Vai lēmums, ar kuru administratīvais pārkāpums atzīts par maznozīmīgu un process izbeigts bez soda piemērošanas, patiešām nevar aizskart personas tiesības? Pirmajā acu uzmetienā šāds lēmums šķiet personai labvēlīgs – sods netiek piemērots un lieta ir izbeigta. Tomēr var būt situācijas, kad persona jūtas aizskarta jau ar pašu faktu, ka iestāde ir konstatējusi pārkāpuma izdarīšanu, lai arī to atzinusi par maznozīmīgu. Vai šādā gadījumā personai ir tiesības vērsties tiesā, lai apstrīdētu iestādes secinājumus?

Atbildi uz šo jautājumu sniedz Satversmes tiesas (ST) 2025.gada 24.oktobra lēmums par tiesvedības izbeigšanu lietā 2025-08-01, kurā tika vērtēts, vai Administratīvās atbildības likuma (AAL) norma, kas neparedz iespēju pārsūdzēt lēmumu par administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanu pārkāpuma maznozīmīguma dēļ, aizskar personas tiesības uz taisnīgu tiesu.

Lietas būtība

Lieta tika ierosināta pēc privātpersonas konstitucionālās sūdzības par AAL 183.panta 1.daļas atbilstību Satversmes 92.panta pirmajam teikumam, kas garantē ikvienam tiesības uz taisnīgu tiesu.

Pret pieteikuma iesniedzēju tika uzsākts administratīvā pārkāpuma process par iespējamu fizisku vai emocionālu vardarbību pret bērnu, par ko likums paredz brīdinājumu vai naudas sodu. Administratīvā komisija, pamatojoties uz AAL 11.panta 1.daļu, atzina pārkāpumu par maznozīmīgu un izbeidza procesu, nepiemērojot sodu.

Tiesības uz taisnīgu tiesu nenozīmē tiesības vērsties tiesā par jebkuru personai subjektīvi nozīmīgu jautājumu

Pieteikuma iesniedzējs iesniedza sūdzību par šo lēmumu, tomēr tiesa atteicās to pieņemt, jo AAL 183.pantā paredzēts, ka sūdzību par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā var iesniegt tikai persona, kurai piemērots sods, vai cietušais. Personai, attiecībā uz kuru process izbeigts pārkāpuma maznozīmīguma dēļ, šādas tiesības nav noteiktas.

Pieteikuma iesniedzējs uzskatīja, ka ar lēmumu par procesa izbeigšanu iestāde faktiski ir konstatējusi viņa vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, lai gan sods nav piemērots. Viņaprāt, šāds lēmums var radīt nelabvēlīgas sekas nākotnē, tostarp reputācijas aizskārumu un risku citos tiesvedības procesos, taču apstrīdētā norma liedz viņam iespēju šo secinājumu pārbaudīt tiesā.

Tiesas secinājumi

ST pievienojās Saeimas un pieaicināto personu viedokļiem, ka lēmums par administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanu pārkāpuma maznozīmīguma dēļ personai nerada tiesiskas sekas un pats par sevi neaizskar tiesības uz taisnīgu tiesu.

Tiesības uz taisnīgu tiesu nenozīmē tiesības vērsties tiesā par jebkuru personai subjektīvi nozīmīgu jautājumu. Valstij ir pienākums nodrošināt tiesas aizsardzību tikai tad, ja ir aizskartas personas tiesības vai likumiskās intereses. Tādēļ katrā konkrētā gadījumā ir jāvērtē, vai iestādes pieņemtais lēmums personai rada juridiskas sekas, kas skar tās tiesisko stāvokli.

Tiesa skaidroja, ka administratīvās atbildības tiesiskās sekas veido administratīvais sods un ar to saistītā administratīvā sodāmība. Savukārt gadījumā, ja administratīvā pārkāpuma process tiek izbeigts pārkāpuma maznozīmīguma dēļ, personai netiek piemērots sods un līdz ar to neiestājas arī administratīvās sodāmības sekas. Aizrādījumam, kas šādā gadījumā var tikt izteikts, ir preventīvs raksturs, un tas nav uzskatāms par sodu. Līdz ar to pats lēmums par procesa izbeigšanu personai nerada tādas tiesiskas sekas, kas būtu salīdzināmas ar administratīvā soda piemērošanu.

Tika izvērtēti arī pieteikuma iesniedzēja argumenti par iespējamām nelabvēlīgām sekām nākotnē. ST norādīja, ka minētie iespējamie kriminālprocesa un civillietas riski ir teorētiski un nav balstīti konkrētos faktiskos apstākļos. Arī gadījumā, ja šādi procesi tiktu uzsākti, pats lēmums par administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanu pārkāpuma maznozīmīguma dēļ neradītu pieteikuma iesniedzējam nelabvēlīgas tiesiskas sekas.

Par iespējamu kriminālprocesu secināts, ka lēmums par administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanu pārkāpuma maznozīmīguma dēļ nav uzskatāms par tādu faktu, kam būtu iepriekš noteikts pierādījuma spēks kriminālprocesā. Lai kāds fakts varētu tikt izmantots kā likumā paredzēta prezumpcija, tam jābūt konstatētam ar pietiekamām procesuālajām garantijām, tostarp nodrošinot personai iespēju to apstrīdēt. Tā kā lēmums par administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanu pārkāpuma maznozīmīguma dēļ nav pārsūdzams un nerada tiesiskas sekas, tas pats par sevi nevar kalpot par pamatu personas vainas prezumpcijai kriminālprocesā.

Lēmums par administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanu pārkāpuma maznozīmīguma dēļ nerada personai administratīvās atbildības tiesiskās sekas

Savukārt attiecībā uz iespējamu civillietu ST uzsvēra, ka administratīvā pārkāpuma procesā konstatētam faktam nav iepriekš noteikta pierādījuma spēka. Šāds lēmums var tikt izmantots tikai kā viens no pierādījumiem, kas tiesai jāvērtē kopsakarā ar visiem pārējiem lietā iegūtajiem pierādījumiem, un pats par sevi tas nevar būt izšķirošs civillietas iznākumam.

Tika analizēts arī pieteikuma iesniedzēja arguments par iespējamu reputācijas aizskārumu. Informācija par administratīvā pārkāpuma procesu tiek glabāta tikai ierobežotā pieejas lokā un nav pieejama trešajām personām. Tādēļ pats lēmums par procesa izbeigšanu pārkāpuma maznozīmīguma dēļ nerada tiešu reputācijas aizskāruma risku. Arī gadījumā, ja šāda informācija tiktu prettiesiski izpausta un ar to tiktu aizskarta personas reputācija, pieteikuma iesniedzējam ir pieejami civiltiesiski aizsardzības līdzekļi savu tiesību aizsardzībai.

Vienlaikus ST norādīja, ka personai ir pieejami arī citi tiesiskās aizsardzības līdzekļi, ja tā uzskata, ka iestādes rīcība administratīvā pārkāpuma procesā bijusi prettiesiska. Persona var vērsties administratīvajā tiesā ar prasījumu par iestādes rīcības prettiesiskuma konstatēšanu un kaitējuma atlīdzināšanu. Līdz ar to personai netiek liegta iespēja aizsargāt savas tiesības.

Ņemot vērā minēto, ST secināja, ka apstrīdētā norma neaizskar pieteikuma iesniedzēja tiesības uz pieeju tiesai Satversmes 92.panta pirmā teikuma izpratnē, un tiesvedība lietā tika izbeigta.

Tiesa uzsvēra, ka lēmums par administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanu pārkāpuma maznozīmīguma dēļ nerada personai administratīvās atbildības tiesiskās sekas, jo netiek piemērots administratīvais sods un neiestājas administratīvā sodāmība. Līdz ar to šāds lēmums pats par sevi neaizskar personas subjektīvās tiesības vai likumiskās intereses un nerada pamatu pieprasīt tā pārbaudi tiesā.

Publikācija: itiesibas.lv