No 2026. gada Eiropas Savienībā (ES) pilnā apmērā sāk piemērot jauno e-pierādījumu regulējumu, kas ievērojami maina elektronisko pierādījumu iegūšanas kārtību pārrobežu kriminālprocesos. Līdzšinējo sarežģīto un laikietilpīgo sadarbību starp dalībvalstīm aizstāj vienotāka kārtība, kas noteiktos gadījumos ļaus datus pieprasīt ātrāk un nepastarpināti no elektronisko pakalpojumu sniedzējiem.

Elektronisko sakaru komersantiem un citiem digitālo pakalpojumu sniedzējiem tas praksē nozīmēs nepieciešamību nodrošināt spēju īsos termiņos reaģēt uz citu dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu pieprasījumiem, kā arī pārskatīt iekšējos procesus datu saglabāšanai, pieejamībai un izsniegšanai.

ES e-pierādījumu pakotni veido Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 12. jūlija Regula 2023/1543[1] un Direktīva 2023/1544.[2] Direktīvas transponēšanas termiņš dalībvalstīs bija 2026. gada 18. februāris, savukārt regulas piemērošana sāksies no 2026. gada 18. augusta. Lai nodrošinātu jaunā regulējuma piemērošanu, arī Latvijā šobrīd tiek virzīti grozījumi vairākos normatīvajos aktos.

Kas ir e-pierādījumi?

Elektroniskie pierādījumi (e-pierādījumi) ir dati, ko elektroniskā veidā glabā pakalpojuma sniedzējs un kurus izmanto, lai izmeklētu noziedzīgus nodarījumus. Tie ir, piemēram, abonenta dati, interneta protokoli (IP) un adreses, kas nepieciešamas lietotāja, e-pasta ziņojumu, teksta un lietotnes ziņojumu identificēšanai.

Kas mainās?

Līdz šim elektronisko pierādījumu iegūšana pārrobežu lietās bieži balstījās uz ilgstošām un administratīvi sarežģītām tiesiskās palīdzības procedūrām. Jaunais regulējums paredz daudz skaidrāku un operatīvāku sadarbību starp izmeklēšanas iestādēm un pakalpojumu sniedzējiem. Tas noteiktos gadījumos ļaus vienas ES dalībvalsts tiesībaizsardzības iestādēm tieši vērsties pie elektronisko sakaru vai digitālo pakalpojumu sniedzēja citā dalībvalstī ar:

  • e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumu – uzdodot saglabāt konkrētus datus, lai tie netiktu dzēsti vai mainīti līdz turpmākam pieprasījumam; un
  • e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu – uzdodot izsniegt konkrētus datus kriminālprocesa vajadzībām.

Būtiska izmaiņa ir arī ievērojami īsākie izpildes termiņi. Saņemot e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu, pakalpojumu sniedzējam pieprasītie dati būs jānosūta 10 dienu laikā, bet ārkārtas gadījumos pat 8 stundu laikā. Savukārt saglabāšanas rīkojuma gadījumā dati nekavējoties jāsaglabā uz 60 dienām. Tas nozīmē, ka pakalpojumu sniedzējiem jāspēj nodrošināt skaidra iekšējā kārtība, atbildīgās personas un spēja ātri identificēt, saglabāt vai nodot pieprasītos datus.

Uz ko regulējums attiecas?

Regulējums attiecas uz plašu pakalpojumu sniedzēju loku, kas sniedz vienu vai vairākus šādu kategoriju pakalpojumus (izņemot finanšu pakalpojumus):

  • elektronisko sakaru pakalpojumi (piemēram, interneta piekļuves pakalpojumi vai starppersonu sakaru pakalpojumi);
  • interneta domēna nosaukumu un IP numerācijas pakalpojumi (piemēram, IP adreses piešķiršana, domēna nosaukuma reģistrēšana un saistītie privātuma un starpniecības pakalpojumi);
  • citi informācijas sabiedrības pakalpojumi, kas nodrošina iespēju to lietotājiem sazināties savā starpā vai iespēju glabāt vai apstrādāt datus lietotāju vārdā (piemēram, sociālie tīkli, tiešsaistes tirdzniecības vietas vai citi mitināšanas pakalpojumu sniedzēji).

Ko sagaida no pakalpojumu sniedzējiem?

Lai arī praksē jaunā sistēma vēl tikai veidosies, jau šobrīd ir skaidrs, ka komersantiem būs jāspēj nodrošināt daudz augstāks operacionālās gatavības līmenis nekā līdz šim. Tādēļ komersantiem, uz kuriem attiecas e-pierādījumu regulējums, būtu ieteicams jau savlaicīgi:

  • izvērtēt, kādi dati ir to rīcībā un cik ātri tie ir pieejami;
  • noteikt atbildīgās personas un iekšējo kārtību šādu pieprasījumu apstrādei;
  • pārskatīt datu glabāšanas, piekļuves, nodošanas un aizsardzības procesus;
  • sagatavot iekšējās vadlīnijas rīkojumu izpildei;
  • izvērtēt nepieciešamos līgumiskos, tehniskos un atbilstības pasākumus,

ciktāl šos jautājumus neregulē normatīvie akti.

Pakalpojumu sniedzējiem, kas piedāvā pakalpojumus ES, būs jānodrošina arī skaidrs adresāts e-pierādījumu rīkojumu saņemšanai un izpildei – ES nodibinātiem pakalpojumu sniedzējiem tas būs izraudzītais nodibinājums, bet ārpus ES nodibinātiem pakalpojumu sniedzējiem – juridiskais pārstāvis. Pakalpojumu sniedzējam būs jānodrošina šim adresātam nepieciešamās pilnvaras un resursi, kā arī jāpaziņo tā kontaktinformācija attiecīgajai centrālajai iestādei.

Atbildība par prasību neievērošanu

Par e-pierādījumu regulējuma prasību neievērošanu varēs piemērot būtiskus naudas sodus. Piemēram, par nepamatotu atteikšanos izpildīt e-pierādījumu sniegšanas vai saglabāšanas rīkojumu varēs piemērot naudas sodu līdz 2% no pakalpojumu sniedzēja iepriekšējā finanšu gada kopējā pasaules apgrozījuma.

Izmaiņas arī Latvijas normatīvajā regulējumā

Lai nodrošinātu jaunā ES regulējuma ieviešanu un piemērošanu Latvijā, tiek veikti grozījumi vairākos nacionālajos normatīvajos aktos, tostarp Elektronisko sakaru likumā, Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā un Kriminālprocesa likumā, kā arī paredzēta saistīto Ministru kabineta noteikumu izstrāde. Tie detalizētāk noteiks e-pierādījumu rīkojumu izdošanas un izpildes kārtību Latvijā, pakalpojumu sniedzēju pienākumus, kā arī administratīvo atbildību par prasību neievērošanu un datu aizsardzības pārkāpumiem.

 

[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 12. jūlija Regula (ES) 2023/1543 par Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumiem un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumiem e-pierādījumu gūšanai kriminālprocesā un brīvības atņemšanas sodu izpildei pēc kriminālprocesa (e-pierādījumu regula)

[2] Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 12. jūlija Direktīva (ES) 2023/1544, ar ko paredz saskaņotus noteikumus par izraudzīto iedibinājumu izraudzīšanos un juridisko pārstāvju iecelšanu elektronisko pierādījumu vākšanai kriminālprocesā (e-pierādījumu direktīva)