Muitas iestāžu rīcība intelektuālā īpašuma strīdos var tieši skart uzņēmēja īpašuma tiesības. 2026.gada 24.februārī Senāta Administratīvo lietu departaments pieņēma spriedumu lietā SKA-73/2026, kurā būtiski precizēta muitas iestāžu un tiesu loma intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībā. Spriedums skaidri iezīmē robežu starp preventīvu muitas kontroli un intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpuma konstatēšanu.

Lietas faktiskie apstākļi

Ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) 2022.gada 28.jūlija lēmumu tika noteikts konfiscēt un nodot iznīcināšanai ārvalstu uzņēmuma “TK Delekat” ievestās preces – rotaļlietas ar konfektēm “Jeep W/NEW COLORS” (9000 gab.). VID uzskatīja, ka šīs preces pārkāpj citam ārvalstu uzņēmumam – “FCA US” – piederošās intelektuālā īpašuma tiesības uz “Jeep” preču zīmi un dizainparaugiem.

VID pamatoja lēmumu ar Savienības Muitas kodeksa (Regula 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu) 198.panta 1.punkta b apakšpunkta iv punktu, kas ļauj neizlaist preces, ja uz tām attiecas aizliegumi vai ierobežojumi. Pieteicējs iebilda pret preču iznīcināšanu un apstrīdēja VID lēmumu, tomēr gan pirmās instances tiesa, gan apgabaltiesa pieteikumu noraidīja.

Zemāko instanču tiesas uzskatīja, ka vārda “Jeep” lietošana rēķinā un iepakojuma sarakstā, kā arī “FCA US” vienpusējais paziņojums, ka rotaļu automobiļos ir burtiski atveidots preču zīmju un dizainparaugu daļu izskats, ir pietiekams pamats secinājumam, ka preces ir viltotas. Pieteicējs lūdza Senātu atcelt apgabaltiesas spriedumu.

Muitai jāievēro procesuālā kārtība

Senāts spriedumā lietā SKA-73/2026 skaidroja, ka regulā 608/2013 par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā ir noteikta īpaša procesuālā kārtība, kā muitai rīkoties, ja rodas aizdomas par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu.

Proti, vispirms intelektuālā īpašuma tiesību subjektam (persona, kurai ir intelektuālā īpašuma tiesības vai kurai ir kompetence tās īstenot un aizstāvēt) jāiesniedz pieprasījums muitas iestādēm – lūgums rīkoties attiecībā uz precēm, par kurām ir aizdomas, ka ar tām tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības. Tad muitas dienesti lūgumu izvērtē.

Ja lūgumu apstiprina, muitas dienesti nosaka savas izpētes termiņu, kas nav ilgāks par gadu. Ja šajā laikā muitas dienesti atklāj, ka ar aizdomīgajām precēm tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības, tie aptur šādu preču izlaišanu vai tās aiztur. Par to tiek paziņots preču deklarētājam vai valdītājam, kā arī intelektuālā īpašuma tiesību subjektam, kurš iesniedzis lūgumu rīkoties ar precēm (lēmuma saņēmējam).

Muitas dienesti šīs preces var iznīcināt, ja lēmuma saņēmējs apstiprina intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu un piekrīt preču iznīcināšanai un arī preču deklarētājs vai valdītājs piekrīt preču iznīcināšanai vai noteiktajā termiņā nesniedz paziņojumu. Savukārt strīdus gadījumā, ja lēmuma saņēmējs neapstiprina tiesību pārkāpumu, nepiekrīt preču iznīcināšanai vai preču deklarētājs vai valdītājs nepiekrīt preču iznīcināšanai, muitas dienestiem nav tiesību preces iznīcināt.

Šādā gadījumā preces uz zināmu laiku var tikai aizturēt, lai dotu iespēju sākt tiesvedību intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpuma noteikšanai. Bet, ja nozīmētajā termiņā tiesvedība netiek sākta, muitas dienestiem preces jāatļauj izlaist.

Var iznīcināt, ja puses tam piekrīt

Attiecīgi Senāts uzsvēra, ka regula 608/2013 ļauj preces konfiscēt un iznīcināt uz aizdomu pamata tikai tad, ja abas iesaistītās puses tam piekrīt. Pretējā gadījumā preces uz aizdomu pamata konfiscēt un iznīcināt nedrīkst. Tad jāsāk tiesvedība, lai noteiktu, vai ir pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības, jo preču aizturēšana uz aizdomu pamata ir tikai pagaidu pasākums. Tiesvedība savukārt var būt gan prasības celšana civilprocesuālā kārtībā, gan administratīvais vai administratīvā pārkāpuma process pašā muitas dienestā.

Tā kā preču konfiskācija un iznīcināšana tieši skar īpašuma tiesības, tas ir pieļaujams, vienīgi pienācīgi konstatējot faktus un pamatojot to ar tiesību normu, kas pieļauj šādu īpašuma tiesību ierobežojumu. Balstīšanās tikai uz vienas puses apgalvojumiem būtu pretrunā ar pienākumu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanu nodrošināt godīgās un objektīvās procedūrās un nav pietiekams pamats secinājumam par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu.

Ar preču zīmi dokumentos nepietiek

Apgabaltiesa savu secinājumu bija daļēji balstījusi uz faktu, ka vārds “Jeep” norādīts rēķinā un iepakojuma sarakstā. Senāts šādu pieeju kritizē kā nepietiekami pamatotu.

Senāts norādīja, ka preču zīmes izmantošana rēķinā un iepakojuma sarakstā, ja šie dokumenti tiek lietoti kopā ar precēm, var ietekmēt intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpuma konstatēšanu un būt daļa no pārkāpuma. Tomēr vienlaikus ir jāspēj pierādīt, kādā veidā šie dokumenti ietekmē tirgu un patērētāju izvēli un kāda ir to saistība ar preču zīmi.

Tādējādi dokumenti var būt daļa no pārkāpuma, bet tikai tad, ja tiek skaidri pierādīta to nozīme konkrētajā situācijā. Turklāt izvērtējumā jāpiemēro intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības normas, nevis regula 608/2013.

Preču veida nozīme pārkāpuma vērtējumā

Senāts īpaši uzsvēra, ka preču zīmes pārkāpumu nevar konstatēt atrauti no preču veida. Katrā gadījumā ir jāvērtē, vai konkrētā preču zīme ir reģistrēta attiecībā uz identiskām vai līdzīgām precēm. Preču zīmju aizsardzība ir klasēs balstīta sistēma, tomēr zīmēm ar reputāciju var tikt piešķirta plašāka aizsardzība, kas noteiktos gadījumos attiecas arī uz cita veida precēm.

Konkrētajā lietā viena no preču zīmēm nebija reģistrēta rotaļlietām (Nicas klasifikācijas 28.klasē), kas ir strīdus preču kategorija. Tomēr apgabaltiesa šo aspektu nebija pienācīgi izvērtējusi, kā arī nebija analizējusi, vai attiecīgajai preču zīmei varētu būt reputācija, kas pamatotu plašāku aizsardzību.

Dizainparauga pārkāpums jāskata kopiespaidā

Attiecībā uz dizainparaugiem Senāts akcentēja Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā nostiprināto principu: pārkāpums jāvērtē, ņemot vērā kopiespaidu. Kopiespaidu savukārt veido informēta lietotāja vizuālā uztvere par attiecīgā ražojuma izskatu (EST 2025.gada 4.septembra sprieduma lietā “LEGO” 47.punkts).

Lai gan dizainparauga īpašnieks bija norādījis uz kopiespaida līdzību vairāku elementu dēļ, apgabaltiesa kļūdaini koncentrējās uz atsevišķām detaļām (piemēram, logu formu vai motora režģi), taču neveica kopējo vizuālo salīdzinājumu. Senāts uzsvēra, ka šāda pieeja ir metodoloģiski nepareiza – jo dizainparaugu aizsardzība nebalstās uz atsevišķu elementu analīzi, bet gan uz kopējo iespaidu.

Sprieduma nozīme praksē

Tā kā apgabaltiesa nepamatoti balstījās uz aizdomām par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu, pārlieku paļāvās uz tiesību īpašnieka viedokli un neveica pilnvērtīgu analīzi, Senāts apgabaltiesas secinājumus atzina par acīmredzami nepietiekamiem un spriedumu atcēla, lietu nosūtot jaunai izskatīšanai.

Šis spriedums skaidri iezīmē, ka intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība muitā nedrīkst kļūt par mehānisku procedūru. Aizdomas un riska analīze nevar aizstāt pilnvērtīgu intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpuma konstatēšanu. Ir jāizvērtē visu iesaistīto pušu viedoklis, un ne muitas iestādes, ne tiesas nedrīkst paļauties tikai uz intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieka viedokli vai vēlmēm.

Tas nozīmē, ka iebildumi pret preču iznīcināšanu praksē kļūst par būtisku procesuālu instrumentu, kas var novērst nepamatotu konfiskāciju, savukārt tiesību īpašniekiem un iestādēm ir jānodrošina detalizēts un pierādījumos balstīts pārkāpuma pamatojums. Tikai vispusīga un pienācīga faktisko apstākļu noskaidrošana un intelektuālā īpašuma tiesību normu pareiza piemērošana var nodrošināt taisnīgu iesaistīto pušu tiesību ievērošanu.

Publikācija: ifinanses.lv