Vai var paļauties uz VID telefonsarunā sniegto informāciju?

Iestādes solījumi var radīt personai tiesisko paļāvību – uz tiem var balstīt savus lēmumus un plānot savu rīcību. Taču kā ir ar mutiskām konsultācijām pa tālruni? Vai arī tās var radīt aizsargājamu tiesisko paļāvību? Un vai tas, ka prece tiek izlaista brīvā apgrozībā bez iebildumiem, nozīmē, ka viss deklarētais ir bijis korekts? Atbildes uz šiem jautājumiem sniegtas Administratīvās apgabaltiesas 2025.gada 3.februāra spriedumā lietā A420220023, kurā analizēta tiesiskās paļāvības robeža muitas klasifikācijas kontekstā.

Lietas būtība

Akciju sabiedrība iesniedza muitas deklarāciju par preces – plakani leģētā tērauda velmējumi ar platumu 1250 milimetru, krāsoti – importu, deklarējot preci ar konkrētu kombinētās nomenklatūras un Eiropas Savienības integrētā tarifa (TARIC) kodu, kas paredz atbrīvojumu no papildu muitas maksājuma. Prece tika laista brīvā apgrozībā bez papildu kontroles pasākumiem. Vēlāk, pārbaudot deklarācijas datu atbilstību, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvalde konstatēja, ka precei piemērojams cits kods, kura tarifu kvota bija izsmelta, un piemēroja papildu maksājumu 25% apmērā no preces muitas vērtības.

Akciju sabiedrība apstrīdēja šo lēmumu, uzsverot, ka muitas deklarācija sagatavota, balstoties uz iepriekšēju telefonisku konsultāciju ar muitas amatpersonu, kura norādījusi precei piemērojamo kodu. Šīs sarunas rezultātā akciju sabiedrībai esot radusies tiesiskā paļāvība uz sniegtās informācijas pareizību. Tāpat tā norādīja, ka deklarācijas kontroles laikā VID nav izmantojis tiesības pieprasīt papildu informāciju, tādējādi iestādes rīcība nostiprinājusi pārliecību, ka deklarācija ir atbilstoša.

Tiesas vērtējums

Izvērtējot akciju sabiedrības izvirzītos argumentus, Administratīvā apgabaltiesa pievienojās pirmās instances tiesas secinājumiem un atzina, ka VID lēmums ir tiesisks un pamatots. Tiesa piekrita VID argumentam, ka tiesiskā paļāvība nevar balstīties uz telefoniskas konsultācijas laikā mutiski sniegtu informāciju.

Tiesa uzsvēra, ka mutvārdu konsultācijai, tostarp telefoniskai sarunai, ir tikai informatīvs raksturs un tā nevar radīt personas tiesisko paļāvību tādā pašā mērā kā rakstveidā izsniegta uzziņa. Tiesiskā paļāvība var tikt aizsargāta tikai tad, ja ir bijis skaidrs, konkrēts un pārbaudāms iestādes izteikums, kas rada pamatotu pārliecību par iestādes nostāju konkrētajā jautājumā.

Šajā lietā telefona saruna netika ierakstīta, tās saturs nav dokumentāli fiksēts, un tā, iespējams, notikusi ārpus VID oficiālās sakaru sistēmas. Tādēļ nebija iespējams objektīvi pārbaudīt amatpersonas teikto, kā arī to, vai starp pusēm pastāvējusi vienota izpratne par klasifikācijas pamatiem. Turklāt akciju sabiedrība deklarācijas sagatavošanas brīdī nebija iesniegusi būtisko dokumentāciju par preces ražošanas procesu, bez kuras klasifikācija līdz TARIC apakšpozīcijai nebija iespējama, tādējādi amatpersonai objektīvi nemaz nebija iespējams sniegt pilnīgu viedokli par klasifikāciju.

Tiesa arī nepiekrita akciju sabiedrības viedoklim, ka, tā kā VID pirms preces izlaišanas nav pieprasījis papildu informāciju, tai bija pamats uzskatīt deklarāciju par pareizu. Apgabaltiesa uzsvēra, ka papildu informācijas nepieprasīšana pirms preces izlaišanas nav uzskatāma par iestādes piekrišanu deklarācijā norādītajam, un VID ir tiesības veikt pārbaudes arī pēc preces laišanas brīvā apgrozībā un labot kļūdaini norādītu informāciju, ja tās rezultātā aprēķinātie nodokļu maksājumi neatbilst faktiskajiem apstākļiem.

Tiesa uzsvēra arī to, ka atbildība par muitas deklarācijā norādīto informāciju gulstas tieši uz deklarētāju. Līdz ar to tieši akciju sabiedrībai bija pienākums pārliecināties par iesniegto datu precizitāti, un tā nevarēja pamatot pretenziju ar neformālu, mutiski sniegtu iestādes norādi, ja vēlāk tika konstatēta kļūda.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa secināja, ka ne telefonsarunā sniegta konsultācija, ne VID klusēšana deklarācijas kontroles laikā nevarēja radīt aizsargājamu tiesisko paļāvību, kas atbrīvotu akciju sabiedrību no pienākuma maksāt papildu muitas maksājumus.

Publikācija: ifinanses.lv