2026. gada pirmais ceturksnis krimināltiesībās iezīmē vairākas skaidras tendences. Tiesu praksē nostiprinās plašāka pieeja konfiskācijai un sankciju piemērošanai. Vienlaikus izmeklēšanas iestāžu fokusā saglabājas ekonomiskie noziegumi, publisko līdzekļu izlietojuma kontrole un amatpersonu rīcības tiesiskuma izvērtēšana. Savukārt likumdošanas līmenī tuvākajā laikā gaidāmas izmaiņas konfiscētas mantas pārvaldībā, e-pierādījumu iegūšanā un cīņā ar aizliegtām vienošanām iepirkumos.

Kas bija: svarīgākā tiesu prakse

Eiropas Savienības Tiesas spriedums lietā C-8/24

EST apstiprināja, ka ES dalībvalstij ir pienākums atzīt un izpildīt citas dalībvalsts konfiskācijas rīkojumu pat tad, ja persona nav notiesāta – un pat gadījumā, kad tiesa to attaisno, bet konstatē, ka manta gūta noziedzīgā ceļā. Tiesas fokuss ir uz mantas izcelsmi, nevis uz konkrētas personas notiesāšanu. Tādēļ atteikties no citas valsts konfiskācijas rīkojuma izpildes būs izņēmums, nevis norma. Atsaukšanās uz pamattiesību pārkāpumu kā atteikuma pamatu pieļaujama tikai tad, ja pastāv konkrēti un objektīvi pierādījumi par acīmredzamu un nopietnu risku. Turklāt, ja persona nav izmantojusi tiesiskās aizsardzības līdzekļus valstī, kas rīkojumu izdevusi, tā principā nevar šos argumentus izvirzīt izpildes valstī. Praktiski tas nozīmē stingrāku savstarpējās atzīšanas principa piemērošanu un mazākas iespējas izpildes valstī pārskatīt izsniegšanas valsts nolēmumu pēc būtības.

Eiropas Savienības Tiesas spriedums lietā C-84/24 UAB “EM SYSTEM”

EST apstiprināja, ka ES sankciju ietvaros līdzekļu iesaldēšana var attiekties arī uz sabiedrībām, kas pašas nav iekļautas sankcionēto personu sarakstā. Proti, pietiek ar to, ka to aktīvi faktiski atrodas sankcionētas personas kontrolē vai turējumā. Ja sankcionētajai personai pieder 50% vai vairāk no sabiedrības kapitāla, EST atzīst, ka šīs sabiedrības līdzekļi ir sankcionētās personas kontrolē un tādēļ iesaldējami. Kontroles prezumpcija var pastāvēt arī zem 50% sliekšņa, ja faktiski ir iespēja īstenot dominējošu ietekmi. Vienlaikus sabiedrībai, kuras līdzekļi iesaldēti kā saistītas ar sankcionēto personu, ir tiesības apstrīdēt iesaldēšanu un panākt tās atcelšanu, ja tā pierāda, ka sankcionētā persona šos aktīvus faktiski nekontrolē un netur.

Senāta atziņas lietā SKK-28/2026

Senāts šajā lietā nostiprināja stingru pieeju ES sankciju pārkāpumu vērtēšanā. Proti, kļūdains priekšstats par to, vai konkrēta rīcība ir aizliegta, pats par sevi neatbrīvo no kriminālatbildības. Senāts uzsvēra, ka ES regulas ir tieši piemērojamas un saistošas gan fiziskām, gan juridiskām personām no to publicēšanas brīža ES Oficiālajā vēstnesī neatkarīgi no tā, vai valsts iestādes ir aktīvi informējušas par ierobežojumiem. Lietā tika norādīts, ka uzņēmuma vadība paļāvās uz ministriju un nozares aģentūru informēšanu, taču Senāts šo argumentu noraidīja, jo pienākums sekot līdzi tieši piemērojamam ES regulējumam gulstas uz pašu uzņēmumu un tā vadību, nevis uz valsts iestādēm. Praktiski tas nozīmē, ka uzņēmumiem, valdes locekļiem un darījumos iesaistītajām personām ir aktīvs pienākums pārliecināties par savu darbību atbilstību sankciju režīmam. Apelēšana pie neinformētības vai paļaušanās uz citu pušu iniciatīvu šajā kontekstā nebūs pieļaujama.

Senāta atziņas lietā SKK-4/2026

Šajā lietā Senāts pievērsās valsts amatpersonas prettiesiskas rīcības kvalifikācijai situācijā, kur muitas ierēdne faktiski veicinājusi kontrabandu, aizstājot kravu skenera datus ar viltotiem, tādējādi nodrošinot nedeklarētu tabakas izstrādājumu ievešanu ar valstij nodarītiem zaudējumiem gandrīz 1,84 miljonu euro apmērā. Tiesas zemākās instances to kvalificēja tikai kā dokumentu viltošanu, atstājot novārtā gan kontrabandas, gan dienesta pilnvaru pārsniegšanas sastāvus. Senāts ar blakus lēmumu vērsa prokuratūras uzmanību uz nepareizu kvalifikāciju, norādot, ka kontrabandas objektīvo pusi veido ne tikai preču fiziska pārvietošana pāri robežai, bet arī jebkurš nelikumīgs paņēmiens, ar kuru tiek apieta muitas kontrole, tostarp kravas satura slēpšana vai viltotu datu izmantošana. Tādēļ ierēdne bija uzskatāma par kontrabandas līdzizdarītāju. Vienlaikus darbība, kas pati par sevi atbilst cita noziedzīga nodarījuma sastāvam, atzīstama arī par dienesta pilnvaru pārsniegšanu. Senāts uzsver, ka nepareiza kvalifikācija nav pieļaujama, ja tās rezultātā valsts amatpersonai rodas nepamatoti labvēlīgāks stāvoklis salīdzinājumā ar privātpersonu. Attiecīgi amatpersonu atbildība jāvērtē pilnā apjomā, neaprobežojoties ar formāli piemērojamāko normu.

Senāta lēmums lietā SKA-222/2026

Personai ir subjektīvās tiesības prasīt, lai pašvaldības policijas rīcība publiska pasākuma laikā tiktu pārvērtēta tiesā arī tad, ja policija formāli rīkojusies, bet personas ieskatā nepietiekami. Priekšnoteikums ir tas, ka pastāv individualizēta tiesiskā interese. Proti, tiesības vērsties tiesā ir personai, kuru policijas bezdarbība tieši un būtiski varēja skart, piemēram, nekustamā īpašuma īpašniekam pasākuma tuvumā. Vienlaikus Senāts skaidri atrunā, ka biedrībai vai citai juridiskai personai nav tiesību iesniegt šādu pieteikumu vispārīgās sabiedrības interesēs, ja likumdevējs šādu iespēju nav īpaši paredzējis. Tāpat juridiska persona nevar atsaukties uz apdraudējumu, kas pēc savas būtības var skart tikai fiziskas personas, piemēram, drošību vai veselību. Attiecīgi ikviens, kura tiesības vai tiesiskās intereses publiskā pasākuma laikā varēja tikt skartas policijas neadekvātas rīcības dēļ, var šo jautājumu nodot administratīvās tiesas kontrolei. Savukārt NVO un biedrībām šāda ceļa nav, vismaz bez skaidra likumā noteikta pilnvarojuma.

Kas ir: aktuālais izmeklēšanas iestāžu fokuss

Publiski pieejamā informācija par 2026. gada 1. ceturksni iezīmē divus dominējošus virzienus: ekonomiskie noziegumi un valsts pārvaldes godprātība.

Ekonomisko noziegumu blokā saglabājas izteikts fokuss uz izvairīšanos no nodokļu nomaksas, PVN shēmām, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un krāpšanu ar publiskajiem līdzekļiem. Tiesai nodotas lietas par izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielā apmērā, par mākslīgi veidotām darījumu ķēdēm ienākumu slēpšanai, par organizētās grupās īstenotām PVN krāpšanas un legalizācijas shēmām, kā arī par krāpšanu veselības aprūpes sistēmā, manipulējot ar kompensējamo medikamentu datiem. Tas apliecina, ka iestāžu prioritāte joprojām ir finanšu plūsmu kontrole, mākslīgu komercstruktūru atmaskošana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atgūšana. Atsevišķi jāizceļ, ka saglabājas un tiek turpināts fokuss uz sankciju pārkāpumiem. Sankciju ievērošana joprojām ir viena no izmeklēšanas iestāžu uzmanības jomām, un pārkāpumi arvien biežāk tiek vērtēti kā būtisks krimināltiesisks risks.

Otrs būtiskais virziens ir valsts amatpersonu un ar publisko sektoru saistītie pārkāpumi. Šeit uzmanības centrā ir dienesta pilnvaru pārsniegšana, amatu izmantošana privātās interesēs un publisko iepirkumu godprātība. Sevišķi zīmīgs signāls ir Eiropas Prokuratūras un Latvijas iestāžu darbības iespējamās IT iepirkumu krāpšanas lietā, kur figurē gan uzņēmēji, gan valsts amatpersonas. Tas norāda, ka krimināltiesiskais risks īpaši augsts ir tajos gadījumos, kur satiekas publiskais finansējums un ietekmes izmantošana lēmumu pieņemšanā.

Kopumā pirmais ceturksnis rāda, ka izmeklēšanas iestādes koncentrējas uz lietām ar lielu finansiālu ietekmi, sarežģītu organizatorisko struktūru un lietām, kas skar jomas, kurās sabiedrības uzticēšanās ir īpaši būtiska.

Kas būs: tuvākie likumdošanas jaunumi

No likumdošanas iniciatīvām vislielākā praktiskā nozīme, visticamāk, būs trim blokiem: mantas arestam / konfiskācijai, tās pārvaldībai un ar to saistītiem mantiskiem jautājumiem, e-pierādījumiem un karteļu kriminalizācijai.

Pirmkārt, arestētās mantas pārvaldība un konfiskācija. Tieslietu ministrijas izstrādātie grozījumi Kriminālprocesa likumā paredz pāreju no līdzšinējās mantas glabāšanas pieejas uz aktīvāku mantas pārvaldības modeli. Mērķis ir ne tikai saglabāt arestēto mantu, bet novērst tās vērtības krišanos un atsevišķos gadījumos pat nodrošināt efektīvāku tās pārvaldību. Līdztekus paredzēts paplašināt regulējumu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanas priekšmeta konfiskāciju, tādējādi stiprinot valsts instrumentus mantas atgūšanas jomā.

Likumprojekts par grozījumiem Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā ir atgriezts Saeimā otrreizējai caurlūkošanai pēc Valsts prezidenta iebildumiem, tādējādi no jauna aktualizējot jautājumu par aizskartās mantas īpašnieku tiesību aizsardzību. Grozījumu mērķis ir nodrošināt savlaicīgāku, taisnīgāku un efektīvāku kaitējuma atlīdzinājumu gadījumos, kad personai nepamatoti aizskartas tiesības uz mantu. Būtiskākā iecere ir paredzēt, ka tiesības uz kaitējuma atlīdzinājumu var rasties jau līdz ar mantas aresta atcelšanu, negaidot pamata kriminālprocesa izbeigšanu. Vienlaikus diskusijas turpinās arī par plašāku procesuālo aizsardzību, tostarp aizskartās mantas īpašnieka informēšanu par kriminālprocesa izbeigšanu un skaidrākiem mantas aresta atcelšanas pamatiem.

Otrkārt, e-pierādījumu regulējums. ES e-pierādījumu regula un direktīva paredz vienotu mehānismu elektronisko pierādījumu iegūšanai no pakalpojumu sniedzējiem citās dalībvalstīs. Latvijas līmenī tam tiek gatavoti grozījumi Kriminālprocesa likumā, Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā un Elektronisko sakaru likumā. Elektroniskie dati turpmāk būs iegūstami ātrāk un tiešāk, samazinot atkarību no tradicionālajiem starptautiskās tiesiskās palīdzības instrumentiem. Plānotais piemērošanas sākums ir 2026. gada 18. augusts.

Treškārt, kriminālatbildība par aizliegtām vienošanām iepirkumos. Saeimā virzītie grozījumi paredz papildināt Krimināllikumu ar jaunu regulējumu, kas tieši kriminalizētu aizliegtas vienošanās iepirkumā. Nozīme šai iniciatīvai ir ne tikai konkurences tiesību jomā. Tā ir skaidrs signāls, ka publisko iepirkumu deformēšana tiek uztverta kā krimināltiesiski sodāma rīcība ar atsevišķu, skaidri formulētu sastāvu.

Papildu uzmanību pelna vēl 2 likumprojekti: pirmkārt, grozījumi Operatīvās darbības likumā. Tie izstrādāti pēc Senāta atziņām un ir vērsti uz skaidrāku regulējumu par operatīvās darbības gaitā iegūtas informācijas izmantošanu citos procesos. Otrkārt, KNAB izstrādātais likumprojekts “Valsts pārvaldes godprātības un interešu konflikta novēršanas likums” pašlaik nodots publiskai apspriešanai. Tas aizstās 2002. gada likumu un paplašinās tvērumu no valsts amatpersonām uz visiem valsts pārvaldē nodarbinātajiem – aptuveni 287 000 cilvēku. Plānots, ka fokuss mainīsies no aizliegumiem uz iekšējo risku pārvaldību; tiks ieviests “šķietamā interešu konflikta” jēdziens, savukārt atbildība par iekšējās kontroles sistēmas izveidi uzlikta iestāžu vadītājiem. Lai gan šis regulējums skar galvenokārt publisko sektoru, tas ir nozīmīgs ikvienam uzņēmumam, kura darbībā iesaistītas vai mijiedarbojas valsts pārvaldes institūcijas.

Galvenās atziņas/secinājumi

Q1 2026 krimināltiesību attīstības virziens ir bijis skaidrs. Tiesu praksē nostiprinās plašāki konfiskācijas un sankciju piemērošanas mehānismi, vienlaikus saglabājot augstas prasības procesuālajām garantijām. Izmeklēšanas iestādes turpina fokusēties uz ekonomiskajiem noziegumiem, publisko līdzekļu izlietošanas vērtējumu un amatpersonu atbildību. Savukārt likumdevējs virzās uz stingrākiem un modernākiem instrumentiem mantas atgūšanai, digitālo pierādījumu iegūšanai un publisko iepirkumu uzraudzībai.

Jaunumi krimināltiesībās arvien mazāk ir tikai “klasisko” krimināltiesību jautājums. Tie drīzāk atrodas krustpunktā starp finanšu uzraudzību, sankciju ievērošanu, publisko pārvaldi un uzņēmējdarbības risku vadību.