Martā tiesu praksē nodokļu lietās tika vērtēti vairāki būtiski jautājumi – pašvaldības infrastruktūras nodevas piemērošanas robežas, nodokļu rezidences statusa procesuālā daba, solidaritātes nodokļa attiecības ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, kā arī tiesiskās paļāvības robežas kases aparātu reģistrācijas lietās. Vienlaikus Senāts krimināllietā precizēja, ka arī juridiskai personai ir tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā.

Administratīvās rajona tiesas spriedumā lietā A420131425 tika analizēts, vai pašvaldības infrastruktūras nodeva ir maksājama par ēkas pārbūvi, ja netiek palielināts būves apjoms. Lietā pieteicējam nodeva tika aprēķināta saistībā ar dienesta viesnīcas pārbūvi par daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku. Tiesa atzina, ka infrastruktūras nodeva nav piemērojama, ja būvniecības iecere neparedz būves vai tās daļas apjoma maiņu. Ar lietošanas veida maiņu vien nepietiek, lai rastos pienākums maksāt šo nodevu.

Savukārt Senāta lēmumā lietā SKA-292/2026 tika vērtēts, vai ir pamatota blakus sūdzība par tiesvedības izbeigšanu lietā, kur persona vēlējās panākt tās atzīšanu par nodokļu nerezidenti noteiktos pagātnes posmos. Senāts atzina, ka VID lēmums par nodokļu rezidences statusa noteikšanu pats par sevi nerada galīga rakstura tiesiskas sekas un tādēļ nav uzskatāms par administratīvo aktu. Līdz ar to šāda prasība nav izskatāma administratīvā procesa kārtībā neatkarīgi no tā, vai runa ir par nākotni vai pagātni.

Lietā A420222423 Administratīvā apgabaltiesa izskatīja strīdu par to, vai solidaritātes nodokļa daļa, kas ieskaitīta iedzīvotāju ienākuma nodokļa kontā, ir uzskatāma par iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu. Nodokļu maksātājs deklarācijā bija iekļāvis SN daļu arī no ienākumiem, kas nav ar IIN apliekami, tādēļ VID aprēķināja papildu IIN. Tiesa uzsvēra, ka ar to vien, ka SN daļa ieskaitīta IIN kontā, nepietiek, lai to atzītu par IIN pārmaksu. SN un IIN ir atšķirīgi nodokļi ar atšķirīgu objektu un atšķirīgu pārmaksas atgūšanas kārtību.

Senāta spriedumā lietā SKA-95/2026 tika risināts jautājums par kases aparātu ražotāja tiesisko paļāvību situācijā, kad atbilstības pārbaudes institūcija kļūdaini izsniegusi apliecinājumu par atbilstību tehniskajām prasībām. VID bija reģistrējis kases aparātus, pamatojoties uz šo apliecinājumu, bet vēlāk tos izslēdza no reģistra, kad tika konstatēta neatbilstība normatīvo aktu prasībām. Senāts atzina, ka ražotāja tiesiskā paļāvība šādā situācijā nav aizsargājama. Nozares profesionālim pašam ir pienākums nodrošināt kases aparātu atbilstību tehniskajām prasībām, un kļūdains atbilstības apliecinājums neizslēdz šo atbildību.

Savukārt Senāta lēmumā lietā SKK-17/2026 tika skatīts, vai juridiskai personai ir tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā procesā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu. Konkrētajā lietā SIA tika piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis saistībā ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas, un process ilga vairāk nekā desmit gadus. Senāts atzina, ka arī juridiskajai personai šādas tiesības piemīt un ka procesa nepamatota novilcināšana ir ņemama vērā, nosakot piemērojamā līdzekļa mēru. Tādēļ konkrētajā lietā naudas piedziņas apmērs tika samērīgi samazināts.

Marta nolēmumi izgaismo vairākas būtiskas tendences nodokļu tiesībās. Pirmkārt, pienākums maksāt pašvaldības infrastruktūras nodevu ir cieši saistīts ar būves apjoma maiņu, nevis tikai ar lietošanas veida maiņu. Otrkārt, nodokļu rezidences statusa noteikšana pati par sevi nav administratīvais akts, ja tā nerada galīga rakstura tiesiskas sekas. Treškārt, nodokļu administrēšanā joprojām tiek stingri nodalīti dažādi nodokļi un to piemērošanas režīmi, nepieļaujot SN automātisku pārvēršanu par IIN pārmaksu. Ceturtkārt, tiesiskās paļāvības princips nav absolūts un nepasargā nozares profesionāli no sekām, ja tas nav nodrošinājis atbilstību speciālajām prasībām. Visbeidzot, arī juridiskajām personām kriminālprocesā ir aizsargājamas procesuālās garantijas, tostarp tiesības uz lietas pabeigšanu saprātīgā termiņā.