Darba attiecībās nereti ir situācijas, kad darbiniekam un darba devējam ir strīds par to, vai iespējamais darbinieka pārkāpums, piemēram, darbinieks kavējis darbu, bijis reibumā, atteicies pildīt darba pienākumus vai citādi pārkāpis noteikto kārtību, patiesībā ir noticis. Šādos gadījumos vissvarīgākais ir nevis pats apgalvojums, bet spēja to pierādīt. Lai jebkurš strīds vēlāk nepaliktu tikai “vārds pret vārdu”, būtiski ir laikus un pareizi fiksēt pārkāpuma faktu.

Jābūt pierādījumiem

Pierādījumi civiltiesiskos strīdos, tostarp darba strīdos, ir ziņas jeb informācija par lietas faktiem. Tā ir noteikta informācija, kas nevar pastāvēt bez avota. Ziņas satur priekšmeti, dokumenti, cilvēka atmiņa. Tomēr, lai ziņas atzītu par pierādījumiem, tām ir jābūt gan pieļaujamām, gan attiecināmam. Tas nozīmē, ka pierādījumiem jābūt iegūtiem likumā paredzētajā kārtībā, ievērojot procesuālās normas, un tiem jāattiecas uz konkrētās lietas izspriešanai nozīmīgiem faktiem.

Turklāt tiesa pieļauj tikai likumā noteiktos pierādīšanas līdzekļus – pušu un trešo personu paskaidrojumus, liecinieku liecības, rakstveida un lietiskos pierādījumus, eksperta atzinumus, kā arī noteiktu institūciju atzinumus. Pušu paskaidrojumi ir nozīmīgs pierādīšanas līdzeklis, kas ļauj noskaidrot faktiskos apstākļus, tomēr Civilprocesa (CPL) likuma 104.pantā uzsvērts, ka pušu vai trešo personu paskaidrojumi paši par sevi nav pietiekami – tiem jābūt “pavadītiem” ar citiem pierādījumiem. Tas ir pamatoti, jo katra puse var redzēt situāciju no sava skatpunkta, tāpēc pārliecinošāks ir tas viedoklis, kas tiek pamatots ar papildu pierādījumiem.

Darba tiesībās pārkāpumu dokumentēšanai ir īpaša nozīme, jo tieši no tā atkarīga gan darba devēja, gan darbinieka tiesību aizsardzība. Darba likuma 90.pants paredz, ka par darba kārtības noteikumu vai darba līguma pārkāpumu darba devējs var piemērot disciplinārsodu – izteikt piezīmi vai rājienu. Šāds rīkojums var kalpot arī kā rakstveida pierādījums, ja tas ir sagatavots atbilstoši likuma prasībām un satur precīzu faktisko situācijas aprakstu.

CPL 110.pants nosaka ka rakstveida pierādījums var būt ziņas, kas ar rakstisku zīmju vai tehnisku līdzekļu palīdzību ir ierakstītas dokumentos, rakstos vai ierakstu sistēmās, piemēram, audio vai video magnetafonu lentēs. Turklāt rakstveida pierādījumi iesniedzami oriģinālā vai pienācīgi apliecinātā atvasinājuma veidā latviešu valodā vai ar atbilstošu tulkojumu. Vērtējot rīkojumā ietverto saturu, Senāts 2022.gada 13.decembra spriedumā lietā SKC-858/2022 ir norādījis, ka tajā ir jābūt pietiekamai informācijai, lai darbiniekam būtu saprotams, par kādu tieši pārkāpumu sods piemērots. Tas nozīmē, ka dokumentā jābūt detalizētam faktu aprakstam – pārkāpuma laikam, vietai, notikuma apstākļiem un norādei uz pārkāpto pienākumu.

Nozīme ir liecinieku liecībām

Ne tikai rakstveida pierādījumi var pamatot pārkāpuma esamību. Jebkuri CPL paredzētie pierādīšanas līdzekļi var kalpot par pierādījumiem, ja tie sniedz ticamas ziņas par lietā nozīmīgiem faktiem. Piemēram, Senāts 2014.gada 19.novembra spriedumā lietā SKC-2712/2014 ir norādījis, ka darba devējs, lai pierādītu darbinieka atrašanos alkohola reibumā, drīkst izvēlēties jebkuru no likumā noteiktajiem pierādīšanas līdzekļiem, tostarp liecinieku liecības, kas apstiprina konkrētus novērojumus vai darbinieka uzvedību.

Liecinieku liecības var gūt īpašu nozīmi gadījumos, kad pārkāpums, piemēram, darbinieka kavējums vai prombūtne, noticis personu klātbūtnē un to nav iespējams dokumentēt citādi. Liecinieku drīkst nopratināt tikai par tiem apstākļiem, kas tieši saistīti ar lietas izspriešanu, un par pierādījumu nevar tikt atzītas liecības, kas balstītas uz dzirdētām ziņām vai nezināmas izcelsmes informāciju. Tas nozīmē, ka pierādījuma spēks ir tikai tām liecībām, kas balstās uz paša liecinieka tiešu novērojumu, nevis uz personiskiem pieņēmumiem vai subjektīvo viedokli par situāciju.

Tādēļ, piemēram, kolēģa liecība par to, ka darbinieks darba laikā bija reibumā, būs vērtīga tikai tad, ja tā balstīta uz tiešiem novērojumiem – redzēto uzvedību, sajūtamo alkohola smaržu vai citiem konkrētiem apstākļiem, nevis vispārīgu iespaidu. Taču personas paskaidrojums tiesā, ka “dzirdēju no kolēģa, kurš dzirdēja no priekšnieka, ka attiecīgais darbinieks bija reibumā”, nav uzskatāms par liecību.

Savukārt situācijās, kad pārkāpums nav noticis citu personu klātbūtnē un to nav iespējams dokumentēt ar aktu, nozīme piešķirama citiem tehnoloģiskiem līdzekļiem. Piemēram, ja darbinieks regulāri kavē darbu, bet neviens nekad neredz, kad viņš ierodas darbā, pierādījumu var sniegt tehniski fiksēti dati – elektroniskās piekļuves sistēmas ieraksti vai videoieraksts no ieejas zonas. Šādi dati arī ir uzskatāmi par rakstveida pierādījumiem CPL izpratnē.

Tiesa vērtē tikai iesniegtos pierādījumus

Tiesa šādus pierādījumus vērtē kopsakarā ar citiem lietā iesniegtajiem materiāliem, pārbaudot to ticamību, iegūšanas likumību un atbilstību faktiskajiem apstākļiem. CPL paredz, ka tiesa vērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas balstīta uz vispusīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no loģikas likumiem, dzīves pieredzes un zinātnes atziņām. Turklāt nevienam pierādījumam nav iepriekš noteikta spēka, tas nozīmē, ka tiesa katrā lietā vērtē pierādījumus kopumā, un sniedzot objektīvu pamatojumu, kādēļ tā devusi priekšroku vieniem pierādījumiem pār citiem. Tiesas pārliecībai par pierādījumu ticamību vienmēr jābūt pietiekošai, tā nevar būt pamatota uz šaubām par pierādījuma patiesīguma iespējamību.

Jāņem vērā, ka tiesa pati pierādījumus nevāc, tā tikai vērtē to, ko puses ir iesniegušas. Tieši tāpēc ir būtiski, lai pierādījumi tiktu savlaicīgi sagatavoti un noformēti, jo tikai tad, ja strīda gadījumā būs pieejami pierādījumi, būs iespējams pamatot savus apgalvojumus.

Pareiza pārkāpuma dokumentēšana prasa rūpību un precizitāti, jo no tās ir atkarīgs, vai notikušais vēlāk būs pierādāms. Katrs rakstiski vai citā pārbaudāmā veidā fiksēts fakts strīda gadījumā palīdz nodrošināt, ka tiesai būs skaidrs patiesībā notikušais. Jo konkrētāk un saprotamāk ir aprakstīti pārkāpuma apstākļi, jo lielāka iespēja, ka tie tiks atzīti par ticamiem.

Publikācija: itiesibas.lv