Eiropas Komisija ir uzsākusi procedūru pret tiešsaistes tirdzniecības platformu “AliExpress” par iespējamu Digitālo pakalpojumu akta noteikumu pārkāpumu, kas platformai var izmaksāt vairākus miljardus eiro. Kāds ir Eiropas Komisijas tiesiskais pamats tā rīkoties, kādus pārkāpumus izdarījusi tirdzniecības platforma un ko no šīs situācijas var mācīties uzņēmumi Latvijā?

2024.gada 17.februārī (bet speciālajiem subjektiem – jau 2022.gada 16.novembrī) Eiropas Savienībā (ES) piemērojama kļuva regula 2022/2065 par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu (Digitālo pakalpojumu akts), kuras mērķis ir izveidot drošāku tiešsaistes vidi pircējiem un uzņēmumiem.

Digitālo pakalpojumu akts

Digitālo pakalpojumu akta mērķis – drošākas un caurskatāmākas tiešsaistes vides nodrošināšāna – tiek sasniegts, nosakot pienākumus starpniecības pakalpojumu sniedzējiem. Tostarp tas paredz pienākumus, kas attiecas uz ļoti lielām tiešsaistes platformām  un ļoti lielām meklētājprogrammām. Digitālo pakalpojumu akta 33.panta 1.daļā noteikts, ka par tādām uzskatāmas platformas, kuru vidējais pakalpojumu saņēmēju skaits ES mēnesī pārsniedz 45 miljonus.

Platformām, kas atbilst šim kritērijam, noteikti tādi pienākumi kā riska novērtēšana un mazināšana, efektīvu mehānismu izstrāde ziņošanai par nelikumīgu saturu, datu pieejamības nodrošināšana pētniekiem. Eiropas Komisija (EK) uzrauga, vai tiešsaistes platformas pilda Digitālo pakalpojumu akta 56.panta 3.daļā noteiktos pienākumus, tostarp pieprasa informāciju un dokumentus, veic izmeklēšanu, kā arī pieņem lēmumus par pārkāpumu konstatēšanu vai soda piemērošanu.

Procedūra pret “AliExpress”

2023.gada 25.aprīlī “AliExpress” (kopā ar 16 citām tiešsaistes platformām) tika atzīta par ļoti lielu tiešsaistes platformu Digitālo pakalpojumu akta 33.panta 1.daļas izpratnē, un tām tika doti četri mēneši laika, lai izpildītu visas no Digitālo pakalpojumu akta normām izrietošās prasības.

2023.gada 6.novembrī EK nosūtīja informācijas pieprasījumu “AliExpress”, pieprasot tiešsaistes platformai norādīt, kādus pasākumus tā veikusi, lai atbilstu Digitālo pakalpojumu akta prasībām, īpaši attiecībā uz nelikumīgu preču, piemēram, viltotu medikamentu izplatīšanas novēršanu. 2024.gada 18.janvārī EK nosūtīja informācijas pieprasījumu visām 17 tiešsaistes platformām, kas atzītas par ļoti lielām, lūdzot norādīt, kādus pasākumus tās veikušas, lai izpildītu prasību sniegt pētniekiem piekļuvi datiem, tā nodrošinot tiešsaistes platformu caurskatāmību.

Balstoties uz “AliExpress” sniegtajām atbildēm, EK 2024.gada 14.martā uzsāka procedūru, lai noteiktu, vai tiešsaistes platforma ir pārkāpusi Digitālo pakalpojumu akta prasības. Proti, EK padziļināti sāka pētīt, vai “AliExpress” bija veikusi pienācīgus pasākumus, lai:

  • novērstu nelikumīga satura, piemēram, viltotu medikamentu un pornogrāfiska satura izplatīšanu platformā, radot risku pircēju veselībai un nepilngadīgajiem;
  • nodrošinātu efektīvu sūdzību izskatīšanas un ziņošanas kārtību par nelikumīgu saturu;
  • ievāktu un novērtētu no pārdevējiem pieprasītās informācijas patiesumu un ticamību;
  • nodrošinātu ieteikumu sistēmu caurskatāmību un pārskatāmu repozitoriju reklāmām;
  • nodrošinātu pētniekiem piekļuvi publiski pieejamajiem datiem.

2025.gada 18.jūnijā EK nāca klajā ar paziņojumu par uzsāktās procedūras rezultātiem. Lēmumā tā apraksta gan “AliExpress” apņemšanos veikt dažādus pasākumus, lai izpildītu no Digitālo pakalpojumu akta izrietošās saistības, gan “AliExpress” pārkāpumus saistībā ar nelikumīgu produktu izplatīšanu tiešsaistes platformā.

Pirmkārt, “AliExpress” apņēmusies novērst vairākas neatbilstības Digitālo pakalpojumu aktam, tostarp šādas:

  • spēju uzraudzīt un identificēt nelikumīgu preču tirdzniecību platformā, kā arī iespēju par tiem ziņot;
  • iekšējo sūdzību izskatīšanas sistēmu;
  • caurskatāmību reklāmu un ieteikumu sistēmās;
  • pārdevēju izsekojamību platformā;
  • pētnieku piekļuvi datiem;
  • ikgadējo pārskatu sagatavošanu par apņemšanās izpildi.

Saskaņā ar Digitālo pakalpojumu akta 71.panta 1.daļu šī apņemšanās ir saistoša “AliExpress” – ja šajā iedaļā norādītās procedūras laikā attiecīgais ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājs apņemas nodrošināt attiecīgo šīs regulas noteikumu ievērošanu, EK var ar lēmumu noteikt, ka minētā apņemšanās attiecīgajam ļoti lielās tiešsaistes platformas vai ļoti lielās tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājam ir saistoša, un pasludināt, ka turpmākai rīcībai vairs nav pamata.

Turpmākā situācijas attīstība saistībā ar šo lēmuma daļu ir atkarīga no tā, vai “AliExpress” godprātīgi pildīs uzņemtās saistības. Ja tas nenotiks, EK atbilstoši Digitālo pakalpojumu akta 74.panta 1.daļas c) apakšpunktam “AliExpress” var uzlikt naudassodu, kas nepārsniedz 6% no tiešsaistes platformas globālā gada kopējā apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā, un tas var sasniegt pat vairākus miljardus eiro. Ja apņemšanās tiks pildīta, EK, pamatojoties uz Digitālo pakalpojuma akta 71.panta 1.daļas pēdējo teikumu, var izbeigt procedūru, jo turpmākai rīcībai vairs nebūs pamata.

Otrkārt, 2025.gada 18.jūnija lēmumā EK norāda, ka, veicot padziļinātu izpēti, pirmšķietami secināms – “AliExpress” pārkāpj no Digitālo pakalpojumu akta izrietošo pienākumu izvērtēt un mazināt risku saistībā ar nelikumīgu produktu pieejamību platformā. Proti, “AliExpress” neatvēl pietiekamus resursus šādu produktu identifikācijai (turklāt sistēma, kas to veic, uzrāda sistēmiskas kļūmes), kā arī neīsteno pašas noteikto sankciju politiku pret pārdevējiem, kas atkārtoti platformā ievieto nelikumīgas preces. Līdz ar to EK ieskatā “AliExpress” pārkāpj Digitālo pakalpojuma akta 34. un 35.pantu, kas ļoti lielajām tiešsaistes platformām nosaka pienākumu attiecīgi novērtēt un mazināt riskus.

Tā kā šie EK secinājumi vēl nav galīgi, tiesiskās sekas “AliExpress” nav iestājušās. Šobrīd platforma var īstenot savas aizstāvības tiesības, iepazīstoties ar dokumentiem un sniedzot rakstisku atbildi. Tomēr, ja pēc galīgās izpētes apstiprināsies EK secinājumi, tiks piemērots naudassods, kā arī “AliExpress” būs jāiesniedz plāns EK, norādot, kā tiks novērstas neatbilstības Digitālo pakalpojumu aktam.

Līdzīgi gadījumi

No raksta tapšanas brīdī pieejamās informācijas izriet, ka ir uzsāktas vairākas līdzīgas procedūras, tomēr tikai tirdzniecības platforma “AliExpress” un videoplatforma “TikTok” ir saistošā veidā apņēmušās novērst kādas nepilnības.

EK 2024.gada 19.februārī uzsāka procedūru pret videoplatformu “TikTok”, lai vērtētu, vai tiek ievērotas Digitālo pakalpojumu aktā noteiktās privātuma, nepilngadīgo aizsardzības, riska novērtēšanas un mazināšanas prasības. 2024.gada 5.augustā “TikTok” apņēmās (un EK šo apņemšanos padarīja par saistošu) ES teritorijā atsaukt programmu “TikTok Lite Rewards” un neieviest līdzvērtīgas programmas, kas varētu apiet šo pienākumu.

Pastāv arī citas procedūras, ko ierosinājusi EK. Piemēram, 2023.gada 18.decembrī pirmā šāda veida procedūra tika uzsākta pret sociālās saziņas platformu “X” (iepriekš “Twitter”). 2024.gada 12.jūlijā EK platformai “X” nosūtīja savus konstatējumus, norādot uz trim neatbilstībām Digitālo pakalpojumu aktam: lietotāju maldināšanu, nepietiekamu caurskatāmību saistībā ar reklamēšanas politiku un datu nepieejamību pētniekiem.

2024.gada 31.oktobrī procedūra tika uzsākta arī pret tiešsaistes tirdzniecības platformu “Temu”. 2025.gada 28.jūlijā EK nāca klajā ar secinājumiem, kas bija līdzīgi “AliExpress” lietā izteiktajiem. Proti, “Temu” pirmšķietami nepilda pienākumu novērtēt un mazināt riskus, kas saistīti ar nelikumīgu preču pieejamību platformā.

Pastāv arī citi gadījumi, tomēr procedūras pret “AliExpress” un “TikTok” atšķiras no pārējām, jo tajās panākta saistoša vienošanās par konstatēto nepilnību novēršanu.

Atziņas uzņēmējiem Latvijā

Jāuzsver, ka visi minētie gadījumi attiecas uz ļoti lielām tiešsaistes platformām, proti, tādām, kurupakalpojumu saņēmēju skaits mēnesī pārsniedz 45 miljonus. Tomēr Digitālo pakalpojumu akts kā tieši piemērojama regula var būt saistoša arī platformām ar mazāku lietotāju skaitu.

Proti, ar grozījumiem Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā ir noteikts, ka Latvijā Digitālo pakalpojumu akta izpildi koordinē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC). PTAC ir tiesīgs pieprasīt informāciju no personām, veikt klātienes pārbaudes, kā arī veikt un ierakstīt intervijas ar starpniecības pakalpojumu sniedzēju darbiniekiem. Nopietnākos gadījumos tas var uzlikt pienākumu izbeigt Digitālo pakalpojumu akta pārkāpumu un, ja nepieciešams, piemērot sodu. Līdz ar to secināms, ka PTAC veic funkcijas, kas līdzīgas EK funkcijām, tikai Latvijas mērogā.

Ņemot to vērā, uzņēmējiem Latvijā jāpārliecinās, vai tie pilda no Digitālo pakalpojumu akta un Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma izrietošos pienākumus. Pretējā gadījumā uzņēmēji var tikt pakļauti PTAC pārbaudēm vai pat saņemt sodu. “AliExpress” piemērs, lai gan daudz lielākā mērogā, ir pierādījums, ka Digitālo pakalpojumu akts ir efektīvs līdzeklis mērķa sasniegšanai – drošākas tiešsaistes vides nodrošināšanai pircējiem un uzņēmumiem.

Publikācija: ibizness.lv