Kā valdes loceklim nenonākt riska personu sarakstā?

Valdes locekļa statuss uzņēmumā nav tikai ieraksts komercreģistrā – tas sevī ietver arī reālu atbildību, īpaši nodokļu jomā. Kādos gadījumos Valsts ieņēmumu dienests (VID) var atzīt personu par riska personu, un kā rīkoties, lai no šāda statusa izvairītos?

Kas ir riska persona?

Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 31.punktu fiziska persona var tikt atzīta par riska personu, ja tā atbilst vismaz vienam no likumā noteiktajiem kritērijiem.

Viens no riska faktoriem ir formāla piekrišana kļūt par valdes locekli, neveicot faktisku uzņēmuma vadību. Piemēram, persona piekrīt kļūt par valdes locekli, lai palīdzētu paziņam reģistrēt uzņēmumu, taču uzņēmuma darbībā nepiedalās. Šāds “valdes loceklis” ne tikai uzņemas juridisku atbildību, bet arī riskē ar negatīvām sekām nākotnē.

Cits riska faktors – dzīvesvietas adrese sakrīt ar tā saukto “riska adresi”, proti, vietu, kur reģistrēti vairāki uzņēmumi, kas nereti darbojas tikai formāli. Persona var tikt atzīta par riska personu arī tad, ja bijusi valdes locekle uzņēmumā, kura darbību VID ir apturējis, piemēram, par deklarāciju neiesniegšanu.

Persona var tikt atzīta par riska personu arī gadījumā, ja tās vai tās pārstāvētā uzņēmuma darbības rezultātā ir izveidojies nodokļu parāds: vismaz 7000 eiro, ja parāds attiecas uz fizisku personu, vai vismaz 15 000 eiro, ja tas attiecas uz uzņēmumu, kura vadībā persona bijusi parāda rašanās brīdī. Šādu statusu piešķir, ja uzņēmums nav lūdzis pagarināt nodokļu samaksas termiņu, nav paziņojis par maksātnespēju, VID ir pierādījumi, ka parādu nav iespējams atgūt, un parāds nav vecāks par trim gadiem.

Svarīgi uzsvērt, ka noteicošais nav tikai pats parāds – būtiska ir arī amatpersonas rīcība situācijas risināšanā.

Riska personas statuss var nopietni ierobežot iespējas nākotnē piedalīties uzņēmējdarbībā – dibināt uzņēmumu, kļūt par amatpersonu vai reģistrēt saimniecisko darbību. Tāpēc ir svarīgi rīkoties apzinīgi jau no brīža, kad tiek uzņemtas juridiskas saistības kā valdes loceklim, arī tad, ja uzņēmums ir neliels vai faktiski nedarbojas.

Kas uzsvērts tiesu praksē?

Senāta judikatūra skaidri parāda, ka izšķiroša nozīme nav tikai nodokļu parāda esamībai, bet arī tam, kā konkrētā amatpersona ir rīkojusies.

Piemēram, 2023.gada 22.decembra spriedumā lietā SKA-163/2023 Senāts secināja, ka maksātnespējas pieteikuma iesniegšana tajā pašā dienā, kad VID pieņēma lēmumu par riska personas statusa noteikšanu, notika pārāk vēlu. Lai arī pieteikums tika iesniegts, tas vairs nevarēja ietekmēt lēmuma tiesiskumu. Senāts uzsvēra – pienākums informēt VID par šādiem būtiskiem soļiem gulstas uz pašu personu, nevis iestādi.

Līdzīga pieeja redzama arī 2017.gada 21.marta spriedumā lietā SKA-599/2017, kur Senāts norādīja, ka riska personas statuss nav sods, bet gan likumisks mehānisms, kas vērsts uz nodokļu disciplīnas uzlabošanu. Būtiski ir vērtēt, vai persona savlaicīgi un mērķtiecīgi centusies risināt situāciju.

Īpaši nozīmīgs ir Administratīvās apgabaltiesas 2022.gada 5.oktobra spriedums lietā A420167421, kurā tika atcelts VID lēmums par personas iekļaušanu riska personu sarakstā. Spriedumā uzsvērts, ka nodokļu parāds pats par sevi vēl neliecina par negodprātību. Ir būtiski izvērtēt, vai persona centusies rast risinājumu un vai uzņēmums faktiski darbojies, nevis bijis tikai formāli reģistrēts. Par faktisku darbību var liecināt, piemēram, apgrozījums, darbinieki, struktūrvienības un samaksātie nodokļi.

Tāpat apgabaltiesa norādīja, ka VID ir jāpamato, kāpēc konkrētā persona tiek uzskatīta par negodprātīgu. Ja šāds pamatojums nav sniegts, pieņemtais lēmums nav tiesisks.

Svarīgi atzīmēt – komerciāla neveiksme pati par sevi nav pietiekams pamats personas atzīšanai par riska personu. Uzņēmējdarbībā sastopamās grūtības vēl nenozīmē ļaunprātīgu nodomu vai izvairīšanos no nodokļu saistību izpildes.

Tiesu prakse skaidri apliecina – godprātīga rīcība un vēlme sadarboties ir nozīmīgāka par pašu parāda esamību.

Kā izvairīties no iekļaušanas sarakstā?

Valdes loceklim ir jāuzņemas atbildība un jāseko līdzi uzņēmuma saistībām un pienākumiem. Regulāri jāpārbauda nodokļu nomaksas statuss un jānodrošina, ka visas deklarācijas tiek iesniegtas laikus. Ja rodas grūtības, jārīkojas nekavējoties – jāsazinās ar VID un jāmeklē risinājumi, piemēram, jālūdz pagarināt nodokļu vai deklarāciju iesniegšanas termiņš. Šī komunikācija jādokumentē, jo tā var būt izšķiroša, ja lēmums tiek pārsūdzēts tiesā.

Visbiežāk sastopamās kļūdas ir nepietiekama komunikācija ar VID vai novēlota maksātnespējas procesa uzsākšana. Nereti tieši komunikācijas trūkums noved pie iekļaušanas riska personu sarakstā.

Riska personas statuss nav sods, bet signāls, ka amatpersona nav pienācīgi veikusi savus pienākumus. Būtiskākais nav tikai nodokļu parāda esamība, bet gan tas, vai valdes loceklis ir darījis visu iespējamo, lai problēmu risinātu. Proaktīva, dokumentēta un atbildīga rīcība ir labākais veids, kā izvairīties no šī statusa.

Ja riska personas statuss tomēr ir piešķirts, to var atcelt, tiklīdz tā piemērošanas pamats vairs nepastāv. Taču daudz efektīvāk ir nepieļaut situācijas, kurās šāds statuss vispār var rasties.

Publikācija: ibizness.lv