Lai gan valde kā sabiedrības ar ierobežotu atbildību izpildinstitūcija vada sabiedrības darbību, to kā slēgtu kapitālsabiedrību raksturo salīdzinoši plaša dalībnieku iesaiste pārvaldē. Praksē var veidoties situācijas, kurās dalībnieks nepiekrīt valdes lēmumiem, īpaši gadījumos, kad tie var šķietami nelabvēlīgi ietekmēt sabiedrības mantu vai peļņu. Skaidrojam, kādas ir dalībnieku iespējas ietekmēt valdes lēmumus, tostarp preventīvi novēršot valdes locekļu saukšanu pie atbildības un potenciālas tiesvedības.

Valdes pienākums ievērot dalībnieku lēmumus

Kaut arī sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) valde ikdienā darbojas patstāvīgi un tai ir plaša rīcības brīvība, šī brīvība nav absolūta. Valdes uzdevums ir nodrošināt, lai sabiedrības darbība – gan lēmumu pieņemšanā, gan darījumu slēgšanā un finanšu pārvaldībā – notiktu atbilstoši dalībnieku lēmumiem, statūtiem, citiem iekšējiem noteikumiem un tiesību aktiem.

Likums neparedz dalībniekiem formālu iebilduma procedūru pret valdes lēmumiem, tomēr dalībnieki var uzturēt komunikāciju ar valdi, norādīt uz riskiem un iespējamu prettiesiskumu, pieprasīt sniegt skaidrojumus, kā arī aicināt atlikt vai pārskatīt konkrētu valdes lēmumu. Vienlaikus valdei jāspēj līdzsvarot dalībnieku gribas ievērošanu ar pienākumu ievērot likumu, sabiedrības, dalībnieku mazākuma un kreditoru intereses. Piemēram, ja valde apzinās vai tai būtu jāapzinās, ka konkrēts lēmums var radīt zaudējumus, tai jārīkojas proaktīvi – jāatliek darījums, jāinformē dalībnieki un jārosina jautājuma izskatīšana dalībnieku sapulcē. Tādējādi dalībnieku lēmumi ar valdei adresētiem lūgumiem vai norādēm ir spēcīgs ietekmes instruments, bet to izpilde vienmēr ir pakļauta valdes papildu izvērtējumam.

Statūti kā kontroles mehānisms

Tieši statūti bieži vien nosaka, cik lielā mērā valde var rīkoties patstāvīgi un cik cieši tā ir pakļauta dalībnieku kontrolei. Tie ļauj strukturēt sabiedrības izpildinstitūciju attiecības tā, lai potenciāli nelabvēlīgi valdes lēmumi tiktu identificēti jau to rašanās stadijā, nevis tikai pēc nelabvēlīgu seku iestāšanās.

Ko ir vērtīgi ietvert statūtos:

  • statūtos var noteikt pienākumu valdei saņemt iepriekšēju dalībnieku sapulces piekrišanu konkrētiem darījumiem un darbībām. Šādas darbības var būt, piemēram, būtisku aktīvu atsavināšana, aizdevumu izsniegšana, garantiju sniegšana, kā arī tādu darījumu slēgšana, kuru vērtība pārsniedz noteiktu summu;
  • būtiska nozīme ir valdes pārstāvības modelim – statūtos var paredzēt kopīgu valdes pārstāvību, piemēram, nosakot, ka SIA pārstāv divi valdes locekļi kopīgi. Tas samazina risku, ka viens valdes loceklis vienpersoniski pieņems vai realizēs sabiedrībai nelabvēlīgus lēmumus. Lai gan šāds risinājums ne vienmēr ir ērts operatīvā darbībā, tas būtiski palielina kontroles līmeni;
  • statūtos var paredzēt arī padomes izveidi. Padome darbojas kā starpnieks starp dalībniekiem un valdi, nodrošinot pastāvīgu uzraudzību pār valdes darbību. Tā var izvērtēt darījumus, sniegt atzinumus un noteiktos gadījumos arī dot piekrišanu valdes rīcībai. Tas ļauj dalībniekiem neiesaistīties uzņēmuma ikdienas vadībā, vienlaikus saglabājot efektīvu kontroli.

Dalībnieku lēmumi ar valdei adresētiem lūgumiem vai norādēm ir spēcīgs ietekmes instruments, bet to izpilde vienmēr ir pakļauta valdes papildu izvērtējumam

Dalībnieka tiesības pieņemt lēmumus valdes vietā

Atbilstoši Komerclikuma (KL) 210.panta 2.daļai dalībnieku sapulce var pieņemt tādus lēmumus, kas ietilpst valdes kompetencē. Tas nozīmē – ja dalībnieks nepiekrīt valdes rīcībai, viņš noteiktos apstākļos var panākt, ka lēmumu pieņem nevis valde, bet paši dalībnieki. Dalībnieku sapulce pēc savas iniciatīvas var izlemt jebkuru jautājumu, kas parasti būtu valdes ziņā, darīt to jebkurā brīdī un neatkarīgi no tā, vai šāda iespēja ir paredzēta statūtos. Šīs tiesības nozīmē, ka dalībnieks, kurš spēj nodrošināt balsu vairākumu, var “pārņemt” konkrēta darījuma izlemšanu, dot tiešus norādījumus par sabiedrības rīcību vai pat mainīt valdes iecerēto darbības virzienu.

Tomēr, tā kā pēc savas būtības dalībnieku sapulce ir lēmējorgāns, nevis izpildorgāns, dalībnieki var pieņemt lēmumu valdes vietā, bet šo lēmumu izpilda un sabiedrības pārstāvību tik un tā īsteno valde. Dalībnieks vienpersoniski nevar slēgt līgumus sabiedrības vārdā bez īpaša pilnvarojuma. Tādēļ šis instruments darbojas tikai kā iekšējās pārvaldības ietekmes mehānisms. Turklāt jāizvērtē, vai šo tiesību izmantošana ir lietderīga, ņemot vērā, ka dalībnieku rīcībā var arī nebūt visas nepieciešamās informācijas lēmuma pieņemšanai. Dalībniekiem, izvērtējot iespēju pieņemt lēmumus valdes kompetences ietvaros, jāatceras, ka šajā gadījumā dalībnieki, kuri balsojuši par šo lēmumu, solidāri atbild par zaudējumiem, kas nodarīti tā rezultātā. Atbildība var iestāties gan pret pašu sabiedrību, gan trešajām personām.

Dalībnieka tiesības uz informāciju

Viens no būtiskākajiem instrumentiem, ar kura palīdzību dalībnieks var ietekmēt SIA pārvaldību, pat nebūdams valdes loceklis, ir tiesības uz informāciju par sabiedrību. Šādai informācijai ir būtiska nozīme dalībnieka pārējo pamattiesību izmantošanā. Tā kā dalībnieki nereti aktīvi piedalās sabiedrības pārvaldē, savlaicīgi iegūta un precīza informācija par tās saimniecisko stāvokli būtiski ietekmē viņu pieņemtos lēmumus, kas savukārt atstāj tiešu ietekmi uz sabiedrības darbības rezultātiem.

KL 194.pants skaidri noteic, ka dalībniekam ir tiesības saņemt no valdes informāciju par sabiedrības darbību un iepazīties ar visiem sabiedrības dokumentiem. Dalībnieks var uzdot valdei jautājumus gan par sabiedrības finanšu stāvokli, gan darījumiem, līgumiem, sabiedrības darbības plāniem, maksātspēju, darbiniekiem u.c. Likums neuzliek dalībniekiem pienākumu precīzi identificēt pieprasāmo dokumentu – pietiek ar pamatotu interesi par sabiedrības darbību kopumā. Tāpat dalībniekam ir tiesības ne tikai apskatīt dokumentus, bet arī saņemt to kopijas, izrakstus vai norakstus.

Valdei nav izvēles brīvības lemt, vai šādu dalībnieka pieprasīto informāciju sniegt. KL uzliek pienākumu sniegt pieprasītās ziņas un uzrādīt dokumentus. Ja valde šo pienākumu nepilda, tas var radīt tās locekļiem civiltiesisko atbildību, turklāt šāda rīcība var kalpot par pamatu valdes atsaukšanai. Likums paredz tikai vienu izņēmumu – dalībnieka tiesības pieprasīt informāciju var ierobežot vienīgi tad, ja pastāv pamatotas aizdomas, ka iegūtā informācija tiks izmantota pretēji sabiedrības interesēm, radot tai būtisku kaitējumu. Turklāt arī šādā gadījumā galīgo lēmumu nepieņem valde, bet gan dalībnieku sapulce. Valde var tikai atlikt informācijas sniegšanu un sasaukt dalībnieku sapulci, lai tā lemtu par ierobežojuma nepieciešamību.

Svarīgi ir arī tas, ka komercnoslēpuma statuss pats par sevi nav pamats atteikumam. Tieši pretēji – dalībniekam ir tiesības iepazīties arī ar komercnoslēpumu saturošu informāciju. Tas izriet no viņa kā sabiedrības līdzīpašnieka statusa. Tomēr šajā gadījumā dalībniekam rodas pretpienākums šo informāciju neizpaust un neizmantot prettiesiski.

Praksē ieteicams šīs tiesības izmantot aktīvi un savlaicīgi, proti, dalībniekam rakstveidā pieprasot informāciju no valdes, fiksējot valdes atbildes (vai klusēšanu) un nepieciešamības gadījumā virzot jautājumu izskatīšanai dalībnieku sapulcē.

Sabiedrības īpašā pārbaude

Sabiedrības īpašā pārbaude ir vēl viens likumā paredzēts kontroles mehānisms, ko var izmantot dalībnieki. KL 183.pants ļauj dalībniekam ne tikai iegūt informāciju, bet arī panākt neatkarīgu un padziļinātu sabiedrības darbības izvērtējumu.

Šīs normas būtība ir vienkārša: sabiedrības darbība, mantiskais stāvoklis, darījumu slēgšana ar valdes locekļiem vai ar tiem saistītām personām var tikt pārbaudīta ārkārtas kārtībā, ja pastāv šaubas par to atbilstību sabiedrības interesēm. Īpašā pārbaude nav obligāta un netiek veikta regulāri – tā ir mērķēta pārbaude konkrētos jautājumos, piemēram, par noteiktu darījumu, finanšu plūsmām vai valdes rīcību. Šo rīku var izmantot situācijās, kad dalībnieks nepiekrīt valdes lēmumam vai tam ir aizdomas par iespējamu mantas izšķērdēšanu, nelabvēlīgiem darījumiem vai interešu konfliktu. Atšķirībā no informācijas pieprasījuma, kura gadījumā dalībnieks paļaujas uz valdes sniegto informāciju, īpašā pārbaude ļauj iegūt neatkarīgu trešās personas – zvērināta revidenta – vērtējumu.

Savlaicīga un pamatota dalībnieku rīcība ļauj novērst situācijas, kurās valdes lēmumi rada nelabvēlīgas sekas sabiedrībai un tās dalībniekiem

Īpaši būtiski ir tas, ka likums paredz arī mazākuma dalībnieku tiesības pieprasīt īpašo pārbaudi. Ja dalībnieki, kuri pārstāv vismaz 5% no pamatkapitāla, uzskata, ka pastāv svarīgs iemesls, viņi var rosināt šādu pārbaudi. Jēdziens “svarīgs iemesls” likumā nav precīzi definēts – tas apzināti atstāts sabiedrības pārvaldības institūciju interpretācijai. Par tādu var uzskatīt gan vispārīgas aizdomas, piemēram, valdes nevēlēšanos sniegt skaidrojumu par finanšu rādītājiem, gan konkrētus ar sabiedrības darbību saistītus faktus, piemēram, iespējami nepamatotus maksājumus.
Tieši iespēja interpretēt šo jēdzienu ļauj dalībniekam izmantot īpašo pārbaudi kā preventīvu instrumentu, negaidot brīdi, kad sabiedrībai jau būs radušies zaudējumi. Īpašās pārbaudes rezultātā revidents sagatavo atzinumu, ko iesniedz sabiedrības institūcijai, kura pieņēmusi lēmumu par īpašās pārbaudes veikšanu, vai dalībnieku mazākumam.

Jāņem vērā arī praktiskie aspekti. Ja īpašā pārbaude tiek veikta uz dalībnieku sapulces vai valdes lēmuma pamata, tās izmaksas sedz sabiedrība. Savukārt, ja īpašo pārbaudi organizē dalībnieku mazākums pēc sapulces atteikuma, izmaksas par revidenta pieaicināšanu sedz viņi paši.

KL nodrošina virkni efektīvu instrumentu, ar kuru palīdzību dalībniekiem ir iespēja ietekmēt valdes lēmumus un pasargāt savas intereses. Tiešās norādes valdei vai tai adresētie lūgumi, īpašie noteikumi statūtos, tiesības uz informāciju un īpašā pārbaude kopumā veido mehānismu sistēmu, kas ļauj ne tikai reaģēt uz valdes rīcību, bet arī savlaicīgi to ietekmēt. Tieši savlaicīga un pamatota dalībnieku rīcība ļauj novērst situācijas, kurās valdes lēmumi rada nelabvēlīgas sekas sabiedrībai un tās dalībniekiem, kā arī palīdz izvairīties no izmaksām, kas varētu būt saistītas ar valdes locekļu saukšanu pie atbildības tiesvedības ceļā.

Publikācija: ifinanses.lv