Kurš un kā drīkst lietot uzņēmuma transportlīdzekli?

Komersantam piederošu transportlīdzekli darbinieki var izmantot gan darba, gan privātajām vajadzībām. Pastāv gadījumi, kad šī transportlīdzekļa vadītāji viena brauciena laikā var manīties. Kā šīs attiecības noformēt un kā noteikt atbildību, ja ceļā ar transportlīdzekli notiek kāds negadījums, kurā vainojams transportlīdzekļa vadītājs?

Komersanta transportlīdzekļa nodošana lietošanā

Vienošanās uz darba līguma pamata

Ceļu satiksmes likumā noteikts, ka transportlīdzekļa īpašnieks ir fiziskā vai juridiskā persona, kurai pieder transportlīdzeklis. Tādējādi arī komersantam kā juridiskai personai var piederēt transportlīdzeklis, kuru darbinieka lietošanā var nodot vairākos veidos. Atkarībā no tā, kādā veidā darbinieks ieguvis uzņēmuma piederošā transportlīdzekļa lietošanas tiesības, darbinieks var kļūt gan par šī transportlīdzekļa turētāju – personu, kura uz tiesiska pamata (īres, nomas, patapinājuma līguma u.c.) lieto transportlīdzekli, gan transportlīdzekļa vadītāju – personu, kas transportlīdzekli vada.

Tādējādi vienošanos par transportlīdzekļa izmantošanu un attiecīgi tā izmantošanas un atbildības nosacījumus var iekļaut darba līgumā. Šādu vienošanos var sagatavot arī kā darba līguma pielikumu, kuru var noslēgt vienlaikus ar darba līgumu vai jebkurā tā spēkā esības laikā. Šādā gadījumā gan darbinieks nekļūst par transportlīdzekļa turētāju, jo saskaņā ar Ceļu satiksmes likumu par transportlīdzekļa turētāju nav uzskatāma persona, kas transportlīdzekli lieto uz dienesta vai darba tiesisko attiecību pamata.

Nereti komersanti vienotus transportlīdzekļa izmantošanas noteikumus nosaka iekšējās politikas dokumentos. Šādā gadījumā darbiniekiem pirms transportlīdzekļa saņemšanas vai to saņemot ir jāiepazīstas ar šīs politikas nosacījumiem un jāapliecina piekrišana tiem. Gadījumos, kad transportlīdzeklis darbiniekam nodots lietošanā, pamatojoties uz darba tiesiskajām attiecībām, uzskatāms, ka darbinieka darbs ir saistīts ar paaugstinātu zaudējumu rašanās risku. Tas nozīmē, ka  darbinieks saskaņā ar Darba likuma 86.panta 4.daļu būs atbildīgs vienīgi tad, ja zaudējumi darba devējam nodarīti ar ļaunu nolūku vai rupjas neuzmanības dēļ.

Patapinājums

Komersants sev piederošu transportlīdzekli var nodot lietošanā darbiniekam arī uz patapinājuma līguma pamata, noslēdzot attiecīgu līgumu. Patapinājums jeb lietošanas aizdevums saskaņā ar Civillikuma (CL) 1947.pantu ir līgums, ar kuru kādam nodod lietu bez atlīdzības, bet noteiktai lietošanai, ar nosacījumu atdot to pašu lietu. CL 1950.pants paredz, ka ar patapinājumu lietas īpašnieks nezaudē īpašuma tiesību uz lietu un paliek tās valdītājs, bet patapinājuma ņēmējs ir tikai lietas turētājs. Proti, noslēdzot patapinājuma līgumu komersants joprojām ir transportlīdzekļa īpašnieks, bet darbinieks kļūst par transportlīdzekļa turētāju. Patapinājuma ņēmējam ir pēc iespējas jārūpējas par patapinātās lietas uzturēšanu un uzglabāšanu, un viņš ir atbildīgs par katru tādu bojājumu, kuru būtu spējis novērst.

Savukārt, ja patapinājuma līgums ir noslēgts par labu abām pusēm, darbinieks saskaņā ar CL 1957.pantu ir tikpat atbildīgs, cik rūpējoties par savām paša lietām.

Ja transportlīdzekļa lietošana ir tikai un vienīgi komersanta interesēs, piemēram, darbinieks konkrēto transportlīdzekli drīkst izmantot tikai darba vajadzībām, tad darbinieks jeb transportlīdzekļa turētājs, kurš par tādu kļuvis ar patapinājuma līgumu, ir atbildīgs vien par zaudējumiem, kas radīti ar ļaunu nolūku vai rupjas neuzmanības dēļ. Vienlaikus konkrēto transportlīdzekli var patapināt vairākām personām kopīgi. Šādā gadījumā tās par transportlīdzekli ir atbildīgas solidāri.

Noma

Tāpat komersantam piederoša transportlīdzekļa nodošana darbinieka lietošanā var tikt īstenota, arī slēdzot nomas līgumu. Atbilstoši CL 2112.pantam noma ir līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai par zināmu maksu kādas lietas lietošanu. Nomas gadījumā atbilstoši CL 2128.pantam puses ir atbildīgas viena otrai par katru zaudējumu, kas noticis viņu ļaunprātības vai neuzmanības dēļ un nav jāatlīdzina tikai nejauši zaudējumi. Pušu atbildību atrunā nomas līguma noteikumos, un abām pusēm ar pienācīgu rūpību jāpilda uzņemtās saistības, jāsaglabā lieta. Nomnieks (darbinieks) neatbild par parasto lietas nolietošanos. Tāpat līgumā var būt noteikts, kādi darbi nomniekam jāveic lietas uzturēšanai.

Strīdus gadījumā jāvērtē atbildība, bet no CL 2128.panta izriet, ka darbiniekam būs jāatlīdzina komersantam tie zaudējumi, kas būs radušies viņa ļaunprātības vai neuzmanības dēļ, bet nebūs jāatlīdzina nejauši zaudējumi.

Savukārt par trešās personas nodarītu zaudējumu darbinieks kā nomnieks un vienlaikus arī transportlīdzekļa turētājs būs atbildīgs tikai tādā gadījumā, kad pats to pieļāvis vai viņam ir bijusi iespēja šo zaudējumu novērst. Trešā persona šādā gadījumā ir tā persona, kura nav neviena no nomas līguma pusēm.

Puses var vienoties gan par transportlīdzekļa lietošanas uzskaites kārtību, gan vairāku personu tiesībām izmantot konkrēto transportlīdzekli, nosakot darbības, kas jāveic, lai komersants varētu konstatēt, kura persona konkrētajā brīdī transportlīdzekli lietojusi.

Līgumu komersanta vārdā paraksta persona, kurai saskaņā ar uzņēmuma statūtiem ir tiesības to darīt, piemēram, valdes loceklis. Parasti šāds līgums tiek slēgts starp uzņēmumu un darbinieku, tāpēc parakstītājs nav personīgi atbildīgs – saistības uzņemas uzņēmums, nevis pati persona. Tomēr dažos gadījumos, atkarībā no situācijas, var tikt izvērtēta arī valdes locekļa atbildība.

Kurš atbildīgs par transportlīdzekli?

Savstarpējais atbildības sadalījums atkarīgs gan no transportlīdzekļa nodošanai lietošanā izvēlētā tiesiskā pamata, gan citos normatīvajos aktos ietvertā regulējuma.

Atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 44.panta 2.daļai par transportlīdzekļa ekspluatācijas laikā radītajiem zaudējumiem atbildīgs ir transportlīdzekļa īpašnieks – fiziskā vai juridiskā persona, kurai pieder transportlīdzeklis, –  vai valdītājs – persona, kuras tiesiskā valdījumā ir transportlīdzeklis uz mantojuma tiesību pamata, ja vien viņš nespēs pierādīt, ka zaudējums radies nepārvaramas varas, piemēram, dabas katastrofas, ar paša cietušā nodomu vai  rupjas neuzmanības dēļ.

Savukārt tā paša panta 3.daļa nosaka, ka gadījumos, kad transportlīdzeklis nodots turētājam, proti, darbiniekam, par zaudējumiem būs atbildīgs viņš, ja ar transportlīdzekļa īpašnieku jeb komersantu nav citāda vienošanās par zaudējumu segšanas kārtību. Šis nosacījums neattiecas uz darbinieku, kas transportlīdzekli lieto uz darba vai dienesta tiesisko attiecību pamata, jo, kā jau iepriekš norādīts, – transportlīdzekļa turētājs ir tikai fiziskā vai juridiskā persona, kura transportlīdzekli lieto uz īres, nomas, patapinājuma līgums vai cita pamata.

Ja transportlīdzeklis nav pie tā īpašnieka vai turētāja, bet nonācis citas personas rokās nelikumīgi, piemēram, tas ir nozagts, tad par zaudējumiem atbild šī cita persona. Ja īpašnieka vai turētāja rīcība ir bijusi nepieņemama vai nepamatota, zaudējumus var prasīt atlīdzināt gan no personas, kas lietojusi transportlīdzekli, gan arī no īpašnieka vai turētāja, atkarībā no katra vainas pakāpes.

Ja ir pārkāpti apstāšanās vai stāvēšanas noteikumi, bet transportlīdzekļa vadītājs nav bijis vietā, kur pārkāpums notika, vai pārkāpums ir fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem, sodu par to saņems transportlīdzekļa īpašnieks. To nosaka Administratīvās atbildības likuma 162.panta 1.daļa.

Tomēr īpašnieks netiks sodīts, ja ir pierādīts, ka transportlīdzeklis šajā laikā nebija viņa valdījumā citas personas nelikumīgas rīcības dēļ vai ja īpašnieks norādījis personu, kas vadījusi transportlīdzekli, un iesniedzis pierādījumus, kas apstiprina šo faktu.

Zaudējumu atlīdzināšana citai personai

Ceļu satiksmes likuma 20.panta 4.daļa paredz, ka  pastāv pienākums veikt civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu. Šis nosacījums primāri attiecas uz transportlīdzekļa īpašnieku, un obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas (OCTA) līgums ir jānoslēdz par katru ceļu satiksmē lietoto transportlīdzekli.

Transportlīdzekļa tiesīgajam lietotājam jeb personai, kura nav īpašnieks, bet ar tiesisku pamatojumu transportlīdzekli lieto, OCTA līgums jānoslēdz tādos gadījumos, ja īpašnieks nav to izdarījis vai esošā OCTA polise ir beigusies, kamēr viņš lieto auto. Šāda pienākuma nav transportlīdzekļa lietotājam, kurš ir transportlīdzekļa īpašnieka darbinieks. Ja transportlīdzekļa tiesīgais lietotājs apdrošināšanas līgumu tomēr nav noslēdzis, līguma noslēgšana tāpat ir transportlīdzekļa īpašnieka pienākums. Likumā nav noteikts precīzs termiņš, kādā līgums ir noslēdzams, bet var secināt, ka tas ir izdarāms pirms transportlīdzekli sāk lietot ceļu satiksmē. Tāpat vadītājam pirms braukšanas ir pienākums pārliecināties, ka OCTA ir spēkā. Ja nav, tad tā jāiegādājas pirms transportlīdzeklis nokļūst ceļu satiksmē.

Saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma (OCTA likums) 18.panta 1.daļu zaudējumus, kas ceļu satiksmes negadījumā radušies trešai personai, atlīdzina transportlīdzekļa apdrošinātājs.

Arī Senāts 2024.gada 21.marta spriedumā lietā SKC-3/2024 ir norādījis, ka ceļu satiksmes negadījumā cietušajam ir tiesības pieprasīt atlīdzību no vainīgā auto apdrošinātāja, ja negadījumu izraisījis apdrošinātais transportlīdzeklis un cietušais spēj pierādīt nodarīto kaitējumu.

Atbilstoši OCTA likuma 15.panta 1.daļai apdrošinātā transportlīdzekļa apdrošinātājs sedz zaudējumus, nepārsniedzot noteikto apdrošinātāja atbildības limitu. Proti, personai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai limits ir līdz 6 450 000 eiro neatkarīgi no cietušo personu skaita, savukārt mantai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas limits ir līdz 1 300 000 eiro neatkarīgi no tā, cik personām pieder bojātā manta.

Gadījumā, ja trešai personai zaudējumus nodarījis tāds transportlīdzeklis, kura īpašnieks savu civiltiesisko atbildību nav apdrošinājis, nenoskaidrots transportlīdzeklis, transportlīdzeklis, kura vadītāja vaina nav pierādīta vai kurš vairs nav  īpašnieka, glabātāja vai lietotāja valdījuma citas personas prettiesisku darbību dēļ, nodarītie zaudējumi tiek segti no Transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas garantijas fonda. Šādā situācijā apdrošinātājam ir tiesības vērst savu prasījumu pret vainīgo personu.

Kad zaudējumi netiek atlīdzināti?

OCTA likuma 35.pantā noteikti gadījumi, kad zaudējumi netiek atlīdzināti. Piemēram, netiek atlīdzināti zaudējumi, kas trešai personai radušies nepārvaramas varas dēļ, kā arī tad, ja tie radušies rupjas neuzmanības dēļ vai tos apzināti radījusi pati trešā persona. Tāpat netiek atlīdzināti zaudējumi negadījumā vainojamā transportlīdzekļa īpašniekam vai tiesīgajam lietotājam.

Savukārt OCTA likuma 41.pantā noteiktas apdrošinātāja un Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja tiesības iesniegt regresa prasību gan pret transportlīdzekļa vadītāju, gan tiesīgo lietotāju vai īpašnieku. Piemēram, ja nav samaksāta OCTA apdrošināšanas prēmija noteiktajā laikā, apdrošinātājs var pieprasīt atlīdzināt izmaksāto summu no transportlīdzekļa īpašnieka vai turētāja, kurš izraisījis negadījumu. Savukārt transportlīdzekļa vadītājam var nākties atlīdzināt apdrošinātāja izmaksātās kompensācijas apmēru, ja tas transportlīdzekli vadījis alkohola vai apreibinošo vielu ietekmē, bez tiesībām vai pēc ceļu satiksmes negadījuma atstājis notikuma vietu.

Tādējādi OCTA sedz trešai personai nodarīto zaudējumu atlīdzinājumu jebkurā gadījumā, neatkarīgi no tā, kurš transportlīdzekli vadījis. Apdrošinātājam ir tiesības veikt izmaksātās atlīdzības summas piedziņu no vainīgās personas, ja zaudējums trešai personai nodarīts, pārkāpjot normatīvajos tiesību aktos noteiktos transportlīdzekļa vadītāja, turētāja vai īpašnieka noteiktos pienākumus.

Publikācijas: itiesibas.lv