Plānojot uzņēmuma finansējumu, ir svarīgi izvērtēt ne tikai aizņēmuma nosacījumus, bet arī tā iespējamās nodokļu sekas. Ja uzņēmuma parādsaistības ir pārāk lielas attiecībā pret pašu kapitālu, tam var rasties pienākums maksāt uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) par procentu maksājumiem, pat ja peļņa netiek sadalīta.
Vienlaikus no 2026. gada 1. janvāra ir paplašināts finansējuma veidu loks, kuriem plānās kapitalizācijas prasības nepiemēro. Jaunie izņēmumi attiecas arī uz noteiktiem aizdevumiem no grupas uzņēmumiem, tādējādi paplašinot uzņēmumu iespējas piesaistīt finansējumu bez papildu UIN sloga.
Kāpēc svarīgs pašu kapitāla apmērs?
Saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (UIN likums) 10. panta pirmo daļu uzņēmumam, uz kura finansējumu attiecas plānās kapitalizācijas prasības, ir svarīgi nodrošināt, lai gada parādsaistību vidējais apmērs nepārsniegtu četrkāršotu pašu kapitāla apjomu. Ja šī attiecība tiek pārsniegta, ar UIN apliekamajā bāzē ir jāiekļauj proporcionāla daļa no procentu maksājumiem.
Plānās kapitalizācijas vajadzībām pašu kapitālā netiek ieskaitītas ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerves un citas rezerves, kas nav radušās peļņas sadales rezultātā. Tas jāņem vērā, izvēloties veidu, kā uzlabot uzņēmuma pašu kapitālu.
Piemēram, dalībnieka tiešs ieguldījums uzņēmuma pašu kapitālā, kas tiek uzskaitīts kā rezerve, kura nav radusies peļņas sadales rezultātā, pats par sevi nepalīdzēs uzlabot plānās kapitalizācijas vajadzībām izmantojamo pašu kapitāla apmēru. Vienlaikus šādu ieguldījumu var izmantot uzkrāto zaudējumu segšanai, tādējādi uzlabojot pašu kapitāla rādītājus arī plānās kapitalizācijas vajadzībām.
Pašu kapitāla apmēru var palīdzēt uzlabot arī ieguldījuma īpašumu pārvērtēšana, jo šādu īpašumu vērtības pieaugums ietekmē uzņēmuma peļņas/zaudējumu pozīciju. Tāpat iespējams izmantot tradicionālos pašu kapitāla palielināšanas veidus, piemēram, pamatkapitāla palielināšanu, tostarp ar daļu uzcenojumu. Ja pamatkapitālā tiek ieguldītas prasījuma tiesības vai cita manta, jāievēro mantiskā ieguldījuma novērtēšanai piemērojamās prasības.
Piemērotākais risinājums jāizvērtē katrā konkrētajā gadījumā, ņemot vērā uzņēmuma finansiālo situāciju, plānoto finansējumu un laiku, kas pieejams pašu kapitāla sakārtošanai.
Pašu kapitāls jāsakārto savlaicīgi
Plānās kapitalizācijas noteikumu piemērošanā izšķiroša nozīme ir pašu kapitāla apmēram pārskata gada sākumā. Tādēļ uzņēmumiem, kuri plāno 2027. gadā piesaistīt finansējumu, jau 2026. gada nogalē būtu jāizvērtē, vai pašu kapitāls ir pietiekams.
Ja nepieciešamās darbības netiek veiktas līdz pārskata gada beigām, iespējas novērst nelabvēlīgās UIN sekas nākamajā gadā būs ļoti ierobežotas (jo īpaši pēc gada pārskata iesniegšanas).
Šis aspekts jāņem vērā arī dibinot jaunu sabiedrību, kas jau pirmajā darbības gadā plāno piesaistīt aizdevumu no dalībnieka vai cita finansējuma avota uz kuru attiecas plānās kapitalizācijas prasības. Šādā gadījumā īpaši svarīgs būs sākotnējais pamatkapitāla apmērs.
Ja pašu kapitāls netiek savlaicīgi sakārtots, dalībniekam var nākties kapitalizēt daļu no izsniegtā aizdevuma, lai samazinātu UIN slogu par procentu maksājumiem. Tas savukārt var ietekmēt dalībnieka plānoto atdevi no ieguldījuma uzņēmumā.
Uz kādu finansējumu attiecas plānās kapitalizācijas prasības?
Plānās kapitalizācijas prasības principā attiecas gan uz saistītu, gan nesaistītu personu izsniegtajiem aizdevumiem. Tomēr likumā ir paredzēti vairāki izņēmumi, un no 2026. gada 1. janvāra to loks ir būtiski paplašināts.
Pašu kapitāla un parāda attiecības prasību nepiemēro likumā noteiktajiem kredītiestāžu un finanšu iestāžu aizdevumiem, kā arī noteiktiem citiem finansējuma veidiem, tostarp:
- aizņēmumiem no Latvijā vai citā ES vai EEZ valstī reģistrētiem un pārvaldītiem alternatīvo ieguldījumu fondiem, izņemot likumā noteiktos gadījumus, kad slēgta fonda dalībnieks ir ar finansējuma saņēmēju saistīta persona;
- procentiem par Latvijā, ES vai EEZ emitētiem vērtspapīriem, kas iekļauti tirdzniecībai tirdzniecības vietā Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē;
- finansējumam, kas piesaistīts ar attiecīgi reģistrētu un licencētu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju vai ieguldījumu brokeru sabiedrību starpniecību, ja finansējumu nav izsniegusi ar tā saņēmēju saistīta persona;
- procentiem par Latvijā, ES vai EEZ reģistrētu vērtspapīrošanas sabiedrību emitētajiem vērtspapīriem.
Būtisks jaunums ir arī iespēja noteiktos gadījumos piemērot izņēmumu aizdevumiem no grupas uzņēmumiem.
Ja grupas uzņēmums ir piesaistījis finansējumu grupas vajadzībām no likumā noteiktajiem ārējiem finansējuma avotiem un tālāk aizdevis līdzekļus citai grupas sabiedrībai, pašu kapitāla un parāda attiecības prasību var nepiemērot arī šādam aizdevumam. Tomēr izņēmums attiecas tikai uz konkrētiem likumā norādītiem finansējuma avotiem, tostarp kredītiestāžu aizdevumiem un noteiktiem vērtspapīru finansējuma veidiem. Turklāt ārējais finansējums nedrīkst būt piesaistīts no personas, kas ir saistīta ar kādu no grupas sabiedrībām, un grupas ietvaros piemērotajai procentu likmei jāatbilst tirgus cenai.
Tādējādi finansējuma saņemšana ar citas grupas sabiedrības starpniecību pati par sevi vairs neizslēdz iespēju piemērot izņēmumu. Tas ir īpaši aktuāli uzņēmumu grupām, kurās ārējais finansējums tiek piesaistīts centralizēti.
Vienlaikus jāņem vērā, ka minētie izņēmumi attiecas uz pašu kapitāla un parāda attiecības prasību. UIN likumā ir paredzēts arī atsevišķs procentu maksājumu ierobežojums gadījumiem, kad procentu maksājumu un procentu ieņēmumu starpība pārskata gadā pārsniedz trīs miljonus eiro.
Saistītu personu aizdevumu gadījumā joprojām jānodrošina, lai piemērotā procentu likme atbilstu tirgus cenai. Atkarībā no kontrolēto darījumu apmēra un citiem likumā noteiktajiem kritērijiem var rasties pienākums sagatavot transfertcenu dokumentāciju un iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam kontrolēto darījumu pārskatu.