Kad savstarpējās saskaņošanas procedūra labo VID kļūdas

Pat tad, ja Valsts ieņēmumu dienesta audita lēmums nav pārsūdzēts, uzņēmumam, kas ir daļa no starptautiskas grupas, ir iespēja panākt taisnīguma atjaunošanu, izmantojot starptautiskus mehānismus – savstarpējās saskaņošanas procedūru. Izskatām Senāta 2025.gada 28.marta spriedumu lietā SKA-6/2025.

Lietas būtība

Veicot uzņēmuma transfertcenu auditu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) konstatēja darījumu neatbilstību tirgus cenai – proti, saistīto uzņēmumu noteiktā franšīzes maksa franšīzes līgumos neatbilda tirgus cenai. Tādēļ VID pieņēma lēmumu par nodokļa uzrēķinu, soda naudas un nokavējuma naudas piemērošanu. Lai gan uzņēmums vērsās ar iesniegumu par šī lēmuma apstrīdēšanu pie VID ģenerāldirektora, lēmums palika nemainīgs. Savukārt tiesības uz šī lēmuma pārsūdzību uzņēmums neizmantoja, tādējādi lēmums stājās spēkā un kļuva neapstrīdams.

Vienlaikus uzņēmums ierosināja savstarpējās saskaņošanas procedūru starp Latviju un Lietuvu, kuras ietvaros nodokļu administrācijas secināja, ka nodokļa uzrēķins bija daļēji nepamatots. Tā rezultātā VID bija jāpieņem jauns lēmums, samazinot maksājamo nodokļa summu. Tomēr VID atteicās pārrēķināt sākotnēji samaksāto soda un nokavējuma naudu, aizbildinoties ar apsvērumu, ka uzņēmums audita lēmumu nebija pārsūdzējis. Tādēļ, VID ieskatā, likuma “Par nodokļiem un nodevām” (likums par NN) paredzētais mehānisms par nepareizi piedzīto maksājumu un pārmaksāto nodokļu summu atmaksāšanu neizpildījās.

Tiesas nostāja

Senāts VID secinājumiem nepiekrita un sniedza būtisku pienesumu gan savstarpējās saskaņošanas procedūras ietekmes analīzei uz neapstrīdētiem VID audita rezultātiem, gan būtiskas norādes tiesību teorijai par neapstrīdēta administratīvā akta atcelšanas iespējamību.

Pirmkārt, Senāts nepārprotami apstiprināja, ka savstarpējās saskaņošanas procedūras rezultātam pēc būtības ir tāda ietekme, ka Latvijas un Lietuvas kompetentās iestādes pārskata VID audita rezultātā noteiktās darījumu tirgus cenas, ja tās nonāk pie citiem rezultātiem. Tādējādi, lai gan VID audita lēmums netiek pārbaudīts klasiskā veidā, savstarpējās saskaņošanas procedūra ir tieši vērsta uz to, lai noskaidrotu, vai, koriģējot uzņēmuma peļņu, ir ievērotas starptautisko tiesību normas.

Šīs procedūras iznākums uzliek VID pienākumu veikt attiecīgās korekcijas ar audita lēmumu izdarītajos aprēķinos, ja tas ir secināts savstarpējās saskaņošanas procedūrā. Līdz ar to, ja savstarpējās saskaņošanas procedūrā tiek konstatēts, ka VID audita lēmums satur nepareizus nodokļu aprēķinus, pēc būtības tiek konstatēts iepriekš pieņemtā lēmuma prettiesiskums.

Otrkārt, Senāts nepārprotami akcentē, ka Administratīvā procesa likumā (APL) ir noteikts, ka administratīvā akta spēkā esamība jeb apsvērums, ka tas nav pārsūdzēts, nerada šķēršļus tā atcelšanai. APL regulē atšķirīgu pieeju šādu aktu atcelšanai atkarībā no tā, vai administratīvais akts bijis tiesisks vai prettiesisks. Taču Senāts kategoriski noraida VID nostāju, ka audita rezultātu nepārsūdzēšana būtu iemesls liegt uzņēmumam samazināt iepriekš aprēķināto, nepamatoto nokavējuma un soda naudu. Turklāt šajā situācijā Senāts uzsver, ka faktiski VID lēmums savstarpējās saskaņošanas procedūrā ir atzīts par prettiesisku, tādēļ VID ir pienākums pārskatīt iepriekš pieņemto lēmumu. Attiecīgi Senāts konstatēja, ka nodokļa uzrēķina samazinājums pēc savstarpējās saskaņošanas procedūras nozīmē arī nepieciešamību pārvērtēt ar to saistītos maksājumus tajā daļā, par kuru veikts nodokļa pārrēķins. Līdz ar to taisnīguma princips pieprasa, ka gadījumos, kad pats nodoklis vairs nav maksājams, soda nauda un nokavējuma nauda, kas aprēķināta par attiecīgo nodokļa summu, tiek samazināta.

Ko no šī var mācīties?

Šis gadījums kalpo kā būtisks atgādinājums par nepieciešamību savlaicīgi izvērtēt stratēģiskās iespējas jau nodokļu audita gaitā, īpaši gadījumos, kur iespējama savstarpējās saskaņošanas procedūra. Lai gan likums par NN paredz trīs gadu termiņu tās ierosināšanai, agrīna iniciatīva var būtiski samazināt kopējo procesa ilgumu un tā ietekmi.

Tāpat Senāta spriedums apstiprina, ka VID audita lēmuma nepārsūdzēšana nav šķērslis taisnīguma atjaunošanai. Uzņēmums saglabā iespējas izmantot starptautiskus mehānismus, lai panāktu rezultātu. Tomēr jāņem vērā, ka lēmuma pārsūdzēšana ļautu izvairīties no tūlītējas soda naudas samaksas – šāda taktiska izvēle var ievērojami samazināt finansiālo slogu, īpaši, ja soda naudas apmērs ir būtisks – apskatītajā gadījumā tie bija teju 250 000 eiro.

Visbeidzot, spriedumā skaidri nostiprināta izpratne, ka savstarpējās saskaņošanas procedūras rezultāts ietekmē ne tikai pašu nodokļu uzrēķinu, bet arī ar to saistītos maksājumus. Tā ir būtiska atziņa, kas nostiprina nodokļu sistēmas racionalitāti un tiesiskuma principu īstenošanu praksē.

Publikācija: ifinanses.lv