Eiropas Savienības Tiesa 3. septembrī pasludinājusi spriedumu lietā C-798/24 Jautiva, atzīstot, ka ES tiesības neprasa publiskot informāciju par visiem akciju sabiedrību akcionāriem, tostarp mazākuma akcionāriem. Tiesa arī secinājusi, ka Vispārīgajai datu aizsardzības regulai (GDPR) ir pretrunā valsts regulējums, kas paredz visu akciju sabiedrību akcionāru personas datu publiskošanu.
“Ar šo nozīmīgo spriedumu Eiropas Savienības Tiesa ir skaidri novilkusi līniju privātpersonu datu pieejamībai publiskā vidē un uzsvērusi valsts pienākumu rūpēties, ka tās iestāžu rīcībā iesniegtie akcionāru dati nav publiski pieejami. Tiesas atzinusi par pamatotām mūsu klientu bažas, ka publiskotie dati kļūst pieejami potenciāli neierobežotam personu lokam, un tiem brīvi piekļūt var arī tādas personas, kuras vēlas noskaidrot, piemēram, akcionāra materiālo un finansiālo stāvokli (71. P.). Pēdējo nedēļu notikumu kontekstā zīmīgs ir tiesas atzinums: ‘Sekas, kas datu subjektiem varētu rasties iespējamas viņu datu ļaunprātīgas izmantošanas dēļ, pasliktina gan apstāklis, ka, tiklīdz šie dati ir nodoti atklātībai, ar tiem var ne tikai brīvi iepazīties, bet tos var arī saglabāt un izplatīt, gan tas, ka šādas secīgas apstrādes gadījumā šiem datu subjektiem kļūst arvien grūtāk, ja ne pat iluzori efektīvi aizsargāties pret ļaunprātīgām darbībām (72. P.)’ Spriedums ir nozīmīgs ne tikai mūsu lietā, ko turpinās izskatīt Satversmes tiesa, bet arī plašāk, nostiprinot personas privātuma aizsardzību. Vienlaikus, no šī sprieduma izriet likumdevēja pienākums rast pareizo līdzsvars starp riska vadības nepieciešamību un iejaukšanos personas privātumā,” spriedumu komentē akcionāru pārstāvis tiesā Lauris Liepa, COBALT vadošais partneris.
Lieta ES Tiesā nonāca pēc Latvijas Republikas Satversmes tiesas lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu. Satversmes tiesa izskata lietu par likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” regulējumu, kas paredz akciju sabiedrību akcionāru reģistrā iekļauto ziņu publisku pieejamību, un tā atbilstību Satversmes 96. pantā nostiprinātajām tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību.
Vēršoties ES Tiesā, Satversmes tiesa cita starpā lūdza skaidrot, vai ES sabiedrību tiesību regulējums prasa publiskot informāciju par ikvienu akciju sabiedrības akcionāru un vai šāda personas datu publiskošana ir pieļaujama saskaņā ar GDPR.
Interpretējot ES sabiedrību tiesību regulējumu, ES Tiesa secinājusi, ka tas neprasa publiskot informāciju par visiem akciju sabiedrību akcionāriem, tostarp mazākuma akcionāriem.
Tāpat Tiesa atzinusi, ka regulējums, kas paredz publiskot visu akciju sabiedrību akcionāru personas datus par viņu identitāti un kontaktinformāciju, kā arī tiem piederošajām akcijām un no tām izrietošajām balsstiesībām, ir pretrunā GDPR 5. un 6. pantam, lasot tos Eiropas Savienības Pamattiesību hartā nostiprināto tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību gaismā.
Tiesa vērtējusi arī Latvijas valsts pārstāvju norādītos datu publiskošanas mērķus: atklātas uzņēmējdarbības vides un trešo personu interešu aizsardzības nodrošināšanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu, kā arī sankciju izpildei nepieciešamās informācijas pieejamību.
Tiesa atzinusi šo mērķu nozīmīgumu, tomēr secinājusi, ka to sasniegšanai nav nepieciešams nodrošināt vispārēju piekļuvi visu akciju sabiedrību akcionāru personas datiem. Šos mērķus iespējams sasniegt ar līdzekļiem, kas mazāk ierobežo personu tiesības uz privātās dzīves un personas datu aizsardzību.
Pēc prejudiciālā nolēmuma saņemšanas Satversmes tiesa turpinās lietas izskatīšanu, vērtējot Latvijas regulējuma atbilstību Satversmei.
Pieteikuma iesniedzējiem Satversmes tiesas procesā juridisko palīdzību nodrošina zvērinātu advokātu biroja COBALT komanda, kurā darbojas vadošais partneris, zvērināts advokāts Lauris Liepa, vecākā speciāliste, zvērināta advokāte Gabriela Šantare un jaunākā juriste Marisa Aktumane.
Vadošie eksperti
