Valsts ieņēmumu dienests (VID) nesen ir sniedzis viedokli par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) rēķinu izrakstīšanas regularitāti. Šis jautājums tiek aktualizēts bieži – lai gan tā ir šķietama formalitāte, noteiktās situācijās tas var nozīmēt novēlotu nodokļa samaksu un attiecīgi nokavējuma naudu. Skaidrojam, kuras likuma normas regulē pievienotās vērtības nodokļa rēķina izrakstīšanu un nodokļa deklarēšanu.

Viens rēķins par 12 mēnešiem?

SIA “J” uzziņā lūdza Valsts ieņēmumu dienestu (VID) izvērtēt, vai par meža un lauksaimniecības zemes nomu, kā arī medību tiesību nomu uz 12 mēnešiem drīkst izrakstīt vienu rēķinu par visu periodu un vai tas atbilst grāmatvedības prasībām un PVN regulējumam par ilgstoši sniegtiem pakalpojumiem.

VID vispirms analizēja Grāmatvedības likuma normas un secināja, ka grāmatvedības tiesību akti neierobežo rēķinu izrakstīšanas biežumu par ilgāku pakalpojuma sniegšanas periodu.

Savukārt, vērtējot Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) 32.pantu un 129.panta 9.daļu, VID atzina, ka viena rēķina izrakstīšana par 12 mēnešu periodu ir pieļaujama un PVN likuma 32.pantu nepārkāpj tikai tad, ja darījums atbilst šī panta 4.daļai. Proti, tie nav no citas valsts saņemti ilgstoši sniegti pakalpojumi, kas turpinās vairāk par vienu gadu, un par tiem šajā laika posmā netiek izrakstīti nodokļa rēķini vai veikti maksājumi. Šādos gadījumos – pat bez rēķina un samaksas – uzskata, ka PVN vajadzībām darījums ir noticis katra kalendāra gada beigās līdz brīdim, kad pakalpojuma sniegšana ir pilnībā pabeigta.

Savukārt, ja pakalpojumi tiek sniegti iekšzemē, ilgstošam pakalpojumam uz 12 mēnešiem rēķins ir jāizraksta ne retāk kā reizi sešos mēnešos. Tātad gadā ir jābūt vismaz diviem rēķiniem.

Kad rēķini izrakstāmi par ilgāku periodu

PVN likuma 129.panta 9.daļā ietvertā vispārējā norma noteic: ja darījumu veic nepārtraukti ilgstošā periodā saskaņā ar šā likuma 31.panta otro vai trešo daļu, 32.panta trešo vai ceturto daļu, nodokļa rēķinu izraksta par noteiktu periodu, kurš nav ilgāks attiecīgi par vienu mēnesi, sešiem mēnešiem vai vienu kalendāra gadu.

Apskatīsim, kādās situācijās rēķinus izraksta par ilgāku periodu!

Preču piegāde Latvijā

Ja preces piegādā pastāvīgi ilgstošā periodā (izņemot nomaksas pirkuma darījumus) un par šo preču piegādi periodiski izraksta PVN rēķinus vai šāda preču piegāde rada turpmākus maksājumus, uzskata, ka darījums ir noticis tad, kad beidzas periods, uz kuru attiecas šādi rēķini vai maksājumi, bet ne retāk kā reizi sešos mēnešos, ja PVN likuma 31.pantā nav noteikts citādi.

Piemērs

Elektroenerģijas, dabasgāzes, siltumenerģijas vai ūdens piegāde ilgākā laika periodā. Piegāde notiek nepārtraukti, savukārt rēķins tiek izrakstīts reizi mēnesī par attiecīgajā mēnesī patērēto daudzumu. Ja elektroenerģijas piegādātājs nodrošina uzņēmumam elektroenerģiju visu 2026.gadu un par katru kalendāra mēnesi izraksta atsevišķu rēķinu, par darījuma veikšanas brīdi attiecībā uz katra mēneša piegādi uzskatāmas attiecīgā mēneša beigas.

Piemērs

Regulāra izejvielu piegāde ražotājam. Saskaņā ar līgumu piegādātājs ilgstoši un nepārtraukti nodrošina noteiktas preces – rūpnieciskās gāzes, smiltis, šķembas vai cita veida beramkravas –, bet norēķini tiek veikti par noteiktiem periodiem, piemēram, reizi ceturksnī. Darījums tiek uzskatīts par notikušu katra norēķinu perioda beigās. Taču, ja norēķinu periods ir deviņi mēneši, PVN vajadzībām darījuma brīdis tomēr būtu jānosaka vismaz reizi sešos mēnešos.

Preču piegāde Eiropas Savienības teritorijā

Saskaņā ar PVN likuma 31.panta 3.daļu, ja preču piegāde Eiropas Savienības (ES) teritorijā notiek pastāvīgi ilgstošā periodā un pārsniedz vienu kalendāra mēnesi, uzskata, ka darījums ir noticis katra kalendāra mēneša beigās līdz brīdim, kad preču piegāde ir pilnībā pabeigta.

Piemērs

Latvijas ražotājs saskaņā ar ilgtermiņa līgumu regulāri piegādā kravas ar ražošanas izejvielām klientam Lietuvā, un viena līguma ietvaros piegādes turpinās nepārtraukti vairākus mēnešus. Ja piegāde sākas 10.augustā un tiek pilnībā pabeigta 20.novembrī, tad darījums PVN vajadzībām tiek uzskatīts par notikušu 31.augustā, 30.septembrī, 31.oktobrī un pēc tam piegādes pabeigšanas brīdī – 20.novembrī.

Līdzīgi ir ar regulāru koksnes, degvielas, ķīmisko izejvielu vai citu ražošanas materiālu piegādi jebkuras ES dalībvalsts uzņēmumam, ja piegādes viena līguma ietvaros notiek ilgstoši.

Pakalpojumi

Atbilstoši PVN likuma 32.panta 3.daļai, ja pakalpojumus (izņemot kustamo lietu nomu) sniedz pastāvīgi ilgstošā periodā un par šo pakalpojumu sniegšanu periodiski izraksta PVN rēķinus vai to sniegšana rada turpmākus maksājumus, uzskata, ka darījums ir noticis tad, kad beidzas periods, uz kuru attiecas šie rēķini vai maksājumi, bet ne retāk kā reizi sešos mēnešos.

Ilgstoši sniegtu pakalpojumu piemēri:

  • grāmatvedības ārpakalpojumi;
  • juridiskās konsultācijas;
  • IT sistēmu uzturēšanas pakalpojumi;
  • apsardzes pakalpojumi;
  • telpu uzkopšanas pakalpojumi;
  • tehnisko iekārtu apkalpošana;
  • mākoņa datu vai programmatūras uzturēšanas pakalpojumi.
Piemērs

IT uzņēmums visu gadu nodrošina klientam serveru un IT infrastruktūras uzturēšanu un katra mēneša beigās izraksta rēķinu par šiem pakalpojumiem. Darījums tiek uzskatīts par notikušu norēķinu perioda beigās.

Piemērs

Konsultāciju uzņēmums noslēdz līgumu par pastāvīgu juridisko vai finanšu konsultāciju sniegšanu, un rēķins tiek izrakstīts reizi ceturksnī. Darījuma veikšanas brīdis ir katra ceturkšņa beigas.

Ja līgumā paredzēts rēķinu izrakstīt tikai reizi gadā, jāievēro prasība darījuma brīdi noteikt ne retāk kā reizi sešos mēnešos.

Publikācija: ifinanses.lv