Ar 2025.gada 14.aprīļa direktīvu 2025/794, ar ko groza direktīvas 2022/2464 un 2024/1760 attiecībā uz datumiem, sākot no kuriem dalībvalstīm jāpiemēro noteiktas korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanas un pienācīgas rūpības prasības, tiek grozīts esošais tiesiskais ietvars ilgtspējas ziņojumu jomā, paredzot uzņēmumiem atvieglojumus. Šī direktīva tika pieņemta pēc Eiropas Komisijas (EK) tā sauktās “Omnibus 1” pakotnes priekšlikuma. Ilgtspējīgas uzņēmējdarbības principi pēdējos gados kļuvuši par neatņemamu ES politikas sastāvdaļu, stiprinot pāreju uz zaļāku un caurspīdīgāku ekonomiku. Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva jeb Corporate Sustainability Reporting Directive (CSRD) ieviesa būtiskus uzlabojumus, salīdzinot ar iepriekšējo normatīvo regulējumu – Nefinanšu pārskatu sniegšanas direktīvu jeb Non-Financial Reporting Directive (NFRD). Tomēr dažādām ieinteresētajām pusēm radās bažas, ka tās ieviešana varētu radīt administratīvās grūtības uzņēmumiem visā ES. Ņemot vērā šo apstākli, ES izvirzīja jaunu stratēģisko mērķi – samazināt birokrātisko slogu, vienlaikus saglabājot regulējumā ietvertās pamatvērtības.

Ilgtspējas ziņošanas attīstība

Saskaņā ar NFRD, kas stājās spēkā 2018.gadā, nefinanšu informācijas ziņošana bija obligāta lieliem uzņēmumiem, kas ir sabiedriskas nozīmes struktūras. Prasība attiecās uz uzņēmumiem ar vairāk nekā 500 darbiniekiem, kuru pārvedamie vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, finanšu iestādēm, apdrošināšanas sabiedrībām vai citiem subjektiem, kas bija klasificēti kā sabiedriskas nozīmes struktūras saskaņā ar dalībvalsts normatīvajiem aktiem. Šie uzņēmumi bija pakļauti pienākumam atklāt informāciju par vides jautājumiem, sociālajiem un darbinieku aspektiem, cilvēktiesību ievērošanu, korupcijas un kukuļošanas novēršanu, kā arī valdes locekļu daudzveidību. Paziņojums bija iekļaujams vadības ziņojumā, un tam bija jābūt pakļautam vismaz formālai pārbaudei. Kopumā NFRD regulējums aptvēra aptuveni 11 tūkst. uzņēmumu visā ES.

Ar CSRD stāšanos spēkā 2023.gadā tika ievērojami paplašināts subjektu loks, uz kuriem attiecas ilgtspējas ziņošanas prasības – tas aptvēra vairāk nekā 50 tūkst. subjektu ES. CSRD attiecas uz uzņēmumiem, kas divus gadus pēc kārtas atbilst liela uzņēmuma kritērijiem. Papildus CSRD attiecas uz maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kuru pārvedamie vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū. CSRD aptver arī noteiktas ārpus ES bāzētu komersantu Latvijā esošas meitas sabiedrības un filiāles.

CSRD noteica prasību iekļaut ilgtspējas ziņojumu vadības ziņojumā, nodrošināt informācijas pārbaudi no trešās puses un digitāli marķēt saturu. Lai gan CSRD stājās spēkā 2023.gada janvārī, uzņēmumiem bija dots laiks sagatavoties – ilgtspējas ziņojumi bija jāiesniedz:

  • sākot ar 2024.pārskata gadu – lielai sabiedrībai vai arī lielai koncerna mātes sabiedrībai, kura ir sabiedriskas nozīmes struktūra un kuras darbinieku skaits pārsniedz 500;
  • sākot ar 2025.pārskata gadu – lielai sabiedrībai vai lielai koncerna mātes sabiedrībai;
  • sākot ar 2026.pārskata gadu – MVU, ja šo sabiedrību pārvedamie vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū;
  • sākot ar 2028.pārskata gadu – trešās valsts sabiedrību meitas sabiedrībai vai trešās valsts sabiedrības filiālei.

Ilgtspējas ziņošana turpmāk

EK savā 2025.gada 11.februāra paziņojumā “Vienkāršāka un ātrāka Eiropa: paziņojums par īstenošanu un vienkāršošanu” izklāstīja redzējumu par īstenošanas un vienkāršošanas programmu, kas nodrošina ātrus un uzskatāmus uzlabojumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

Savukārt 2025.gada 26.februārī EK publicēja pirmo no “Omnibus” pakotnēm, kas paredz vienkāršot ilgtspējas ziņu sniegšanas prasības. Šajā priekšlikumā paredzētais jaunais darbinieku skaita slieksnis (liels uzņēmums ar vairāk nekā 1000 darbiniekiem) paredz CSRD tvēruma samazinājumu par 75–82%, vienlaikus nodrošinot, ka tiek iekļauti uzņēmumi ar vislielāko ietekmi uz ilgtspēju. Latvijā uzņēmumu skaits, uz kuriem attiektos pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu, tiktu samazināts no aptuveni 270 uz aptuveni 45 uzņēmumiem, ja priekšlikums tiks apstiprināts.

Priekšlikums paredz izstrādāt arī precizētus Eiropas Ilgtspējas ziņošanas standartus jeb European Sustainability Reporting Standards (ESRS), lai vienkāršotu to lietošanu un pilnveidotu to saturu. Papildus – lai veicinātu to, ka ilgtspējas ziņojumus publicē arī uzņēmumi, kuriem nebūs obligāts pienākums to darīt, EK rosina izdot jaunu deleģēto aktu, kurā tiktu noteiktas brīvprātīgās ziņošanas prasības. Tās plānots balstīt uz Eiropas Finanšu pārskatu konsultatīvās grupas izstrādāto Brīvprātīgo ilgtspējas pārskatu standartu biržā neiekļautiem MVU.

Priekšlikums paredz arī iespēju ieviest pakāpenisku ziņošanas modeli – uzņēmumi varētu sākt ar galvenajiem vides, sociālās atbildības un pārvaldības rādītājiem un pilnveidot atskaiti turpmāko trīs gadu laikā. Turklāt dalībvalstīm ieteikts neparedzēt papildu nacionālās prasības, lai izvairītos no informācijas dublēšanās.

Saistībā ar ziņošanu “Omnibus 1” pakotnes priekšlikumi tika izdalīti divos direktīvu projektos. Pirmais – direktīva 2025/794, ar ko groza direktīvas 2022/2464 un 2024/1760 attiecībā uz datumiem, sākot no kuriem dalībvalstīm jāpiemēro noteiktas korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanas un pienācīgas rūpības prasības, satur vien piecus pantus un būtībā pagarina CSRD ziņošanas termiņus. Proti, tā paredz ilgtspējas ziņošanas prasību atlikšanu uz diviem gadiem tiem Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma (IIAL) subjektiem, kuriem jāgatavo ziņojums par 2025. vai 2026.pārskata gadu – biržas MVU un lielām sabiedrībām, kas nav sabiedriskas nozīmes struktūras. Šī direktīva jau ir pieņemta.

Savukārt otras direktīvas projekts skar jautājumus, ar kuriem plānots mazināt uzņēmumu loku un ieviest citas izmaiņas. Tā vēl nav pieņemta, un nav zināms, vai ziņošanas pienākums nākotnē tiešām attieksies tikai uz vislielākajiem uzņēmumiem. Šobrīd norisinās aktīvs darbs, lai likumdevēji vienotos par priekšlikumu apstiprināšanu.

Vienlaikus jānorāda, ka Eiropas ombude, Teresa Anjinho, ir uzsākusi lietu par labas likumdošanas vadlīniju neievērošanu saistībā ar direktīvas pamatā esošās “Omnibus 1” pakotnes priekšlikuma sagatavošanu. Jāņem vērā, ka ombuda lēmumiem nav saistošs raksturs – lai arī likumdevēji tos parasti ņem vērā, tie paši par sevi nevar apturēt likuma stāšanos spēkā. Līdz ar to CSRD noteikumu grozīšana ir atkarīga no ES likumdevēja.

Jaunumi Latvijā

Lai pārņemtu direktīvas 2025/794 prasības, Finanšu ministrija ir izstrādājusi grozījumus IIAL, kas paredz noteiktiem subjektiem atlikt ilgtspējas ziņojumu sniegšanas termiņu par diviem gadiem, proti:

  • nemainīga paliek prasība, sākot ar 2024.pārskata gadu, ziņot lieliem uzņēmumiem un lielas grupas mātesuzņēmumiem, kas ir sabiedriskas nozīmes struktūras ar vairāk nekā 500 darbiniekiem;
  • mainās tas, ka ziņošanas pienākums tiek atlikts, sākot ar 2027.pārskata gadu – lieliem uzņēmumiem un lielas grupas mātesuzņēmumiem; un
  • sākot ar 2028.pārskata gadu – MVU, ja šo sabiedrību pārvedamie vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, izņemot mikrouzņēmumus, mazās un nesarežģītās iestādes, kā arī kaptīvos apdrošināšanas un pārapdrošināšanas uzņēmumus (uzņēmuma dibinātas struktūras, kas apdrošina vai pārapdrošina tieši savas mātes sabiedrības vai ar to saistīto uzņēmumu riskus).

Latvijai ir jāpārņem direktīvas prasības līdz 2025.gada 31.decembrim.

Jāatzīmē, ka CSRD, kā arī EK “Omnibus 1” pakotnes priekšlikumos ietvertie grozījumi neparedz jaunas institūcijas izveidi vai izmaiņas jau esošajā gada pārskata (kas ietver arī ilgtspējas ziņojumu) apstiprināšanas, iesniegšanas un pārbaudes kārtībā. Zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība reizi gadā – gada pārskata un konsolidētā gada pārskata revīzijas laikā – apliecina ilgtspējas ziņojuma un konsolidētā ilgtspējas ziņojuma atbilstību IIAL un ESRS prasībām.

Administratīvā sloga mazināšana ir būtiska, lai ilgtspējas ziņošana kļūtu par praktiski izpildāmu prasību, nevis tikai teorētisku pienākumu. Lai arī šī pieeja samazina caurskatāmību uzņēmumu iekšējā darbībā, tā sauktā cutting the red tape pieeja palīdz saglabāt ES politiskos mērķus, vienlaikus atvieglojot un racionalizējot normatīvās prasības.

Publikācija: ibizness.lv