Uzņēmējdarbībā viens no nevēlamākajiem scenārijiem ir ilgstošs strīds vai pat tiesvedība ar Valsts ieņēmumu dienestu. Lai no šādām situācijām izvairītos, ir jāzina, kā notiek nodokļu pārbaudes, kādi ir to posmi un biežākie iemesli, kas rada domstarpības ar nodokļu administrāciju. Kādi ir būtiskākie nodokļu pārbaužu veidi, kā izvairīties no nodokļu strīdiem un kā tos sekmīgāk risināt?

Lai izvairītos no tiesvedības, uzņēmumam jāsaprot, kā norit Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārbaudes un kādi posmi jāiziet, pirms lieta nonāk tiesā. Kopš 2023.gada ieviests jauns pārbaudes veids – nodokļu kontrole –, kas apvieno vairākus iepriekš pastāvējušus pārbaužu veidus vienā. Tomēr joprojām tiek veikti arī klasiskie nodokļu auditi, īpaši sarežģītās vai apjomīgās lietās. Nodokļu kontroles un audita norise ir noteikta likumā “Par nodokļiem un nodevām” (likums par NN).

Nodokļu kontrole

Nodokļu kontrole ir VID pārbaude, kuras laikā nodokļu administrācija izvērtē un pārbauda iesniegtajās (iesniedzamajās) nodokļu deklarācijās, informatīvajās deklarācijās un muitas deklarācijās norādītās (norādāmās) informācijas atbilstību normatīvajiem aktiem, nodokļu administrācijas rīcībā esošajai informācijai un faktiskajam stāvoklim. Tās ietvaros veic atsevišķu nodokļu maksātāja grāmatvedības dokumentu un nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības veikšanas vietas pārbaudi, kā arī citas darbības, kuru rezultātā kontrolē atsevišķu nodokļu (nodevu) vai muitas normatīvo aktu ievērošanu. Nodokļu kontroli var veikt 3 gadu laikā no normatīvajos aktos noteiktā nodokļa maksāšanas termiņa, bet transfertcenu un hibrīdneatbilstību jautājumos – 5 gadu laikā pēc normatīvajos aktos noteiktā maksāšanas termiņa.

Nodokļu kontroli var uzsākt ar paziņojumu, kurā VID informē par konstatētajām neatbilstībām un aicina nodokļu maksātāju 30 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas novērst nodokļu administrācijas konstatētās neatbilstības vai iesniegt pamatotu to izskaidrojumu vai papildu informāciju. Atkarībā no identificētajiem riskiem VID var arī vērtēt nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu.

Nodokļu kontroli var uzsākt arī bez iepriekšēja paziņojuma, ja VID rīcībā nonāk informācija par pārkāpumu, kas ietekmē nodokļu vai nodevu apmēru.

Ja nodokļu kontrole uzsākta ar paziņojumu, to parasti pabeidz 2 mēnešu laikā, taču objektīvu iemeslu dēļ to var pagarināt līdz 4 mēnešiem. Ja nodokļu kontrole sākta bez iepriekšēja paziņojuma, to parasti pabeidz mēneša laikā.

Nodokļu kontroles rezultāts var būt lēmums izbeigt pārbaudi bez papildu maksājumiem, vienošanās līgums starp nodokļu maksātāju un VID, nodokļu kontroles rēķins vai arī lēmums par nodokļu audita veikšanu.

Nodokļu kontroles rēķinā nosaka maksājamo vai atmaksājamo summu, aprēķina nokavējuma naudu par periodu līdz kontroles uzsākšanas dienai un, ja nepieciešams, precizē ar nodokļiem apliekamo objektu un piemēro soda naudu.

Audits

Nodokļu revīzija (audits) ir padziļināta VID pārbaude, kurā tiek vērtēta nodokļu, nodevu un citu maksājumu aprēķināšanas un nomaksas pareizība noteiktā periodā. Audita laikā VID salīdzina deklarācijās uzrādīto ar grāmatvedības dokumentiem, darījumu faktisko norisi un atbilstību normatīvo aktu prasībām. Auditu var sākt, ja ir riski vai indikācijas, ka nodokļi nav aprēķināti vai samaksāti pilnā apmērā.

Pirms audita uzsākšanas VID nodokļu maksātājam nosūta lēmumu par audita veikšanu, kurā norāda mērķi, pārbaudāmos nodokļus un periodus, iesaistītās amatpersonas un termiņus. Parasti lēmums tiek paziņots ne vēlāk kā 10 darba dienas pirms nodokļu audita uzsākšanas, izņemot gadījumus, kad pastāv risks, ka nodokļu maksātājs varētu slēpt pierādījumus vai kavēt pārbaudes veikšanu.

Audits sākas ar sākuma sarunu, kurā VID amatpersonas paskaidro audita iemeslus un iegūst plašāku informāciju. Ja nepieciešams, tiek apsekota uzņēmuma darbības vieta un pieprasīti grāmatvedības reģistri un attaisnojuma dokumenti. Audita laikā VID izvērtē visus būtiskos apstākļus, tostarp uzņēmuma darījumus ar saistītām personām, darījumu faktisko norisi, nodokļu atskaitījumu pamatotību un naudas plūsmas atbilstību deklarētajam.

Nodokļu auditu parasti pabeidz 90 dienu laikā no tā uzsākšanas dienas, taču termiņu var pagarināt līdz 30 dienām, ja nepieciešama papildu informācija, vai līdz 60 dienām, ja pēc informācijas saņemšanas no ārvalsts nodokļu administrācijas vai citas kompetentās ārvalsts iestādes tās izvērtēšanai nepieciešamas papildu darbības. Pirms lēmuma pieņemšanas VID informē nodokļu maksātāju par konstatētajiem pārkāpumiem. Nodokļu maksātājam ir tiesības 30 dienu laikā no informācijas paziņošanas dienas iesniegt viedokli par auditā konstatētajiem pārkāpumiem.

Audita rezultātā VID pieņem lēmumu, kurā norāda konstatētos pārkāpumus, papildus aprēķinātos nodokļus, nokavējuma un soda naudas apmēru, kā arī samaksas termiņu. Ja pārkāpumi netiek konstatēti, audits tiek izbeigts bez papildu maksājumiem.

Ja nepiekrīt lēmumam

Nodokļu kontroles rēķinu vai audita rezultātā pieņemto lēmumu var apstrīdēt, ja nodokļu maksātājs nepiekrīt VID konstatētajiem pārkāpumiem vai aprēķinātajām summām. Nodokļu kontroles rēķina un lēmuma par audita rezultātiem apstrīdēšana notiek saskaņā ar likumu par NN un Administratīvā procesa likumu.

Apstrīdēšanu veic VID ģenerāldirektoram mēneša laikā no dienas, kad nodokļu maksātājs saņēmis nodokļu kontroles rēķinu vai lēmumu par audita rezultātiem. Iesniegums jāiesniedz VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā, un tam jāpievieno dokumenti, kas pamato nodokļu maksātāja viedokli, piemēram, līgumi, rēķini vai paskaidrojumi.

Ja VID ir saņemts iesniegums par VID pieņemtā lēmuma apstrīdēšanu, šī lēmuma izpilde tiek apturēta uz visu pirmstiesas izskatīšanas laiku. Tas nozīmē, ka līdz brīdim, kad VID ģenerāldirektors pieņem lēmumu par apstrīdēto jautājumu, iesniedzējam nav jāmaksā papildus aprēķinātie nodokļi, soda vai nokavējuma nauda.

Ja VID ģenerāldirektors noraida iesniegumu un atstāj spēkā sākotnējo lēmumu, nodokļu maksātājam ir tiesības mēneša laikā no ģenerāldirektora lēmuma saņemšanas dienas to pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā. Pārsūdzēšana tiesā pati par sevi vairs neaptur lēmuma izpildi, taču nodokļu maksātājs var lūgt tiesu piemērot pagaidu aizsardzību un apturēt lēmuma darbību.

Ja nodokļu maksātājs nelūdz tiesai piemērot pagaidu aizsardzību, VID pieņemtais lēmums kļūst izpildāms, un nodokļu maksātājam ir pienākums samaksāt VID aprēķinātos nodokļus un nokavējuma naudu. Tomēr tas neierobežo tiesības turpināt nodokļu strīdu tiesā.

Ja tiesa vēlāk atzīst VID lēmumu par nepamatotu, nodokļu administrācijai ir pienākums atmaksāt nepamatoti piedzītās summas, pievienojot nokavējuma naudu. Tā tiek aprēķināta, sākot no dienas, kad budžetā saņemts nepareizi piedzītais maksājums, līdz dienai, kad stājas spēkā nodokļu administrācijas vai tiesas nolēmums par nepareizi piedzītu maksājumu.

Tādējādi, pat ja nodokļu maksātājs neaptur lēmuma izpildi un veic samaksu, viņš nezaudē tiesības atgūt pārmaksātās summas kopā ar procentiem, ja tiesvedībā tiek gūta uzvara.

Pārbaužu iemesli

Aplūkojot VID publicēto informāciju par 2025.gadā veiktajām nodokļu pārbaudēm, redzams, ka tās galvenokārt aptver trīs jomas:

  • pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu;
  • darba samaksas uzskaiti;
  • uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN).

PVN jomā visbiežāk konstatētas kļūdas, kas saistītas ar priekšnodokļa atskaitīšanu par nenotikušiem vai ar saimniecisko darbību nesaistītiem darījumiem, darījumu dokumentu trūkumu un nepamatotu 0% likmes piemērošanu. Tāpat konstatēts, ka uzņēmumi nav savlaicīgi reģistrējušies PVN maksātāju reģistrā, sasniedzot apgrozījuma reģistrācijas slieksni, vai nav korekti deklarējuši visu realizāciju.

Darba samaksas jomā pārkāpumi galvenokārt saistīti ar neuzrādītām darba attiecībām, nepilnīgu darba laika uzskaiti un nepilnīgi deklarētām algām. Nereti netiek aprēķinātas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis, īpaši būvniecības un pakalpojumu nozarēs, kur VID salīdzina faktiskos izdevumus ar elektroniskās uzskaites datiem.

UIN un grāmatvedības pārbaudēs bieži tiek konstatēti ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi, nepamatoti naudas pārskaitījumi saistītām personām, neatmaksāti aizdevumi un fiktīvi rēķini, kas tiek pielīdzināti peļņas sadalei.

Kopumā tas apliecina, ka galvenie nodokļu riski rodas nepilnīgas uzskaites un dokumentācijas trūkuma dēļ. Savukārt uzņēmumi, kas uztur precīzu grāmatvedību un ievēro nodokļu disciplīnu, var būtiski samazināt strīdu risku ar VID.

Profilakse un rīcība VID nodokļu pārbaudes laikā

Nodokļu tiesību piemērošanā būtiska nozīme ir nodokļu maksātāja godprātībai un pienākumu izpildei. Tiesu praksē vairākkārt uzsvērts, ka tieši nodokļu disciplīna, precīza uzskaite un sadarbība ar VID ir priekšnoteikumi taisnīgam un objektīvam nodokļu administrēšanas procesam.

Tālāk tiks aplūkoti galvenie aspekti, kas raksturo nodokļu maksātāja atbildīgu rīcību – sākot no savlaicīgas deklarāciju iesniegšanas un dokumentu uzglabāšanas līdz darījumu partneru izvēlei un pierādījumu sniegšanai, pamatojoties uz Senāta atziņām.

Senāts uzsvēris, ka būtisks priekšnoteikums nodokļu administrēšanā ir nodokļu disciplīna un godprātīga nodokļu uzskaite. Nodokļu maksātājam ir pienākums savlaicīgi un pilnīgi izpildīt visas normatīvajos aktos noteiktās prasības, jo kavēti maksājumi vai neiesniegtas deklarācijas var kļūt par iemeslu VID pārbaudēm un tiek ņemtas vērā, vērtējot nodokļu maksātāju. Tiesai jāvērtē kavējumu regularitāte, ilgums, apmērs un iemesli, jo tie kopumā atklāj nodokļu maksātāja godprātību un attieksmi pret pienākumu izpildi.

Ne mazāk svarīga ir rūpīga dokumentu glabāšana, darījumu pamatojums un savlaicīga rīcība saistībā ar VID informācijas pieprasījumiem. Tieši nodokļa maksātāja sniegtie dokumenti un informācija veido pamatu VID lēmumam, tāpēc savlaicīga un pilnīga sadarbība ir nodokļu maksātāja interesēs, lai nodrošinātu objektīvu un tiesisku rezultātu.

Nodokļu saistību izpilde balstās uz nodokļu maksātāja aktīvu sadarbību ar VID. Pareizu nodokļa saistību izpildi var noteikt tikai tad, ja ir zināmi visi faktiskie apstākļi, un šī informācija vispilnīgāk pieejama pašam maksātājam. Tādēļ nodokļu maksātājam jābūt ieinteresētam savlaicīgi atklāt visus pārbaudei nozīmīgos faktus un iesniegt pierādījumus. Ja tas bez attaisnota iemesla netiek darīts, vēlāk sniegtā informācija var tikt vērtēta kritiski.

Īpaša nozīme Senāta praksē piešķirta arī darījuma partnera izvēlei. Vairākās lietās Senāts norādīja, ka partneru izvēle ir būtisks faktors, vērtējot nodokļu maksātāja godprātību un darījumu faktiskumu. Komercdarbība paredz apdomīgu un ekonomiski pamatotu rīcību, tostarp partneru izvēlē, lai novērstu iespējamos finanšu un ilgtspējas riskus. Tādēļ vienaldzība, vieglprātība vai paviršība šajā procesā var tikt vērtēta kritiski, jo neatbilst saprātīgas un atbildīgas uzņēmējdarbības principiem.

Senāts ir atzinis, ka nodokļu maksātājam jāspēj ticami raksturot darījumu, tā izpildes apstākļus un jāpamato partnera izvēle. Īpaši pakalpojumu darījumos, kas saistīti ar darba kvalitāti, no komersanta ir sagaidāma pastiprināta rūpība un kontrole pār darījuma izpildi.

Uzņēmumiem ir svarīgi koncentrēties uz biznesa attīstību, nevis uz strīdiem ar nodokļu administrāciju. Drošākais veids, kā no tiem izvairīties, ir sakārtota dokumentācija, pārdomāta darījumu partneru izvēle un savlaicīga sadarbība ar VID. Nodokļu lietās izšķiroša nozīme ir darījumu būtībai un pierādījumu ticamībai, jo tieši tas nodrošina objektīvu un taisnīgu lēmumu. Lai novērstu riskus, nepieciešama precīza nodokļu uzskaite, pilnīga saistību izpilde un savlaicīga reakcija uz VID pieprasījumiem. Ja tiek konstatētas neatbilstības, tās jānovērš jau pārbaudes posmā, pirms jautājums pāraug tiesvedībā.

Publikācijā izmantots: Senāta 2021.gada 20.decembra spriedums lietā SKA-314/2021; Senāta 2020.gada 30.oktobra spriedums lietā SKA-53/2020; Senāta 2019.gada 28.jūnija spriedums lietā SKA-69/2019; Senāta 2019.gada 26.aprīļa spriedums lietā SKA-16/2019; Senāta 2017.gada 15.decembra spriedums lietā SKA-217/2017; Senāta 2016.gada 20.oktobra spriedums lietā SKA-223/2016; Senāta 2016.gada 30.marta spriedums lietā SKA-151/2016; Senāta 2015.gada 11.septembra lēmums lietā SKA-522/2014.

Publikācija: ibizness.lv