Eiropas Mediju br\u012bv\u012bbas akts (Regula) ir l\u012bdz \u0161im apjom\u012bg\u0101kais Eiropas Savien\u012bbas mediju ties\u012bbu regul\u0113jums. Kop\u0161 2025. gada augusta tas ir tie\u0161i piem\u0113rojams vis\u0101s dal\u012bbvalst\u012bs, bet Latvijas ties\u012bbu aktos t\u0101 ievie\u0161ana v\u0113l turpin\u0101s. Regulu var uzskat\u012bt par ES m\u0113\u0123in\u0101jumu piel\u0101goties un atbild\u0113t m\u016bsdienu pasaules rad\u012btajiem izaicin\u0101jumiem,\u00a0 stiprinot mediju plur\u0101lismu un redakcion\u0101lo neatkar\u012bbu, k\u0101 ar\u012b aizsarg\u0101jot \u017eurn\u0101listus no valsts iejauk\u0161an\u0101s to darb\u0101 Eirop\u0101 Savien\u012bb\u0101.<\/p>\n
Regulas 2. panta 2. punkts \u201cmediju pakalpojumu sniedz\u0113ju\u201d defin\u0113 k\u0101 fizisku vai juridisku personu, kuras profesion\u0101l\u0101 darb\u012bba ir sniegt mediju pakalpojumu un kura uz\u0146emas redakcion\u0101lo atbild\u012bbu par satura izv\u0113li un organiz\u0101ciju. Proti, Regula apstiprina \u017eurn\u0101listu funkcion\u0101lo, nevis form\u0101lo defin\u012bciju, kas aptver ne tikai \u201cliel\u0101s\u201d zi\u0146u redakcijas, bet ar\u012b neatkar\u012bgos \u017eurn\u0101listus un cita veida digit\u0101los medijus, ja vien tie profesion\u0101li veic \u017eurn\u0101listisko darb\u012bbu ar redakcion\u0101lo atbild\u012bbu. Regulas preambula tie\u0161i nor\u0101da, ka \u0161\u012b aizsardz\u012bba attiecas ar\u012b uz \u017eurn\u0101listiem nestandarta nodarbin\u0101t\u012bbas form\u0101s, tostarp \u0101r\u0161tata darbiniekiem. \u0160\u012b pla\u0161\u0101 pieeja atspogu\u013co Eiropas Cilv\u0113kties\u012bbu tiesas nost\u0101ju, ka \u017eurn\u0101listisk\u0101s br\u012bv\u012bbas aizsardz\u012bbai ir funkcion\u0101ls, nevis form\u0101ls raksturs \u2013 svar\u012bgs ir veicamais darbs saturiski, nevis, kas ir \u017eurn\u0101lista darba dev\u0113js vai k\u0101ds ir \u017eurn\u0101lista amata nosaukums attiec\u012bgaj\u0101 medij\u0101. Tas noz\u012bm\u0113, ka ties\u012bbu aizsardz\u012bbas iest\u0101d\u0113m, veicot izmekl\u0113\u0161anas darb\u012bbas, ir j\u0101v\u0113rt\u0113 satura veidot\u0101ja faktisk\u0101 loma, nevis tikai form\u0101lais statuss.<\/p>\n
\u0160\u012b defin\u012bcija k\u013c\u016bst svar\u012bga, v\u0113rt\u0113jot Regulas pie\u0161\u0137irt\u0101s ties\u012bbas \u017eurn\u0101listiem. Regulas 4.\u00a0pants noteic tr\u012bs mediju pamatties\u012bbu aspektus. Pirmk\u0101rt, ties\u012bbas br\u012bvi darboties Eiropas Savien\u012bbas iek\u0161\u0113j\u0101 tirg\u016b bez nepamatotiem valsts noteiktiem ierobe\u017eojumiem. Otrk\u0101rt, ties\u012bbas uz redakcion\u0101lo neatkar\u012bbu \u2013 valsts iest\u0101d\u0113m ir aizliegts iejaukties vai m\u0113\u0123in\u0101t ietekm\u0113t mediju redakcion\u0101lo politiku un l\u0113mumus. Tre\u0161k\u0101rt, un jo \u012bpa\u0161i b\u016btiski \u2013 \u017eurn\u0101listisko avotu un konfidenci\u0101l\u0101s sazi\u0146as efekt\u012bva aizsardz\u012bba. P\u0113d\u0113j\u0101s piemin\u0113t\u0101s ties\u012bbas ir j\u0101uzskata par jauno standartu, kas praks\u0113 vair\u0101k nek\u0101 jebkas cits ietekm\u0113s p\u0113tniecisko \/ izmekl\u0113\u0161anas \u017eurn\u0101listiku. Regula aizliedz dal\u012bbvalst\u012bm veikt tr\u012bs veidu ierobe\u017eojo\u0161us pas\u0101kumus: (a) uzlikt par pien\u0101kumu mediju pakalpojumu sniedz\u0113jiem, to redakcijas darbiniekiem vai jebkur\u0101m cit\u0101m person\u0101m, kur\u0101m to profesion\u0101l\u0101s attiec\u012bbas ar mediju nozari var nodro\u0161in\u0101t piek\u013cuvi attiec\u012bgai inform\u0101cijai, atkl\u0101t \u017eurn\u0101listisko avotu identit\u0101ti vai konfidenci\u0101lo sazi\u0146u; (b) aiztur\u0113t, sod\u012bt, p\u0101rtvert, p\u0101rbaud\u012bt, veikt krat\u012b\u0161anu vai nov\u0113ro\u0161anu \u0161\u0101du datu ieg\u016b\u0161anas nol\u016bk\u0101; (c) izmantot invaz\u012bvo nov\u0113ro\u0161anas programmat\u016bru (spiegprogrammat\u016bru) jebk\u0101d\u0101s ier\u012bc\u0113s, kuras izmanto \u017eurn\u0101listi vai ar tiem profesion\u0101li saist\u012btas personas.<\/p>\n
Lai gan Regula \u0161\u012bm ties\u012bb\u0101m paredz iz\u0146\u0113mumus, tie ir sam\u0113r\u0101 \u0161auri. Krat\u012b\u0161anu vai pien\u0101kumu atkl\u0101t avotus var at\u013caut tikai tad, ja tam ir tiesisks pamats, ja tas ir pamatots ar konkr\u0113tu sabiedrisko interesi katr\u0101 atsevi\u0161\u0137\u0101 gad\u012bjum\u0101, ir sam\u0113r\u012bgs un nepiecie\u0161ams, un ir sa\u0146emta iepriek\u0161\u0113ja tiesu iest\u0101des vai neatkar\u012bgas iest\u0101des at\u013cauja (paredzams, ka Latvij\u0101 \u2013 izmekl\u0113\u0161anas tiesne\u0161a l\u0113mums). Spiegprogrammat\u016bras izmanto\u0161anai pras\u012bbas ir v\u0113l stingr\u0101kas. Proti, t\u0101s izmanto\u0161ana ir pie\u013caujama vien\u012bgi, izmekl\u0113jot noziegumus, par kuriem paredz\u0113ta br\u012bv\u012bbas at\u0146em\u0161ana uz vismaz tr\u012bs vai pieciem gadiem (atkar\u012bb\u0101 no noziedz\u012bg\u0101 nodar\u012bjuma veida), un tikai tad, ja maz\u0101k ierobe\u017eojo\u0161i l\u012bdzek\u013ci nav pietiekami.<\/p>\n
Latvij\u0101 \u017eurn\u0101lista ties\u012bbas neizpaust inform\u0101cijas avotu nosaka Krimin\u0101lprocesa likums. Ta\u010du nacion\u0101lais regul\u0113jums \u0161o ties\u012bbu ierobe\u017eo\u0161anai noteica iev\u0113rojami zem\u0101ku lati\u0146u nek\u0101 Regula. T\u0101d\u0113\u013c, piem\u0113rojot Regulu praks\u0113, b\u016bs \u013coti svar\u012bgi, lai procesa virz\u012bt\u0101ji \u0146emtu v\u0113r\u0101 ne tikai Krimin\u0101lprocesa likuma noteikumus, bet sal\u0101gotu tos ar Regulas pras\u012bb\u0101m un taj\u0101 pie\u0161\u0137irto ties\u012bbu ietvaru.<\/p>\n
\u0160obr\u012bd likumdo\u0161anas tre\u0161o las\u012bjumu gaida ar\u012b groz\u012bjumi likum\u0101 \u201cPar presi un citiem masu inform\u0101cijas l\u012bdzek\u013ciem\u201d, kas paredz nodro\u0161in\u0101t vair\u0101ku form\u0101lu Regulas pras\u012bbu iestr\u0101d\u0101\u0161anu likum\u0101. Proti, paredz\u0113ts, ka likums tiks papildin\u0101ts ar Regulas defin\u012bcij\u0101m, NEPLP tiks noteikta par mediju tirgus koncentr\u0101cijas nov\u0113rt\u0113\u0161an\u0101 atbild\u012bgo iest\u0101di, bet mediju pakalpojumu sniedz\u0113ji turpm\u0101k deklar\u0113s inform\u0101ciju par sa\u0146emt\u0101 valsts rekl\u0101mas finans\u0113juma gada kop\u0113jo summu.<\/p>\n
Tom\u0113r likuma 7.\u00a0pants, kas paredz nepublic\u0113jamo inform\u0101ciju, un 22.\u00a0pants, kas regul\u0113 \u017eurn\u0101lista ties\u012bbas neizpaust avotu, \u0161oreiz netiks groz\u012bti. Kult\u016bras ministrija ir nor\u0101d\u012bjusi, ka sarunas par \u0161iem aspektiem ar mediju nozares nevalstiskaj\u0101m organiz\u0101cij\u0101m un ieinteres\u0113taj\u0101m pus\u0113m tiks turpin\u0101tas jaun\u0101 mediju likuma izstr\u0101des ietvaros. Attiec\u012bgi starp Regulas tie\u0161i piem\u0113rojamaj\u0101m pras\u012bb\u0101m par avotu aizsardz\u012bbu un Latvijas nacion\u0101lo regul\u0113jumu pagaid\u0101m saglab\u0101jas zin\u0101ma spriedze, kuru likumdev\u0113js v\u0113l nav nov\u0113rsis. T\u0101d\u0113\u013c tikai v\u0113lreiz var atg\u0101din\u0101t par procesa virz\u012bt\u0101ju b\u016btisko uzdevumu, piem\u0113rojot nacion\u0101lo regul\u0113jumu, sal\u0101got t\u0101 pras\u012bbas ar Regulu.<\/p>\n
Regulas 22.\u00a0pants paredz dal\u012bbvalst\u012bm pien\u0101kumu nodro\u0161in\u0101t, ka tiek veikts ex ante<\/em> nov\u0113rt\u0113jums par mediju tirgus koncentr\u0101ciju gad\u012bjumos, kad attiec\u012bgais dar\u012bjums var b\u016btiski ietekm\u0113t mediju plur\u0101lismu vai redakcion\u0101lo neatkar\u012bbu. Runa ir par gad\u012bjumiem, kad vismaz viens apvieno\u0161an\u0101s dal\u012bbnieks ir mediju pakalpojumu sniedz\u0113js vai tie\u0161saistes platformas nodro\u0161in\u0101t\u0101js.<\/p>\n \u0160is nov\u0113rt\u0113jums \u2013 at\u0161\u0137ir\u012bb\u0101 no klasisk\u0101s konkurences ties\u012bbu apvieno\u0161an\u0101s kontroles \u2013 prim\u0101ri v\u0113rsts uz inform\u0101cijas daudzveid\u012bbas un redakcion\u0101l\u0101s neatkar\u012bbas aizsardz\u012bbu. Proti, tas aizsarg\u0101s iesp\u0113ju piek\u013c\u016bt da\u017e\u0101diem mediju pakalpojumiem un saturam. Nov\u0113rt\u0113jum\u0101 \u0146em v\u0113r\u0101 paredz\u0113to ietekmi uz sabiedrisk\u0101s domas veido\u0161anu un mediju pakalpojumu un pied\u0101v\u0101juma daudzveid\u012bbu tirg\u016b, t\u0101pat ar\u012b redakcion\u0101l\u0101s neatkar\u012bbas aizsardz\u012bbas pas\u0101kumus un iesaist\u012bto pu\u0161u ekonomisko ilgtsp\u0113ju. Tas noz\u012bm\u0113, ka tiks v\u0113rt\u0113ts, vai attiec\u012bgaj\u0101 tirg\u016b (ar\u012b \u0123eogr\u0101fiskaj\u0101) p\u0113c apvieno\u0161an\u0101s turpin\u0101s past\u0101v\u0113t citi mediji, kas nodro\u0161ina at\u0161\u0137ir\u012bgu un alternat\u012bvu saturu. Iest\u0101de papildus var\u0113s noteikt saist\u012bbas plur\u0101lisma un neatkar\u012bbas nodro\u0161in\u0101\u0161anai.<\/p>\n Latvij\u0101 atbild\u012bg\u0101 iest\u0101de mediju tirgus koncentr\u0101ciju nov\u0113rt\u0113\u0161an\u0101 b\u016bs nevis Konkurences padome, bet gan NEPLP. Tai b\u016bs pien\u0101kums sadarboties ar cit\u0101m kompetent\u0101m iest\u0101d\u0113m vispus\u012bgas inform\u0101cijas ieg\u016b\u0161an\u0101. \u0160o nov\u0113rt\u0113jumu NEPLP var\u0113s veikt p\u0113c savas iniciat\u012bvas vai Regul\u0101 noteiktajos gad\u012bjumos. Mediju pakalpojumu sniedz\u0113jiem un cit\u0101m iesaist\u012btaj\u0101m person\u0101m b\u016bs pien\u0101kums pazi\u0146ot NEPLP par jebkuriem dar\u012bjumiem, kas var ietekm\u0113t mediju plur\u0101lismu un redakcion\u0101lo neatkar\u012bbu. Ministru kabinets noteiks nov\u0113rt\u0113\u0161anas pras\u012bbas un k\u0101rt\u012bbu, tostarp plur\u0101lisma ietekmes r\u0101d\u012bt\u0101jus un proced\u016bras posmus.<\/p>\n Papildus Eiropas Komisija veiks uzraudz\u012bbas pas\u0101kumus, proti, analiz\u0113s mediju koncentr\u0101cijas l\u012bmeni un \u0101rvalstu \u012bstenotas inform\u0101cijas manipul\u0101cijas un iejauk\u0161an\u0101s riskus vis\u0101s dal\u012bbvalst\u012bs.<\/p>\n Gad\u012bjum\u0101, ja dal\u012bbvalsts neveiks mediju apvieno\u0161an\u0101s kontroli, tad \u0161o funkciju p\u0113c savas iniciat\u012bvas var p\u0101r\u0146emt pag\u0101ju\u0161\u0101 gada febru\u0101r\u012b izveidot\u0101 Eiropas Mediju pakalpojumu padome, \u012bpa\u0161i situ\u0101cij\u0101s, kur koncentr\u0101cija var b\u016btiski ietekm\u0113t mediju pakalpojumu iek\u0161\u0113jo tirgu. Piem\u0113ram, nesen\u0101 viedokl\u012b[1]<\/a> padome nor\u0101d\u012bja, ka mediju Ringier Hungary Kft un Indamedia Network Zrt apvieno\u0161an\u0101s Ung\u0101rij\u0101 se\u0161us m\u0113ne\u0161us pirms 2026.\u00a0gada apr\u012b\u013ca v\u0113l\u0113\u0161an\u0101m rada riskus plur\u0101lismam un redakcion\u0101lajai neatkar\u012bbai Ung\u0101rij\u0101. Popul\u0101r\u0101s zi\u0146u vietnes index.hu un blikk.hu apvieno\u0161ana, un dienas laikraksta druk\u0101t\u0101 izdevuma Blikk ieg\u016b\u0161ana papla\u0161ina Indamedia ietekmi, turkl\u0101t grupa ir nostiprin\u0101jusi savu domin\u0113jo\u0161o st\u0101vokli tie\u0161saistes zi\u0146u port\u0101lu jom\u0101. Kopum\u0101 \u0161is dar\u012bjums rada ba\u017eas par viedok\u013cu daudzveid\u012bbas samazin\u0101\u0161anos Ung\u0101rijas mediju tirg\u016b, \u0146emot v\u0113r\u0101, ka Ung\u0101rijas ties\u012bbu akti neparedz atbilsto\u0161us aizsardz\u012bbas pas\u0101kumus redakcion\u0101l\u0101s neatkar\u012bbas nodro\u0161in\u0101\u0161anai.<\/p>\n Regulas pieeja paredz, ka pat t\u0101ds mediju apvieno\u0161an\u0101s dar\u012bjums, kas nav pak\u013cauts konkurences ties\u012bbu apvieno\u0161an\u0101s kontrolei, joproj\u0101m var tikt ierobe\u017eots vai pak\u013cauts saist\u012bb\u0101m Regulas apsv\u0113rumu d\u0113\u013c. \u0160\u0101da paral\u0113la kontrole b\u016btiski papla\u0161in\u0101s regulatoros riskus dar\u012bjumiem mediju nozar\u0113. Proti, dar\u012bjumi vairs netiks v\u0113rt\u0113ti tikai p\u0113c konkurences ties\u012bb\u0101s defin\u0113tajiem krit\u0113rijiem, bet p\u0113c maz\u0101k kvantific\u0113jamiem plur\u0101lisma, redakcion\u0101l\u0101s neatkar\u012bbas un sabiedrisk\u0101s domas krit\u0113rijiem. Mediju plur\u0101lisma nov\u0113rt\u0113\u0161ana ir daudz maz\u0101k standartiz\u0113ta at\u0161\u0137ir\u012bb\u0101 no konkurences ties\u012bb\u0101m, kur izveidojusies sam\u0113r\u0101 stabila metodolo\u0123ija un prakse. Papildus nenoteikt\u012bbu rad\u012bs Eiropas Mediju pakalpojumu padomes iesaiste, kas noz\u012bm\u0113, ka pat nacion\u0101li dar\u012bjumi var tikt v\u0113rt\u0113ti pla\u0161\u0101k\u0101 iek\u0161\u0113j\u0101 tirgus kontekst\u0101.<\/p>\n [1]<\/a> https:\/\/media-board.europa.eu\/document\/download\/a99a9d6b-909f-4205-b364-f42e4bbc3365_en?filename=Media%20Board_Opinion_acquisition%20of%20Ringier%20Hungary%20Kft%20by%20Indamedia%20Network%20Zrt.pdf<\/a><\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":" Eiropas Mediju br\u012bv\u012bbas akts (Regula) ir l\u012bdz \u0161im apjom\u012bg\u0101kais Eiropas Savien\u012bbas mediju ties\u012bbu regul\u0113jums. Kop\u0161 2025. gada augusta tas ir tie\u0161i piem\u0113rojams vis\u0101s dal\u012bbvalst\u012bs, bet Latvijas ties\u012bbu aktos t\u0101 ievie\u0161ana v\u0113l turpin\u0101s. Regulu var uzskat\u012bt par ES m\u0113\u0123in\u0101jumu piel\u0101goties un..<\/p>\n","protected":false},"author":9,"featured_media":55758,"comment_status":"closed","ping_status":"closed","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"_acf_changed":false,"inline_featured_image":false,"footnotes":""},"categories":[3],"country":[96],"class_list":["post-55757","post","type-post","status-publish","format-standard","has-post-thumbnail","hentry","category-uncategorized-lv","country-latvia-lv"],"acf":[],"yoast_head":"\n