Ilgtspējas ziņošanas joma pēdējos gados ir kļuvusi aktuālāka, pateicoties Eiropas Savienības Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvai. Vienlaikus, lai izpildītu caurskatāmības prasības, uzņēmumi varētu sastapties ar situāciju, kurā tiem jāapsver konfidenciālas vai komerciāli aizsargājamas informācijas atklāšana. Cik tālu sniedzas atklātības pienākums, un kādos gadījumos uzņēmums drīkst pamatoti atturēties no šādas informācijas izpaušanas?

Latvijā Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva (Corporate sustainability reporting directive – CSRD) ir ieviesta ar Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumu (IIAL). Uzņēmumiem ir pienākums sniegt plašas ziņas par ilgtspējas jautājumiem atbilstoši IIAL mērķim – nodrošināt publiski pieejamu informāciju, lai izprastu uzņēmumu darbības ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem, un informāciju par to, kā ilgtspējas jautājumi ietekmē to attīstību, darbības rezultātus un stāvokli. Lai sasniegtu šo mērķi, norādāmā informācija aptver uzņēmuma darbības modeli un ilgtspējas stratēģiju, kā arī būtiskāko ietekmi uz vidi un sabiedrību, ar ilgtspēju saistītos riskus un iespējas, to pārvaldības procesus un rādītājus.

Ziņu sniegšana

Informācija ir jāsniedz saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) apstiprinātajiem Eiropas ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem (European sustainability reporting standards – ESRS). Proti, ESRS nosaka ilgtspējas ziņojumu saturu un sniedz skaidrojumu arī par klasificētas, sensitīvas un citas komerciāli aizsargājamas informācijas norādīšanu ilgtspējas ziņojumos.

Pirmkārt, uzņēmumam nav pienākuma izpaust klasificētu vai sensitīvu informāciju, pat ja tā ir uzskatāma par būtisku. Klasificēta informācija ir definēta Eiropas Padomes lēmumā 2013/488/ES par drošības noteikumiem Eiropas Savienības (ES) klasificētas informācijas aizsardzībai – tā ir jebkura informācija vai materiāli, kuriem piemērota ES drošības klasifikācija un kuru neatļauta izpaušana var izraisīt dažāda līmeņa apdraudējumu ES vai vienas vai vairāku tās dalībvalstu interesēm. Savukārt sensitīvas informācijas jēdziens ir definēts regulā 2021/697, ar ko izveido Eiropas Aizsardzības fondu, – tā ir informācija un dati, tostarp klasificēta informācija, kas ir jāaizsargā pret neatļautu piekļuvi vai izpaušanu ES vai valsts tiesību aktos noteikto pienākumu dēļ vai tāpēc, lai aizsargātu kādas fiziskas vai juridiskas personas privātumu vai drošību.

Atklātās informācijas nozīmīgumu nevar samazināt ilgtspējas ziņojumā neietvertā klasificētā, sensitīvā vai īpašā informācija, kas attiecas uz intelektuālo īpašumu, zinātību vai inovācijas rezultātiem

Otrkārt, uzņēmumam nav jāatklāj komerciāli aizsargājama informācija, kas ietver, piemēram, komercnoslēpumu, īpašu informāciju attiecībā uz intelektuālo īpašumu, zinātību vai inovācijas rezultātiem. ESRS paredz izņēmumu – šādu informāciju var nenorādīt, ja vienlaikus izpildās trīs kritēriji, kas faktiski atbilst klasiskajai komercnoslēpuma definīcijai ES tiesībās:

  • informācija nav vispārzināma vai viegli pieejama attiecīgās nozares speciālistiem (uzņēmums to tur slepenībā, un tā nav publiska);
  • informācijai ir komerciāla vērtība tieši tās slepenības dēļ (piemēram, tā sniedz konkurētspējas priekšrocību uzņēmumam, kamēr nav izpausta);
  • uzņēmums ir veicis pamatotus pasākumus, lai šo informāciju saglabātu slepenībā.

Uzņēmumam ir pienākums izpildīt informācijas atklātības prasības, izpaužot visas pārējās pieprasītās ziņas. Turklāt ESRS paredz, ka atklātās informācijas nozīmīgumu nevar samazināt ilgtspējas ziņojumā neietvertā klasificētā, sensitīvā vai īpašā informācija, kas attiecas uz intelektuālo īpašumu, zinātību vai inovācijas rezultātiem.

Prasības vienkāršos

2025.gada 26.februārī EK publicēja pirmo no tā sauktajām “Omnibus” pakotnēm, kuras mērķis ir vienkāršot ilgtspējas ziņojumu sniegšanas prasības. Priekšlikums paredz precizēt arī ESRS, lai atvieglotu to piemērošanu un uzlabotu struktūru un saturu.

Viens no grozījumu mērķiem ir pilnveidot komerciāli aizsargājamas informācijas aizsardzību. Uzņēmumi un vairākas dalībvalstis ir norādījušas, ka sākotnējais CSRD regulējums nav pietiekami skaidrs situācijās, kurās informācijas atklāšana var nonākt pretrunā ar citiem tiesību aktiem, piemēram, komercnoslēpumu aizsardzību vai valsts drošības prasībām, vai arī rada nesamērīgu kaitējumu konkurencei.

Ņemot vērā minēto, “Omnibus” pakotnē, par kuru 2025.gada decembrī panākta provizoriska vienošanās starp ES Padomi un Eiropas Parlamentu (EP), paredzēts skaidri nostiprināt uzņēmuma tiesības noteiktos gadījumos informāciju neatklāt. Likumdevējs ir paredzējis papildināt CSRD ar tiesību normu, kas ļauj uzņēmumam neatklāt direktīvā norādīto informāciju, kuru saskaņā ar ES tiesībām tam nav atļauts izpaust vai kuru tas drīkst neizpaust:

  • informāciju, kuras atklāšana nopietni kaitētu uzņēmuma komerciālajam stāvoklim, ja:
    • nesniegtā informācija neliedz gūt taisnīgu un līdzsvarotu izpratni par uzņēmuma attīstību, darbības rezultātiem un stāvokli vai par tā galvenajiem riskiem vai galveno ietekmi,
    • uzņēmums ir konstatējis, ka informāciju nav iespējams atklāt pat apkopotā veidā tā, lai sasniegtu informācijas atklāšanas prasības mērķus, nopietni nekaitējot tā komerciālajam stāvoklim,
    • uzņēmums atklāj to, ka tas ir izmantojis šo izņēmumu,
    • uzņēmums katrā ziņojuma sniegšanas datumā atkārtoti novērtē, vai informāciju joprojām var nesniegt;
  • informāciju, kas atbilst intelektuālajam kapitālam, intelektuālajam īpašumam, zinātībai, informāciju par tehnoloģijām vai inovācijas rezultātiem un kas kvalificējama kā komercnoslēpums, klasificētu informāciju un informāciju, kas jāaizsargā pret neatļautu piekļuvi vai atklāšanu, pamatojoties uz tiesību aktiem, lai aizsargātu fiziskas personas privātumu vai drošību vai juridiskas personas drošību, ja:
    • uzņēmums atklāj to, ka tas ir izmantojis šo izņēmumu,
    • uzņēmums katrā ziņojuma sniegšanas datumā atkārtoti novērtē, vai informāciju joprojām var nesniegt.

Minētais formulējums ir ietverts EP nostājā, kas 2025.gada 16.decembrī pieņemta pirmajā lasījumā. Līdz ar to jāņem vērā, ka grozījumu gala teksts teorētiski vēl varētu mainīties. Kad grozījumi tiks pieņemti, Latvijā tie būs jāievieš, grozot IIAL.

Precizē informācijas neizpaušanas pieeju

Paralēli likumdošanas procesam Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēju grupa 2025.gada novembrī iesniedza EK grozīto ESRS priekšlikumu. Šajos grozījumos arī precizēta informācijas neizpaušanas pieeja. Proti, tajos ietverta vispārīga norma, saskaņā ar kuru uzņēmumam nav jāsniedz kvalitatīva vai kvantitatīva informācija, ja tās atklāšanu aizliedz vai tās neizpaušanu tieši pieļauj piemērojamās ES tiesību normas. Vienkāršotajos ESRS šī norāde ir nekonkrēta, jo, kā jau minēts, precīzs neizpaužamās informācijas uzskaitījums būs grozītajā CSRD un vēlāk tiks iestrādāts IIAL. Vienkāršotie ESRS stāsies spēkā tikai tad, kad EK tos apstiprinās (pieņems kā deleģēto regulu).

Pirms lēmuma par informācijas nepubliskošanu jāveic juridisks izvērtējums, tostarp attiecībā uz komercnoslēpuma kritēriju izpildi un samērīgumu

Būtiski norādīt uz jaunu pieeju vienkāršotajos ESRS caurskatāmības nodrošināšanai. Ja uzņēmums atsaucas uz tiesībām neatklāt konkrētu informāciju, tam vienlaikus jānorāda, kāda veida informācija netiek atklāta un kāds tiesiskais pamats to pieļauj. Tas nenozīmē, ka jāatklāj sensitīvā informācija – ilgtspējas ziņojumā ir skaidri jānorāda, ka attiecīgā informācija ir apzināti nenorādīta pamatota ierobežojuma dēļ. Šāda pieeja vienlaikus nodrošina lietotājiem saprotamu informācijas struktūru un disciplinē uzņēmumu, nepieļaujot nepamatotu slepenību.

Lielāka tiesiskā noteiktība

Plānotās izmaiņas samēro ilgtspējas ziņojumos ietveramās informācijas pilnīgumu un konfidencialitātes interešu aizsardzību. No vienas puses, uzņēmumi iegūst lielāku tiesisko noteiktību. Piemēram, inovāciju rezultāti vai tehnoloģiski risinājumi, kuru detalizēta publiskošana varētu radīt konkurences riskus, nebūs obligāti jāatklāj, ja tie kvalificējas kā aizsargājama informācija. Turklāt tiks mazināta atšķirīgā dalībvalstu interpretācija, kas nodrošinās tiesiskā regulējuma harmonizāciju ES.

No otras puses, palielinās uzņēmuma atbildība. Ja uzņēmums izmantos tiesības neizpaust informāciju, tas būs skaidri jānorāda pārskatā un jāpamato ar konkrētu tiesību normu. Tas nozīmē, ka pirms lēmuma par informācijas nepubliskošanu jāveic juridisks izvērtējums, tostarp attiecībā uz komercnoslēpuma kritēriju izpildi un samērīgumu.

Praktiski tas nozīmē, ka kvalitatīvi sagatavotā ilgtspējas ziņojumā informācijas nenorādīšana būs pamatots izņēmums, nevis datu iztrūkums. Ja uzņēmums spēs šo līdzsvaru nodrošināt, tas varēs atklāti un kvalitatīvi ziņot par ilgtspējas jautājumiem, vienlaikus saglabājot savu konkurētspēju un ievērojot konfidencialitātes pienākumus.

Publikācija: ibizness.lv