2026. gada pirmais ceturksnis krimin\u0101lties\u012bb\u0101s iez\u012bm\u0113 vair\u0101kas skaidras tendences. Tiesu praks\u0113 nostiprin\u0101s pla\u0161\u0101ka pieeja konfisk\u0101cijai un sankciju piem\u0113ro\u0161anai. Vienlaikus izmekl\u0113\u0161anas iest\u0101\u017eu fokus\u0101 saglab\u0101jas ekonomiskie noziegumi, publisko l\u012bdzek\u013cu izlietojuma kontrole un amatpersonu r\u012bc\u012bbas tiesiskuma izv\u0113rt\u0113\u0161ana. Savuk\u0101rt likumdo\u0161anas l\u012bmen\u012b tuv\u0101kaj\u0101 laik\u0101 gaid\u0101mas izmai\u0146as konfisc\u0113tas mantas p\u0101rvald\u012bb\u0101, e-pier\u0101d\u012bjumu ieg\u016b\u0161an\u0101 un c\u012b\u0146\u0101 ar aizliegt\u0101m vieno\u0161an\u0101m iepirkumos.<\/p>\n
Eiropas Savien\u012bbas Tiesas spriedums liet\u0101 C-8\/24<\/strong><\/p>\n EST apstiprin\u0101ja, ka ES dal\u012bbvalstij ir pien\u0101kums atz\u012bt un izpild\u012bt citas dal\u012bbvalsts konfisk\u0101cijas r\u012bkojumu pat tad, ja persona nav noties\u0101ta \u2013 un pat gad\u012bjum\u0101, kad tiesa to attaisno, bet konstat\u0113, ka manta g\u016bta noziedz\u012bg\u0101 ce\u013c\u0101. Tiesas fokuss ir uz mantas izcelsmi, nevis uz konkr\u0113tas personas noties\u0101\u0161anu. T\u0101d\u0113\u013c atteikties no citas valsts konfisk\u0101cijas r\u012bkojuma izpildes b\u016bs iz\u0146\u0113mums, nevis norma. Atsauk\u0161an\u0101s uz pamatties\u012bbu p\u0101rk\u0101pumu k\u0101 atteikuma pamatu pie\u013caujama tikai tad, ja past\u0101v konkr\u0113ti un objekt\u012bvi pier\u0101d\u012bjumi par ac\u012bmredzamu un nopietnu risku. Turkl\u0101t, ja persona nav izmantojusi tiesisk\u0101s aizsardz\u012bbas l\u012bdzek\u013cus valst\u012b, kas r\u012bkojumu izdevusi, t\u0101 princip\u0101 nevar \u0161os argumentus izvirz\u012bt izpildes valst\u012b. Praktiski tas noz\u012bm\u0113 stingr\u0101ku savstarp\u0113j\u0101s atz\u012b\u0161anas principa piem\u0113ro\u0161anu un maz\u0101kas iesp\u0113jas izpildes valst\u012b p\u0101rskat\u012bt izsnieg\u0161anas valsts nol\u0113mumu p\u0113c b\u016bt\u012bbas.<\/p>\n Eiropas Savien\u012bbas Tiesas spriedums liet\u0101 C-84\/24 UAB \u201cEM SYSTEM\u201d<\/strong><\/p>\n EST apstiprin\u0101ja, ka ES sankciju ietvaros l\u012bdzek\u013cu iesald\u0113\u0161ana var attiekties ar\u012b uz sabiedr\u012bb\u0101m, kas pa\u0161as nav iek\u013cautas sankcion\u0113to personu sarakst\u0101. Proti, pietiek ar to, ka to akt\u012bvi faktiski atrodas sankcion\u0113tas personas kontrol\u0113 vai tur\u0113jum\u0101. Ja sankcion\u0113tajai personai pieder 50% vai vair\u0101k no sabiedr\u012bbas kapit\u0101la, EST atz\u012bst, ka \u0161\u012bs sabiedr\u012bbas l\u012bdzek\u013ci ir sankcion\u0113t\u0101s personas kontrol\u0113 un t\u0101d\u0113\u013c iesald\u0113jami. Kontroles prezumpcija var past\u0101v\u0113t ar\u012b zem 50% sliek\u0161\u0146a, ja faktiski ir iesp\u0113ja \u012bstenot domin\u0113jo\u0161u ietekmi. Vienlaikus sabiedr\u012bbai, kuras l\u012bdzek\u013ci iesald\u0113ti k\u0101 saist\u012btas ar sankcion\u0113to personu, ir ties\u012bbas apstr\u012bd\u0113t iesald\u0113\u0161anu un pan\u0101kt t\u0101s atcel\u0161anu, ja t\u0101 pier\u0101da, ka sankcion\u0113t\u0101 persona \u0161os akt\u012bvus faktiski nekontrol\u0113 un netur.<\/p>\n Sen\u0101ta atzi\u0146as liet\u0101 SKK-28\/2026<\/strong><\/p>\n Sen\u0101ts \u0161aj\u0101 liet\u0101 nostiprin\u0101ja stingru pieeju ES sankciju p\u0101rk\u0101pumu v\u0113rt\u0113\u0161an\u0101. Proti, k\u013c\u016bdains priek\u0161stats par to, vai konkr\u0113ta r\u012bc\u012bba ir aizliegta, pats par sevi neatbr\u012bvo no krimin\u0101latbild\u012bbas. Sen\u0101ts uzsv\u0113ra, ka ES regulas ir tie\u0161i piem\u0113rojamas un saisto\u0161as gan fizisk\u0101m, gan juridisk\u0101m person\u0101m no to public\u0113\u0161anas br\u012b\u017ea ES Ofici\u0101laj\u0101 v\u0113stnes\u012b neatkar\u012bgi no t\u0101, vai valsts iest\u0101des ir akt\u012bvi inform\u0113ju\u0161as par ierobe\u017eojumiem. Liet\u0101 tika nor\u0101d\u012bts, ka uz\u0146\u0113muma vad\u012bba pa\u013c\u0101v\u0101s uz ministriju un nozares a\u0123ent\u016bru inform\u0113\u0161anu, ta\u010du Sen\u0101ts \u0161o argumentu noraid\u012bja, jo pien\u0101kums sekot l\u012bdzi tie\u0161i piem\u0113rojamam ES regul\u0113jumam gulstas uz pa\u0161u uz\u0146\u0113mumu un t\u0101 vad\u012bbu, nevis uz valsts iest\u0101d\u0113m. Praktiski tas noz\u012bm\u0113, ka uz\u0146\u0113mumiem, valdes locek\u013ciem un dar\u012bjumos iesaist\u012btaj\u0101m person\u0101m ir akt\u012bvs pien\u0101kums p\u0101rliecin\u0101ties par savu darb\u012bbu atbilst\u012bbu sankciju re\u017e\u012bmam. Apel\u0113\u0161ana pie neinform\u0113t\u012bbas vai pa\u013cau\u0161an\u0101s uz citu pu\u0161u iniciat\u012bvu \u0161aj\u0101 kontekst\u0101 neb\u016bs pie\u013caujama.<\/p>\n Sen\u0101ta atzi\u0146as liet\u0101 SKK-4\/2026<\/strong><\/p>\n \u0160aj\u0101 liet\u0101 Sen\u0101ts piev\u0113rs\u0101s valsts amatpersonas prettiesiskas r\u012bc\u012bbas kvalifik\u0101cijai situ\u0101cij\u0101, kur muitas ier\u0113dne faktiski veicin\u0101jusi kontrabandu, aizst\u0101jot kravu skenera datus ar viltotiem, t\u0101d\u0113j\u0101di nodro\u0161inot nedeklar\u0113tu tabakas izstr\u0101d\u0101jumu ieve\u0161anu ar valstij nodar\u012btiem zaud\u0113jumiem gandr\u012bz 1,84 miljonu euro apm\u0113r\u0101. Tiesas zem\u0101k\u0101s instances to kvalific\u0113ja tikai k\u0101 dokumentu vilto\u0161anu, atst\u0101jot nov\u0101rt\u0101 gan kontrabandas, gan dienesta pilnvaru p\u0101rsnieg\u0161anas sast\u0101vus. Sen\u0101ts ar blakus l\u0113mumu v\u0113rsa prokurat\u016bras uzman\u012bbu uz nepareizu kvalifik\u0101ciju, nor\u0101dot, ka kontrabandas objekt\u012bvo pusi veido ne tikai pre\u010du fiziska p\u0101rvieto\u0161ana p\u0101ri robe\u017eai, bet ar\u012b jebkur\u0161 nelikum\u012bgs pa\u0146\u0113miens, ar kuru tiek apieta muitas kontrole, tostarp kravas satura sl\u0113p\u0161ana vai viltotu datu izmanto\u0161ana. T\u0101d\u0113\u013c ier\u0113dne bija uzskat\u0101ma par kontrabandas l\u012bdzizdar\u012bt\u0101ju. Vienlaikus darb\u012bba, kas pati par sevi atbilst cita noziedz\u012bga nodar\u012bjuma sast\u0101vam, atz\u012bstama ar\u012b par dienesta pilnvaru p\u0101rsnieg\u0161anu. Sen\u0101ts uzsver, ka nepareiza kvalifik\u0101cija nav pie\u013caujama, ja t\u0101s rezult\u0101t\u0101 valsts amatpersonai rodas nepamatoti labv\u0113l\u012bg\u0101ks st\u0101voklis sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar priv\u0101tpersonu. Attiec\u012bgi amatpersonu atbild\u012bba j\u0101v\u0113rt\u0113 piln\u0101 apjom\u0101, neaprobe\u017eojoties ar form\u0101li piem\u0113rojam\u0101ko normu.<\/p>\n Sen\u0101ta l\u0113mums liet\u0101 SKA-222\/2026<\/strong><\/p>\n Personai ir subjekt\u012bv\u0101s ties\u012bbas pras\u012bt, lai pa\u0161vald\u012bbas policijas r\u012bc\u012bba publiska pas\u0101kuma laik\u0101 tiktu p\u0101rv\u0113rt\u0113ta ties\u0101 ar\u012b tad, ja policija form\u0101li r\u012bkojusies, bet personas ieskat\u0101 nepietiekami. Priek\u0161noteikums ir tas, ka past\u0101v individualiz\u0113ta tiesisk\u0101 interese. Proti, ties\u012bbas v\u0113rsties ties\u0101 ir personai, kuru policijas bezdarb\u012bba tie\u0161i un b\u016btiski var\u0113ja skart, piem\u0113ram, nekustam\u0101 \u012bpa\u0161uma \u012bpa\u0161niekam pas\u0101kuma tuvum\u0101. Vienlaikus Sen\u0101ts skaidri atrun\u0101, ka biedr\u012bbai vai citai juridiskai personai nav ties\u012bbu iesniegt \u0161\u0101du pieteikumu visp\u0101r\u012bg\u0101s sabiedr\u012bbas interes\u0113s, ja likumdev\u0113js \u0161\u0101du iesp\u0113ju nav \u012bpa\u0161i paredz\u0113jis. T\u0101pat juridiska persona nevar atsaukties uz apdraud\u0113jumu, kas p\u0113c savas b\u016bt\u012bbas var skart tikai fiziskas personas, piem\u0113ram, dro\u0161\u012bbu vai vesel\u012bbu. Attiec\u012bgi ikviens, kura ties\u012bbas vai tiesisk\u0101s intereses publisk\u0101 pas\u0101kuma laik\u0101 var\u0113ja tikt skartas policijas neadekv\u0101tas r\u012bc\u012bbas d\u0113\u013c, var \u0161o jaut\u0101jumu nodot administrat\u012bv\u0101s tiesas kontrolei. Savuk\u0101rt NVO un biedr\u012bb\u0101m \u0161\u0101da ce\u013ca nav, vismaz bez skaidra likum\u0101 noteikta pilnvarojuma.<\/p>\n Publiski pieejam\u0101 inform\u0101cija par 2026. gada 1. ceturksni iez\u012bm\u0113 divus domin\u0113jo\u0161us virzienus: ekonomiskie noziegumi un valsts p\u0101rvaldes godpr\u0101t\u012bba.<\/p>\n Ekonomisko noziegumu blok\u0101 saglab\u0101jas izteikts fokuss uz izvair\u012b\u0161anos no nodok\u013cu nomaksas, PVN sh\u0113m\u0101m, noziedz\u012bgi ieg\u016btu l\u012bdzek\u013cu legaliz\u0113\u0161anu un kr\u0101p\u0161anu ar publiskajiem l\u012bdzek\u013ciem. Tiesai nodotas lietas par izvair\u012b\u0161anos no nodok\u013cu nomaksas liel\u0101 apm\u0113r\u0101, par m\u0101ksl\u012bgi veidot\u0101m dar\u012bjumu \u0137\u0113d\u0113m ien\u0101kumu sl\u0113p\u0161anai, par organiz\u0113t\u0101s grup\u0101s \u012bstenot\u0101m PVN kr\u0101p\u0161anas un legaliz\u0101cijas sh\u0113m\u0101m, k\u0101 ar\u012b par kr\u0101p\u0161anu vesel\u012bbas apr\u016bpes sist\u0113m\u0101, manipul\u0113jot ar kompens\u0113jamo medikamentu datiem. Tas apliecina, ka iest\u0101\u017eu priorit\u0101te joproj\u0101m ir finan\u0161u pl\u016bsmu kontrole, m\u0101ksl\u012bgu komercstrukt\u016bru atmasko\u0161ana un noziedz\u012bgi ieg\u016btu l\u012bdzek\u013cu atg\u016b\u0161ana. Atsevi\u0161\u0137i j\u0101izce\u013c, ka saglab\u0101jas un tiek turpin\u0101ts fokuss uz sankciju p\u0101rk\u0101pumiem. Sankciju iev\u0113ro\u0161ana joproj\u0101m ir viena no izmekl\u0113\u0161anas iest\u0101\u017eu uzman\u012bbas jom\u0101m, un p\u0101rk\u0101pumi arvien bie\u017e\u0101k tiek v\u0113rt\u0113ti k\u0101 b\u016btisks krimin\u0101ltiesisks risks.<\/p>\n Otrs b\u016btiskais virziens ir valsts amatpersonu un ar publisko sektoru saist\u012btie p\u0101rk\u0101pumi. \u0160eit uzman\u012bbas centr\u0101 ir dienesta pilnvaru p\u0101rsnieg\u0161ana, amatu izmanto\u0161ana priv\u0101t\u0101s interes\u0113s un publisko iepirkumu godpr\u0101t\u012bba. Sevi\u0161\u0137i z\u012bm\u012bgs sign\u0101ls ir Eiropas Prokurat\u016bras un Latvijas iest\u0101\u017eu darb\u012bbas iesp\u0113jam\u0101s IT iepirkumu kr\u0101p\u0161anas liet\u0101, kur figur\u0113 gan uz\u0146\u0113m\u0113ji, gan valsts amatpersonas. Tas nor\u0101da, ka krimin\u0101ltiesiskais risks \u012bpa\u0161i augsts ir tajos gad\u012bjumos, kur satiekas publiskais finans\u0113jums un ietekmes izmanto\u0161ana l\u0113mumu pie\u0146em\u0161an\u0101.<\/p>\n Kopum\u0101 pirmais ceturksnis r\u0101da, ka izmekl\u0113\u0161anas iest\u0101des koncentr\u0113jas uz liet\u0101m ar lielu finansi\u0101lu ietekmi, sare\u017e\u0123\u012btu organizatorisko strukt\u016bru un liet\u0101m, kas skar jomas, kur\u0101s sabiedr\u012bbas uztic\u0113\u0161an\u0101s ir \u012bpa\u0161i b\u016btiska.<\/p>\n No likumdo\u0161anas iniciat\u012bv\u0101m visliel\u0101k\u0101 praktisk\u0101 noz\u012bme, visticam\u0101k, b\u016bs trim blokiem: mantas arestam \/ konfisk\u0101cijai, t\u0101s p\u0101rvald\u012bbai un ar to saist\u012btiem mantiskiem jaut\u0101jumiem, e-pier\u0101d\u012bjumiem un karte\u013cu kriminaliz\u0101cijai.<\/p>\n Pirmk\u0101rt, arest\u0113t\u0101s mantas p\u0101rvald\u012bba un konfisk\u0101cija. Tieslietu ministrijas izstr\u0101d\u0101tie groz\u012bjumi Krimin\u0101lprocesa likum\u0101 paredz p\u0101reju no l\u012bdz\u0161in\u0113j\u0101s mantas glab\u0101\u0161anas pieejas uz akt\u012bv\u0101ku mantas p\u0101rvald\u012bbas modeli. M\u0113r\u0137is ir ne tikai saglab\u0101t arest\u0113to mantu, bet nov\u0113rst t\u0101s v\u0113rt\u012bbas kri\u0161anos un atsevi\u0161\u0137os gad\u012bjumos pat nodro\u0161in\u0101t efekt\u012bv\u0101ku t\u0101s p\u0101rvald\u012bbu. L\u012bdztekus paredz\u0113ts papla\u0161in\u0101t regul\u0113jumu par noziedz\u012bga nodar\u012bjuma izdar\u012b\u0161anas priek\u0161meta konfisk\u0101ciju, t\u0101d\u0113j\u0101di stiprinot valsts instrumentus mantas atg\u016b\u0161anas jom\u0101.<\/p>\n Likumprojekts par groz\u012bjumiem Krimin\u0101lproces\u0101 un administrat\u012bvo p\u0101rk\u0101pumu lietved\u012bb\u0101 nodar\u012bt\u0101 kait\u0113juma atl\u012bdzin\u0101\u0161anas likum\u0101 ir atgriezts Saeim\u0101 otrreiz\u0113jai caurl\u016bko\u0161anai p\u0113c Valsts prezidenta iebildumiem, t\u0101d\u0113j\u0101di no jauna aktualiz\u0113jot jaut\u0101jumu par aizskart\u0101s mantas \u012bpa\u0161nieku ties\u012bbu aizsardz\u012bbu. Groz\u012bjumu m\u0113r\u0137is ir nodro\u0161in\u0101t savlaic\u012bg\u0101ku, taisn\u012bg\u0101ku un efekt\u012bv\u0101ku kait\u0113juma atl\u012bdzin\u0101jumu gad\u012bjumos, kad personai nepamatoti aizskartas ties\u012bbas uz mantu. B\u016btisk\u0101k\u0101 iecere ir paredz\u0113t, ka ties\u012bbas uz kait\u0113juma atl\u012bdzin\u0101jumu var rasties jau l\u012bdz ar mantas aresta atcel\u0161anu, negaidot pamata krimin\u0101lprocesa izbeig\u0161anu. Vienlaikus diskusijas turpin\u0101s ar\u012b par pla\u0161\u0101ku procesu\u0101lo aizsardz\u012bbu, tostarp aizskart\u0101s mantas \u012bpa\u0161nieka inform\u0113\u0161anu par krimin\u0101lprocesa izbeig\u0161anu un skaidr\u0101kiem mantas aresta atcel\u0161anas pamatiem.<\/p>\n Otrk\u0101rt, e-pier\u0101d\u012bjumu regul\u0113jums. ES e-pier\u0101d\u012bjumu regula un direkt\u012bva paredz vienotu meh\u0101nismu elektronisko pier\u0101d\u012bjumu ieg\u016b\u0161anai no pakalpojumu sniedz\u0113jiem cit\u0101s dal\u012bbvalst\u012bs. Latvijas l\u012bmen\u012b tam tiek gatavoti groz\u012bjumi Krimin\u0101lprocesa likum\u0101, Inform\u0101cijas sabiedr\u012bbas pakalpojumu likum\u0101 un Elektronisko sakaru likum\u0101. Elektroniskie dati turpm\u0101k b\u016bs ieg\u016bstami \u0101tr\u0101k un tie\u0161\u0101k, samazinot atkar\u012bbu no tradicion\u0101lajiem starptautisk\u0101s tiesisk\u0101s pal\u012bdz\u012bbas instrumentiem. Pl\u0101notais piem\u0113ro\u0161anas s\u0101kums ir 2026. gada 18. augusts.<\/p>\n Tre\u0161k\u0101rt, krimin\u0101latbild\u012bba par aizliegt\u0101m vieno\u0161an\u0101m iepirkumos. Saeim\u0101 virz\u012btie groz\u012bjumi paredz papildin\u0101t Krimin\u0101llikumu ar jaunu regul\u0113jumu, kas tie\u0161i kriminaliz\u0113tu aizliegtas vieno\u0161an\u0101s iepirkum\u0101. Noz\u012bme \u0161ai iniciat\u012bvai ir ne tikai konkurences ties\u012bbu jom\u0101. T\u0101 ir skaidrs sign\u0101ls, ka publisko iepirkumu deform\u0113\u0161ana tiek uztverta k\u0101 krimin\u0101ltiesiski sod\u0101ma r\u012bc\u012bba ar atsevi\u0161\u0137u, skaidri formul\u0113tu sast\u0101vu.<\/p>\n Papildu uzman\u012bbu pelna v\u0113l 2 likumprojekti: pirmk\u0101rt, groz\u012bjumi Operat\u012bv\u0101s darb\u012bbas likum\u0101. Tie izstr\u0101d\u0101ti p\u0113c Sen\u0101ta atzi\u0146\u0101m un ir v\u0113rsti uz skaidr\u0101ku regul\u0113jumu par operat\u012bv\u0101s darb\u012bbas gait\u0101 ieg\u016btas inform\u0101cijas izmanto\u0161anu citos procesos. Otrk\u0101rt, KNAB izstr\u0101d\u0101tais likumprojekts “Valsts p\u0101rvaldes godpr\u0101t\u012bbas un intere\u0161u konflikta nov\u0113r\u0161anas likums” pa\u0161laik nodots publiskai apsprie\u0161anai. Tas aizst\u0101s 2002. gada likumu un papla\u0161in\u0101s tv\u0113rumu no valsts amatperson\u0101m uz visiem valsts p\u0101rvald\u0113 nodarbin\u0101tajiem \u2013 aptuveni 287 000 cilv\u0113ku. Pl\u0101nots, ka fokuss main\u012bsies no aizliegumiem uz iek\u0161\u0113jo risku p\u0101rvald\u012bbu; tiks ieviests “\u0161\u0137ietam\u0101 intere\u0161u konflikta” j\u0113dziens, savuk\u0101rt atbild\u012bba par iek\u0161\u0113j\u0101s kontroles sist\u0113mas izveidi uzlikta iest\u0101\u017eu vad\u012bt\u0101jiem. Lai gan \u0161is regul\u0113jums skar galvenok\u0101rt publisko sektoru, tas ir noz\u012bm\u012bgs ikvienam uz\u0146\u0113mumam, kura darb\u012bb\u0101 iesaist\u012btas vai mijiedarbojas valsts p\u0101rvaldes instit\u016bcijas.<\/p>\n Q1 2026 krimin\u0101lties\u012bbu att\u012bst\u012bbas virziens ir bijis skaidrs. Tiesu praks\u0113 nostiprin\u0101s pla\u0161\u0101ki konfisk\u0101cijas un sankciju piem\u0113ro\u0161anas meh\u0101nismi, vienlaikus saglab\u0101jot augstas pras\u012bbas procesu\u0101laj\u0101m garantij\u0101m. Izmekl\u0113\u0161anas iest\u0101des turpina fokus\u0113ties uz ekonomiskajiem noziegumiem, publisko l\u012bdzek\u013cu izlieto\u0161anas v\u0113rt\u0113jumu un amatpersonu atbild\u012bbu. Savuk\u0101rt likumdev\u0113js virz\u0101s uz stingr\u0101kiem un modern\u0101kiem instrumentiem mantas atg\u016b\u0161anai, digit\u0101lo pier\u0101d\u012bjumu ieg\u016b\u0161anai un publisko iepirkumu uzraudz\u012bbai.<\/p>\n Jaunumi krimin\u0101lties\u012bb\u0101s arvien maz\u0101k ir tikai \u201cklasisko\u201d krimin\u0101lties\u012bbu jaut\u0101jums. Tie dr\u012bz\u0101k atrodas krustpunkt\u0101 starp finan\u0161u uzraudz\u012bbu, sankciju iev\u0113ro\u0161anu, publisko p\u0101rvaldi un uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas risku vad\u012bbu.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":" 2026. gada pirmais ceturksnis krimin\u0101lties\u012bb\u0101s iez\u012bm\u0113 vair\u0101kas skaidras tendences. Tiesu praks\u0113 nostiprin\u0101s pla\u0161\u0101ka pieeja konfisk\u0101cijai un sankciju piem\u0113ro\u0161anai. Vienlaikus izmekl\u0113\u0161anas iest\u0101\u017eu fokus\u0101 saglab\u0101jas ekonomiskie noziegumi, publisko l\u012bdzek\u013cu izlietojuma kontrole un amatpersonu r\u012bc\u012bbas tiesiskuma izv\u0113rt\u0113\u0161ana. Savuk\u0101rt likumdo\u0161anas l\u012bmen\u012b tuv\u0101kaj\u0101 laik\u0101 gaid\u0101mas..<\/p>\n","protected":false},"author":9,"featured_media":54387,"comment_status":"closed","ping_status":"closed","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"_acf_changed":false,"inline_featured_image":false,"footnotes":""},"categories":[3],"country":[96],"class_list":["post-54386","post","type-post","status-publish","format-standard","has-post-thumbnail","hentry","category-uncategorized-lv","country-latvia-lv"],"acf":[],"yoast_head":"\nKas ir: aktu\u0101lais izmekl\u0113\u0161anas iest\u0101\u017eu fokuss<\/h4>\n
Kas b\u016bs: tuv\u0101kie likumdo\u0161anas jaunumi<\/h4>\n
Galven\u0101s atzi\u0146as\/secin\u0101jumi<\/h4>\n