Ja arodslimības izvērtēšana apstājas pie ārsta atzinuma
2025 - 07 - 02
Autors: Alise Paškovska
Lai slimību atzītu par arodslimību, ar diagnozi vien nepietiek – ir jāpierāda tās saistība ar darba apstākļiem. Nozīmīga loma šajā procesā ir arodslimību ārsta atzinumam, kurš nosaka, vai persona tiks virzīta uz ārstu komisiju, kas pieņems galīgo lēmumu. Taču kas notiek, ja ārsts atsakās izsniegt šo nosūtījumu? Vai cilvēkam vispār ir iespēja to apstrīdēt? Un vai šim procesam ir tikai medicīnisks raksturs, vai arī tas ietver administratīvā procesa aspektus? Šos jautājumus analizējis Senāts 2024.gada 13.decembra lēmumā lietā SKA-861/2024.
Lietas būtība
Lietā, kuru izskatīja Senāts, personai tika atteikts nosūtījums uz ārstu komisiju arodslimības izvērtēšanai, jo arodslimību ārsts savā atzinumā nekonstatēja arodslimības iespējamību. Persona uzskatīja, ka tās veselības problēmas tomēr varētu būt saistītas ar darba apstākļiem, tādēļ vērsās Veselības inspekcijā (VI) ar iesniegumu, lūdzot pārbaudīt arodslimību ārsta atzinumu.
VI norādīja, ka tās kompetencē neietilpst pacientu veselības stāvokļa izvērtēšana, un ieteica vērsties pie cita arodslimību ārsta. Pēc šī atteikuma persona vērsās tiesā ar lūgumu uzdot ārstu komisijai veikt pārbaudi, vai slimība ir saistīta ar personas arodu. Administratīvā rajona tiesa atteicās pieņemt pieteikumu, pamatojoties uz to, ka arodslimību ārsta darbība neesot publisko tiesību jomā un tādēļ nav pakļauta administratīvās tiesas kontrolei.
Nepiekrītot Administratīvās rajona tiesas lēmumam, persona iesniedza par to blakus sūdzību Senāta Administratīvo lietu departamentā. Senāts Administratīvās rajona tiesas lēmumu atcēla un nodeva jautājumu par pieteikuma virzību jaunai izskatīšanai Administratīvajai rajona tiesai.
Senāta secinājumi
Darba aizsardzības likuma un likuma “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” mērķis ir nodrošināt, lai persona, kurai konstatēta arodslimība, varētu saņemt sociālo palīdzību.
Ministru kabineta noteikumos Nr.908 “Arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtība” ietvertais arodslimības izmeklēšanas un konstatēšanas mehānisms ietver divas pakāpes: vispirms arodslimību ārsts izvērtē arodslimības diagnozes iespējamību; ja šāda iespējamība tiek konstatēta, galīgo lēmumu par arodslimības esamību vai neesamību pieņem ārstu komisija.
Šim procesam nav tikai medicīnisks vai privāttiesisks raksturs, jo tā rezultāts tieši ietekmē personas subjektīvās publiskās tiesības uz piekļuvi sociālajai aizsardzībai sociālās apdrošināšanas atlīdzības veidā. Arodslimību ārsta atzinums, pat ja tas nav galīgais lēmums, faktiski nosaka personas iespēju piekļūt ārstu komisijai, kur tiek pieņemts gala lēmums par arodslimības esamību. Tādējādi šāds arodslimību ārsta atzinums, ciktāl tas attiecas uz jautājumu par personai diagnosticētās slimības iespējamu atzīšanu par arodslimību, ir vērtējams kā arodslimības konstatēšanas procesā izdots starplēmums ar būtisku ietekmi. Šādi starplēmumi atbilstoši Administratīvā procesa likuma 1.panta 3.daļas 3.punktu ir pielīdzināmi administratīvajiem aktiem. Līdz ar to par šādiem lēmumiem ir jābūt iespējai iesniegt sūdzību administratīvā procesa kārtībā.
Tāpat Senāts norādīja, ka ārsta iesaiste šajā procesā vēl nenozīmē, ka attiecīgā darbība automātiski nav pakļauta administratīvā procesa kontrolei. Arī citos sociālās aizsardzības jautājumos, piemēram, invaliditātes noteikšanā, lēmumi tiek pieņemti, pamatojoties uz ārsta vērtējumu, un šādi lēmumi tiek uzskatīti par administratīvajiem aktiem. Līdz ar to arī ārstu komisijas galīgais lēmums par arodslimības esamību ir administratīvais akts, kuru var pārsūdzēt tiesā.
Ņemot vērā iepriekš minēto, ir skaidri redzams, ka arodslimības konstatēšanas process kalpo kā tilts starp medicīnisko izvērtējumu un personas tiesībām uz sociālo nodrošinājumu. Arodslimību ārsta atzinums šajā kontekstā nav tikai profesionāls viedoklis, bet gan starplēmums, kuru var apstrīdēt administratīvajā tiesā. Līdzīgi arī ārstu komisijas galīgais lēmums par arodslimības esamību ir administratīvs akts, kuru tāpat var apstrīdēt tiesas ceļā.
Publikācija: itiesibas.lv