Izmantojot tirdzniecības platformas, uzņēmumi daudz vieglāk var pārdot preces ne tikai Latvijā un Eiropas Savienībā, bet visā pasaulē, savukārt pircējiem tā ir iespēja iegādāties preces un pakalpojumus no visas pasaules. Tomēr neskaidrības rodas ar pievienotās vērtības nodokli – Latvijas uzņēmumi, kas pārdod preces un pakalpojumus internetā, var izmantot četrus dažādus pievienotās vērtības nodokļa režīmus. Kuru režīmu izvēlēties?

Lai atšķirīgas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanas dēļ netiktu kropļota konkurence starp Latvijas un ārvalstu tirgotājiem un vienkāršotu PVN piemērošanu un iekasēšanu e-komercijā, izstrādāti PVN priekšlikumi e-komercijas regulēšanai Eiropas Savienībā (ES) – ViDA (VAT in digital age). Atbilstoši tiem darbojas speciāli režīmi PVN reģistrācijai un maksāšanai. Tie izmantojami preču un pakalpojumu tirdzniecībai internetā un atvieglo PVN aprēķināšanu, maksāšanu un deklarēšanu.

Kādi PVN režīmi pieejami

Latvijas uzņēmumi, kas pārdod preces un pakalpojumus internetā, var izmantot šādus PVN režīmus, kas darbojas Latvijā un ES:

  • OSS (one stop shop) režīms – PVN reģistrācijai un PVN deklarēšanai par ES pārdotajām precēm un pakalpojumiem patērētājiem. Latvijā šis režīms ieviests 2021.gada 1.jūlijā. OSS režīms paplašināja MOSS (mini one stop shop) režīmu, kas kopš 2015.gada piemērojams elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtajiem pakalpojumiem. To var izmantot gan ES, gan ārpus tās reģistrēti pārdevēji, kas piegādā preces vai pakalpojumus patērētājiem ES, attiecīgi sadalot tos – ES OSS un ārpus ES OSS;
  • IOSS (import one stop shop) režīms – trešo valstu precēm, kuras ES patērētājiem piegādā gan ES, gan ārpus tās reģistrēti pārdevēji. Režīms piemērojams precēm, kuru vērtība nepārsniedz 150 eiro. PVN piemēro iegādes brīdī, un šo preču importam no trešajām valstīm vienkāršo muitas procedūru. ES valstīs IOSS režīms darbojas no 2021.gada 1.jūlija;
  • mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) režīms – ļauj MVU līdz kopējam apgrozījumam ES 100 000 eiro nereģistrēties par PVN maksātāju. Režīms ieviests 2025.gada 1.janvārī.

Latvijā no 2025.gada 1.jūlija darbojas arī īpašais PVN reģistrācijas režīms – PVN reģistrācija tikai pakalpojumu saņemšanai un preču iegādei no ES.

Reģistrēšanās par PVN maksātāju

Sliekšņu kombinēšana ar OSS

Latvijas Pievienotās vērtības nodokļa likums (PVN likums) un citu valstu PVN likumi paredz, ka nav pienākuma reģistrēties par PVN maksātāju, ja apgrozījums nesasniedz noteiktu slieksni. Piemēram, Latvijā nav jāreģistrējas par PVN maksātāju, ja apgrozījums Latvijā nesasniedz 50 000 eiro. MVU režīms paredz, ka, tam piesakoties, var nereģistrēties par PVN maksātāju ne Latvijā, ne arī citā ES dalībvalstī, ja apgrozījums no pārdošanas šajā valstī nepārsniedz tās vietējo reģistrēšanās slieksni un kopējais apgrozījums visās ES valstīs (ieskaitot Latviju) nepārsniedz 100 000 eiro.

E-komercijas noteikumi paredz, ka PVN piemērojams pircēja valstī, ja kopējais apgrozījums uz ES dalībvalstīm sasniedz 10 000 eiro. Šādā gadījumā ir jāreģistrējas OSS režīmā un jāaprēķina PVN par pārdošanas darījumiem ES pircējiem. Taču pienākumu maksāt PVN par pārdošanas darījumiem ES, izmantojot OSS režīmu, var kombinēt ar MVU režīmu, un “parastā” PVN reģistrācija ES nav nepieciešama.

Preču un pakalpojumu saņemšana

PVN likums līdz 2025.gada 30.jūnijam paredzēja obligātu pienākumu reģistrēties par PVN maksātāju vispārējā kārtībā, ja uzņēmums saņēma pakalpojumus no citām valstīm. Tas nozīmēja, ka pat tad, ja apgrozījums Latvijas darījumos nesasniedza 50 000 eiro, uzņēmumam pakalpojumu saņemšanas dēļ radās pienākums reģistrēties par PVN maksātāju un maksāt PVN par saņemtajiem pakalpojumiem. Līdz ar to uzņēmumam bija pienākums maksāt PVN arī par Latvijā pārdotajām precēm.

No 2025.gada 1.jūlija šī nepilnība ir novērsta, ieviešot īpašo PVN reģistrāciju tikai pakalpojumu saņemšanai un preču iegādēm no ES. PVN likuma 139.2panta 1.daļa noteic, ka nereģistrēts nodokļa maksātājs vai citas dalībvalsts nodokļa maksātājs, kurš izmanto PVN likuma 59.panta 1.daļā noteiktās tiesības, reģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā tādu pakalpojumu saņemšanai, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 19.panta 1.daļu un kuri saņemti no citas dalībvalsts nodokļa maksātāja vai trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātāja, vai preču iegādei ES teritorijā par atlīdzību. PVN likuma 139.2panta 4.daļa noteic, ka īpašā kārtībā reģistrēts nodokļa maksātājs PVN valsts budžetā maksā tikai par saņemtajiem pakalpojumiem, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar PVN likuma 19.panta 1.daļu un kuri saņemti no citas ES dalībvalsts nodokļa maksātāja vai trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātāja, vai preču iegādi ES teritorijā par atlīdzību.

Šāda speciālā PVN reģistrācija tikai pakalpojumu un preču iegādei nav vispārējā PVN reģistrācija, kas uzliek pienākumu maksāt PVN arī par pārdotajām precēm un pakalpojumiem, ja nav sasniegts PVN reģistrēšanās slieksnis. Jāatceras, ka, reģistrējoties tikai preču un pakalpojumu saņemšanai, uzņēmumam nav pienākuma maksāt PVN par pārdotajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī nav tiesību atskaitīt priekšnodokli par saņemtajām precēm un pakalpojumiem. PVN šādā gadījumā aprēķināms, iesniedzot speciālu deklarāciju – paziņojumu par PVN samaksu – un valsts budžetā iemaksājot PVN.

Piemērojamais PVN

Tirdzniecībā klātienes veikalā PVN piemēro tajā valstī, kur notiek preču vai pakalpojumu piegāde, proti, valstī, kur atrodas klātienes veikals. Savukārt tirdzniecībā interneta veikalos ir jānoskaidro, kur beidzas preču piegāde. Ja preces tiek nosūtītas uz citām valstīm, PVN piemēro valstī, kur atrodas pircējs.

Vienlaikus pārdevējam jāievēro gan Latvijas noteikumi PVN piemērošanai un reģistrēšanai par PVN maksātāju, gan arī to valstu noteikumi, kurā atrodas pircējs. Ja pircējs ir ES dalībvalstī, piemērojami režīmi interneta tirdzniecībai, kas darbojas visā ES. Savukārt, ja pircējs ir ārpus ES, piemēram, Šveicē, Norvēģijā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Austrālijā, jāpiemēro arī šo valstu noteikumi.

Ja pārdod Latvijas pircējiem

Ja preces un pakalpojumi tiek pārdoti pircējiem Latvijā, tiem piemērojama atbilstoša Latvijas PVN likme – 21%, 12% (piemēram, medikamentiem) vai 5% (piemēram, grāmatām).

Piemērs

Latvijas interneta veikals pārdod Latvijā ražotu kosmētiku Latvijas pircējiem. Pārdodot preces līdz apgrozījumam 50 000 EUR, nerodas pienākums aprēķināt un samaksāt PVN. Savukārt, sasniedzot apgrozījumu 50 000 EUR, obligāti ir jāaprēķina un jāsamaksā PVN par Latvijā pārdoto kosmētiku.

Ja pārdod ES pircējiem

Ja pircēji atrodas citās ES dalībvalstīs, tad, visās ES dalībvalstīs sasniedzot kopējo apgrozījumu  10 000 eiro, pārdotajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem piemēro pircēja valsts atbilstošo PVN likmi. PVN iekasē no pircēja, un konkrētās pircēja valsts budžetā to var samaksāt divos veidos:

  • reģistrējoties OSS režīmam – iesniedzama speciālā OSS PVN deklarācija, kurā iespējams deklarēt visu ES dalībvalstu PVN, kas iekasējams par pārdotajām precēm vai pakalpojumiem. OSS deklarācija ir pieejama Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Iesniedzot šo deklarāciju, PVN samaksājams Latvijas valsts budžetā vienotajā nodokļu kontā, un VID sadalīs samaksāto PVN tām ES dalībvalstīm, uz kurām attiecas iekasētais PVN, saskaņā ar iesniegto OSS deklarāciju;
  • reģistrējoties katrā pircēju atrašanās valstī vispārējā kārtībā – iesniedzama attiecīgās valsts PVN deklarācija, un iekasētais PVN maksājams konkrētās valsts budžetā, kurā tiek iesniegta PVN deklarācija.

Lielākā daļa uzņēmumu izvēlas pirmo variantu – PVN maksāšanu, izmantojot OSS režīmu un deklarāciju, jo reģistrācija tiek veikta mītnes valstī ar saprotamu un pierastu komunikāciju un PVN deklarēšanas sistēmu. Tomēr ir uzņēmumi, kas joprojām reģistrējas konkrētajā ES dalībvalstī, kur atrodas to pircēji, un PVN deklarē tieši tur, sniedzot tās valsts PVN deklarāciju.

Piemērs

Latvijas kosmētikas ražotājs pārdod savu saražoto kosmētiku internetā ES pircējiem Lietuvā, Igaunijā, Vācijā un citās valstīs. Sasniedzot kopējo apgrozījumu 10 000 EUR visās ES dalībvalstīs, rodas pienākums aprēķināt un samaksāt pircēja valsts PVN. To var izdarīt, reģistrējoties OSS režīmam. Pat ja ražotājs preču pārdošanai ES pircējiem izmanto gan savu mājaslapu, gan arī elektronisko platformu, tam visi pārdošanas darījumi ar ES pircējiem jādeklarē OSS deklarācijā.

Piemērs

Latvijas kosmētikas ražotājs izmanto elektronisko platformu, lai tirgotu savu saražoto produkciju pircējiem ES. Kopējais apgrozījums nesasniedz 10 000 EUR, un tam nerodas pienākums ne reģistrēties par PVN maksātāju Latvijā, ne arī izmantot OSS režīmu. Tomēr uzņēmums no preču pārdošanas platformas saņem rēķinu, kas izrakstīts  ar Īrijas PVN numuru.

Līdz 2025.gada 1.jūlijam, saņemot pakalpojumus no citas ES dalībvalsts, bija jāreģistrējas par PVN maksātāju un jāaprēķina PVN par pakalpojumu neatkarīgi no saņemto pakalpojumu summas. Tas nozīmēja, ka, reģistrējoties par PVN maksātāju, arī pārdošanas darījumiem Latvijā bija jāaprēķina PVN 21%, pat ja apgrozījums Latvijā nesasniedza 50 000 EUR.

No 2025.gada 1.jūlija ir ieviesta īpaša PVN reģistrācija tikai pakalpojumu saņemšanai, un tā nerada pienākumu maksāt PVN par sniegtajiem pakalpojumiem. Tādējādi var reģistrēties tikai šai preču un pakalpojumu saņemšanai, aprēķināt PVN par saņemto platformas pakalpojumu, iesniedzot VID paziņojumu par PVN samaksu. Reģistrējoties tikai pakalpojumu un preču saņemšanai, nerodas pienākums aprēķināt PVN par piegādātajām precēm un pakalpojumiem Latvijā, ja nav sasniegts apgrozījums 50 000 EUR.

Ja pārdod pircējiem ārpus ES

Pircējiem, kas reģistrēti ārpus ES, pārdošana ir pakalpojumu un preču eksports, kuram Latvijas PVN nepiemēro, ja ir atbilstoši pierādījumi par eksportu. Tomēr vienmēr jāpārbauda arī noteikumi un nosacījumi maksāt tās valsts PVN, kurā atrodas preces vai pakalpojuma pircēji.

Piemēram, Apvienotajā Karalistē ārvalstu tirgotājam, kas pārdod preces Apvienotās Karalistes pircējiem, jāreģistrējas kā PVN maksātājam jau no pirmā darījuma un par tur pārdotajām precēm jāaprēķina Apvienotās Karalistes PVN.

Šveicē kopš 2025.gada PVN reģistrācija e-komercijas uzņēmumiem ir obligāta jau no pirmā pārdošanas darījuma (iepriekš bija 100 000 Šveices franku gada apgrozījuma slieksnis). Pienākums iekasēt un maksāt Šveices PVN ir uzlikts arī elektroniskajām platformām, kurās notiek tirdzniecība Šveices patērētājiem.

Norvēģijā e-komercijas uzņēmumiem darbojas speciāls VOEC (valued added tax on e-commerce) režīms, kas liek reģistrēties VOEC sistēmā un aprēķināt Norvēģijas PVN pārdotajām precēm, ja apgrozījums Norvēģijā pārsniedz 50 000 Norvēģijas kronas gadā.

Ja pārdod pircējiem ārpus ES no trešajām valstīm

Ja klienti atrodas citās ES dalībvalstīs, bet preces tiek piegādātas nevis no Latvijas, bet tieši no trešajām valstīm, piemēram, Ķīnas, ES noteikumi un PVN likums paredz, ka PVN par šīm precēm maksā pārdevējs, turklāt – jau preču pārdošanas, nevis piegādes brīdī. PVN ir maksājams no pirmā eiro, kā arī nesagaidot konkrētu apgrozījuma slieksni vai preces minimālo vērtību. PVN maksāšanai jāreģistrējas IOSS režīmam. To var izdarīt Latvijas vai citas valsts EDS.

IOSS režīms piemērojams precēm ar vērtību, kas mazāka par 150 eiro. Ja preces vērtība pārsniedz šo summu, PVN samaksa par preču importu ir paša pircēja atbildība. ES šo 150 eiro robežvērtību plāno izslēgt, paredzot, ka preču pārdevējs ir atbildīgs par importa PVN samaksu neatkarīgi no preces vērtības.

Kad par PVN samaksu atbild platforma

Interneta tirdzniecībā aktuāls ir arī jautājums, kādos gadījumos par PVN samaksu ir atbildīga elektroniskā platforma, kurā notiek preču un pakalpojumu tirdzniecība, piemēram, “Amazon”, “Ebay”, “Etsy”, “Airbnb”,  nevis pārdevējs.

Elektroniskajai platformai pienākums aprēķināt PVN par platformā vai portālā pārdotajām precēm un pakalpojumiem rodas tikai tad, ja tā veicina no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču tālākpārdošanu sūtījumos, kuru patiesā vērtība nepārsniedz 150 eiro, vai tāda nodokļa maksātāja, kas neveic saimniecisko darbību ES, veikto preču piegādi ES personai, kura nav nodokļa maksātāja.

Gadījumos, ja preces ES patērētājiem tiek piegādātas, izmantojot elektronisko platformu, un šīs preces tiek sūtītas no Ķīnas, par PVN samaksu preču importam būs atbildīga platforma. Parasti pati platforma reģistrējas IOSS režīmam un aprēķina PVN par pārdotajām precēm no trešajām valstīm.

Savukārt, ja Latvijas uzņēmums ES pircējiem internetā pārdod savas Latvijā vai citviet ES ražotas preces, proti, nav piegāžu no trešās valsts, par PVN aprēķināšanu un samaksu vienmēr atbild pārdevējs. Šis nosacījums paliek spēkā arī tad, ja preču un pakalpojumu pārdošanai tiek izmantota elektroniskā platforma.

Piemērs

Interneta veikals ES pircējiem Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Vācijā un citās valstīs pārdod preces internetā – savā mājaslapā un platformā. Šīs preces ieved no Ķīnas un sūta tieši pircējam – Latvijā tās neienāk. Katra individuālā sūtījuma preču vērtība nepārsniedz 150 EUR. Preču pārdošanai piemērojams pircēja valsts PVN, kuru aprēķina un deklarē jau pārdošanas brīdī. Preču pārdevējs reģistrējas IOSS režīmam un aprēķina PVN par savā mājaslapā pārdotajām precēm. Savukārt par preču piegādēm no Ķīnas platformā PVN par pārdošanu aprēķinās pārdevējs vai platforma.

Soļi, uzsākot tirdzniecību internetā

Uzsākot tirdzniecību internetā, ir būtiski novērtēt gan piemērojamo PVN, proti, kuras valsts PVN likme un kādā apjomā piemērojama, gan citas izmaksas, kas ir saistītas ar preču un pakalpojumu piedāvāšanu internetā. Svarīgi:

  • noteikt savus pārdošanas scenārijus: vai pārdod fiziskas preces vai digitālos pakalpojumus, no kurienes tiek piegādātas preces – no Latvijas, citām ES dalībvalstīm vai trešajām valstīm –, kas ir pircēji un kur viņi atrodas, vai tiek pārsniegtas kādas robežvērtības un sliekšņi;
  • izvēlēties atbilstošāko PVN režīmu: OSS, IOSS vai PVN reģistrāciju katrā valstī atsevišķi;
  • noteikt, vai nepieciešama PVN reģistrācija vispārējā kārtībā vai pietiek ar reģistrāciju tikai preču un pakalpojumu saņemšanai, vai var un ir izdevīgi izmantot MVU režīmu, lai nereģistrētos par PVN maksātāju citās valstīs;
  • izvērtēt, vai esošās uzskaites un grāmatvedības programmas nodrošina informāciju, kas nepieciešama pareizai PVN piemērošanai, – PVN likmei konkrētajā valstī, tā iekasēšanai un samaksai;
  • sekot līdzi ViDA attīstības un PVN piemērošanas un iekasēšanas izmaiņām.