0101m, tam b\u016btu j\u0101cen\u0161as izprast potenci\u0101li ietekm\u0113to personu (piem\u0113ram, dar\u012bjuma partnera darbinieku) ba\u017eas, konsult\u0113joties ar t\u0101m tie\u0161i. Turkl\u0101t \u0161aj\u0101s konsult\u0101cij\u0101s j\u0101\u0146em v\u0113r\u0101 valoda un citi \u0161\u0137\u0113r\u0161\u013ci efekt\u012bvai iesaistei.[32]<\/a><\/sup>\u00a0Proti, iesaistei ir j\u0101b\u016bt j\u0113gpilnai. Piem\u0113ram, var b\u016bt gad\u012bjumi, kad darbinieki nev\u0113las atkl\u0101t patieso situ\u0101ciju, baidoties no darba dev\u0113ja represij\u0101m un riska zaud\u0113t darbu. L\u012bdz ar to uz\u0146\u0113mumam ir j\u0101atrod atbilsto\u0161a pieeja, lai ieg\u016bt\u0101 inform\u0101cija b\u016btu ticama.<\/p>\n Gad\u012bjumos, kad nav iesp\u0113jams konsult\u0113ties tie\u0161i, uz\u0146\u0113mumiem b\u016btu j\u0101apsver t\u0101das alternat\u012bvas k\u0101 konsult\u0101cijas ar uzticamiem, neatkar\u012bgiem ekspertiem, tostarp cilv\u0113kties\u012bbu aizst\u0101vjiem un citiem pilsonisk\u0101s sabiedr\u012bbas p\u0101rst\u0101vjiem.[32]<\/a><\/sup>\u00a0\u00a0Proti, uz\u0146\u0113mumi var konsult\u0113ties ar\u012b ar da\u017e\u0101d\u0101m ieinteres\u0113taj\u0101m person\u0101m, piem\u0113ram, nevalstiskaj\u0101m organiz\u0101cij\u0101m, arodbiedr\u012bb\u0101m, starptautiskaj\u0101m organiz\u0101cij\u0101m, akad\u0113mi\u0137iem u.c. Turkl\u0101t attiec\u012bb\u0101 uz cilv\u0113kties\u012bbu ietekmes nov\u0113rt\u0113jumiem tiek nor\u0101d\u012bts, ka ieinteres\u0113to personu iesaiste un \u0101r\u0113ja nov\u0113rt\u0113juma zi\u0146ojuma p\u0101rbaude var nodro\u0161in\u0101t ar\u012b attiec\u012bg\u0101 zi\u0146ojuma pareiz\u012bbu un ticam\u012bbu.[33]<\/a><\/sup>\u00a0Papildus j\u0101\u0146em v\u0113r\u0101, ka, v\u0113rt\u0113jot riskus, uz\u0146\u0113mumiem ir j\u0101piev\u0113r\u0161 \u012bpa\u0161a uzman\u012bba marginaliz\u0113t\u0101m un maz\u0101k aizsarg\u0101t\u0101m personu grup\u0101m, k\u0101 ar\u012b da\u017e\u0101dajiem riskiem, ar kuriem saskaras sievietes un v\u012brie\u0161i.[34]<\/a><\/sup><\/p>\n Risku identific\u0113\u0161anai nepiecie\u0161amo inform\u0101ciju var ieg\u016bt, piem\u0113ram, caur intervij\u0101m ar darbiniekiem, viet\u0113jo kopienu, k\u0101 ar\u012b pieg\u0101d\u0101t\u0101jiem, aptauj\u0101m, p\u0113t\u012bjumiem, pieg\u0101d\u0101t\u0101ju ra\u017eot\u0146u apmekl\u0113jumiem un auditiem. Var ieviest ar\u012b s\u016bdz\u012bbu un atsauksmju iesnieg\u0161anas sist\u0113mu, caur kuru ietekm\u0113t\u0101s personas var nor\u0101d\u012bt uz past\u0101vo\u0161ajiem p\u0101rk\u0101pumiem un cilv\u0113kties\u012bbu riskiem. Arvien bie\u017e\u0101k uz\u0146\u0113mumi ievie\u0161 ar\u012b apm\u0101c\u012bbu programmas gan saviem, gan dar\u012bjumu partneru darbiniekiem, lai veicin\u0101tu izpratni par cilv\u0113kties\u012bbu riskiem un pal\u012bdz\u0113tu tos atkl\u0101t un nov\u0113rst.[35]<\/a><\/sup><\/p>\n P\u0113c t\u0101, kad uz\u0146\u0113mums ir identific\u0113jis cilv\u0113kties\u012bbu riskus, tam ir attiec\u012bgi j\u0101r\u012bkojas, lai nov\u0113rstu vai mazin\u0101tu savu negat\u012bvo ietekmi. Ta\u010du, t\u0101 k\u0101 uz\u0146\u0113mumam var nepietikt resursu, lai vienlaikus risin\u0101tu visas negat\u012bv\u0101s ietekmes, ANO Pamatprincipi paredz \u0161o ietekmju prioritiz\u0113\u0161anu.[36]<\/a><\/sup>\u00a0Proti, uz\u0146\u0113mumam ir j\u0101nov\u0113rt\u0113 negat\u012bvo ietekmju smagums un t\u0101s j\u0101risina, s\u0101kot ar smag\u0101kajiem gad\u012bjumiem. Papildus uz\u0146\u0113mumam b\u016btu j\u0101\u012bsteno ar\u012b p\u0101r\u0113jie r\u016bp\u012bbas pien\u0101kuma procesa so\u013ci.<\/p>\n Savuk\u0101rt, gad\u012bjumos, kad uz\u0146\u0113mums atkl\u0101j, ka tas jau ir izrais\u012bjis vai veicin\u0101jis negat\u012bvu ietekmi, tam ir j\u0101nodro\u0161ina atbilsto\u0161s atl\u012bdzin\u0101jums vai j\u0101veicina to, ka \u0161\u0101ds atl\u012bdzin\u0101jums tiek sniegts.[37]<\/a><\/sup><\/p>\n T\u0101tad, kad uz\u0146\u0113mums ir identific\u0113jis, ka t\u0101 noteiktie termi\u0146i rada darba ties\u012bbu un darba dro\u0161\u012bbas aizsk\u0101ruma risku pieg\u0101des \u0137\u0113\u017eu uz\u0146\u0113mumos, tam ir j\u0101p\u0101rskata un j\u0101paredz atbilsto\u0161\u0101ki termi\u0146i. Savuk\u0101rt gad\u012bjum\u0101, kad uz\u0146\u0113mums savu produktu vai pakalpojumu rekl\u0101m\u0101 ir veicin\u0101jis aizspriedumus pret k\u0101du personu grupu, tam ir j\u0101izbeidz \u0161\u0101da prakse un j\u0101atturas no \u0161\u0101das r\u012bc\u012bbas n\u0101kotn\u0113. Dialog\u0101 ar ietekm\u0113taj\u0101m person\u0101m uz\u0146\u0113mumam ar\u012b j\u0101noskaidro, vai t\u0101 veiktie pas\u0101kumi (p\u0101rskat\u012btie termi\u0146i, jaunie rekl\u0101mas materi\u0101li) ir atbilsto\u0161i un vairs nerada negat\u012bvu ietekmi, un j\u0101p\u0101rliecin\u0101s, ka ietekm\u0113t\u0101s personas ir guvu\u0161as atbilsto\u0161u atl\u012bdzin\u0101jumu par nodar\u012bto kait\u0113jumu.<\/p>\n K\u0101 interesantu risin\u0101jumu negat\u012bv\u0101s ietekmes mazin\u0101\u0161an\u0101 var min\u0113t, piem\u0113ram, ar\u012b uz\u0146\u0113mumu Lorenz (V\u0101cija) un Brynild (Norv\u0113\u0123ija), kuri ra\u017eo da\u017e\u0101das uzkodas un saldumus, atbalst\u012bto jauna b\u0113rnud\u0101rza atv\u0113r\u0161anu blakus to pieg\u0101d\u0101t\u0101ja Indijas riekstu apstr\u0101des r\u016bpn\u012bcai Mozambik\u0101. T\u0101 k\u0101 liel\u0101k\u0101 da\u013ca darbinieku pieg\u0101d\u0101t\u0101ja r\u016bpn\u012bc\u0101 ir sievietes, t\u0101s nereti \u0146\u0113ma l\u012bdzi uz darbu savus b\u0113rnus. Ta\u010du, lai b\u0113rniem neb\u016btu j\u0101pavada laiks r\u016bpn\u012bcas teritorij\u0101, uz\u0146\u0113mumi atbilsto\u0161i r\u012bkoj\u0101s, lai uzlabotu b\u0113rnu situ\u0101ciju.[38]<\/a><\/sup><\/p>\n J\u0101patur pr\u0101t\u0101 ar\u012b tas, ka laika gait\u0101 cilv\u0113kties\u012bbu situ\u0101cija var main\u012bties, l\u012bdz ar to ietekme uz cilv\u0113kties\u012bb\u0101m ir j\u0101v\u0113rt\u0113 regul\u0101ri. ANO Pamatprincipos ir uzsv\u0113rts, ka nepiecie\u0161am\u012bba v\u0113rt\u0113t ietekmi var\u0113tu rasties, piem\u0113ram, lemjot par ieie\u0161anu jaun\u0101 tirg\u016b, jauna produkta palai\u0161anu, politikas mai\u0146u vai pla\u0161\u0101k\u0101m p\u0101rmai\u0146\u0101m uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bb\u0101, k\u0101 ar\u012b citos gad\u012bjumos.[39]<\/a><\/sup>\u00a0R\u016bp\u012bbas pien\u0101kuma process ir nep\u0101rtraukts, l\u012bdz ar to ar\u012b cilv\u0113kties\u012bbu risku v\u0113rt\u0113\u0161ana nav izol\u0113ts vingrin\u0101jums. D\u0101nijas Cilv\u0113kties\u012bbu instit\u016bts papildus nor\u0101da, ka cilv\u0113kties\u012bbu ietekmes nov\u0113rt\u0113juma veik\u0161ana var\u0113tu b\u016bt nepiecie\u0161ama ar\u012b gad\u012bjumos, kad:<\/p>\nV\u0113smas no Eiropas Savien\u012bbas<\/h4>\n
Kas ir cilv\u0113kties\u012bbu riski?<\/h4>\n
K\u0101 uz\u0146\u0113mums var identific\u0113t cilv\u0113kties\u012bbu riskus?<\/h4>\n
\n
\n
Kas uz\u0146\u0113mumam j\u0101dara p\u0113c cilv\u0113kties\u012bbu risku identific\u0113\u0161anas?<\/h4>\n