PVN sliekšņa noteikšanas principi

2025. gada 1. janvārī līdz ar citiem grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā (PVN likums) stājās spēkā būtiskas izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) reģistrācijas  sliekšņa noteikšanā. Lai gan grozījumi šķiet minimāli, tiem ir būtiska ietekme gan uz uzņēmumiem, gan fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību, tostarp arī uz tiem, kuriem līdz šim PVN maksāšana nebija aktuāla.

Svarīgākais iemesls PVN sliekšņa noteikšanas principu maiņai ir vienotu noteikumu ieviešana mazo un vidējo uzņēmumu režīma piemērošanai Eiropas Savienībā (ES). Tomēr šīs izmaiņas būtiski ietekmē arī tos uzņēmumus, kas nedarbojas un neplāno darboties šajā režīmā un kuru darījumi notiek tikai Latvijas teritorijā.

Grozījumi PVN reģistrācijas sliekšņa noteikšanā vienlaikus nodrošina arī PVN likuma atbilstību direktīvai 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (PVN direktīva): PVN likuma 59.panta 2.daļa tiek saskaņota ar PVN direktīvas 288.pantu, kura norma līdz šim Latvijas PVN likumā netika korekti pārņemta. Tas ir arī būtisks Valsts ieņēmumu dienesta (VID) arguments, kādēļ, vērtējot nepieciešamību reģistrēties par PVN maksātāju jau 2025.gadā, jāņem vērā arī 2024.gada apgrozījums.

PVN sliekšņa aprēķins

Saskaņā ar PVN likuma 59.panta 1.daļu no 2025.gada 1.janvāra PVN reģistrācijas slieksnis ir 50 000 eiro kalendārā gada ietvaros. Tas nozīmē, ka uzņēmējiem jāseko līdzi apgrozījumam konkrētā kalendārajā gadā, nevis jebkurā 12 mēnešu periodā, kā tas bija līdz 2025.gadam.

PVN slieksni veido šādi darījumi:

• ar PVN apliekamo preču piegāžu un pakalpojumu vērtība (visi darījumi, kas apliekami ar PVN);
• ar PVN neapliekamie darījumi – PVN likuma 52.panta 1.daļas 20., 21., 22., 24., 25. un 26.punktā minētie.

Ar PVN neapliekamie darījumi līdz 2025.gadam netika ieskaitīti PVN reģistrācijas slieksnī. Šajos darījumos ietilpst tikai atsevišķi neapliekami darījumi:

• apdrošināšanas un pārapdrošināšanas pakalpojumi – piemēram, apdrošināšanas prēmijas;
• finanšu un nekustamā īpašuma darījumi – piemēram, aizdevumu procenti vai nekustamā īpašuma pārdošana;
• ieguldījumu fondu un apdrošināšanas sabiedrību pārvaldīšanas pakalpojumi;
• dzīvojamo telpu īres pakalpojumi – piemēram, dzīvokļu īres maksas, kas saņemtas no iedzīvotājiem;
• atlīdzību par likumiskās zemes lietošanu – piemēram, piespiedu zemes nomas maksas.

PVN sliekšņa aprēķinā neiekļauj:

• pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu pārdošanas vērtību – piemēram, iekārtu vai automašīnu pārdošana;
• neapliekamos darījumu vērtību, ja tiem ir gadījuma raksturs un tie nepārprotami atšķiras no nodokļa maksātāja veiktās saimnieciskās darbības veida – piemēram, vienreizēja nekustamā īpašuma pārdošana, kas nav saistīta ar pamata uzņēmējdarbību.

Joprojām ir spēkā nosacījums – ja tiek veikti tikai ar PVN neapliekami darījumi, reģistrācija PVN maksātāju reģistrā nav nepieciešama.

Atliktā reģistrācija

Ja slieksnis 50 000 eiro nav pārsniegts vairāk kā par 10%, PVN maksātājs var atlikt reģistrāciju līdz gada beigām.

Termiņi reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai:

• pārsniedz 50 000 eiro, bet nepārsniedz 55 000 eiro – līdz 30.novembrim;
• pārsniedz 55 000 eiro – līdz nākamā mēneša 15.datumam, kas seko mēnesim, kurā ir pārsniegta 55 000 eiro vērtība;
• ja slieksnis, 50 000 eiro, pārsniegts decembrī – līdz 31.decembrim.

Citi būtiski nosacījumi

Ja iepriekšējā kalendārajā gadā apgrozījums pārsniedz 50 000 eiro, personai visu nākamo gadu jābūt PVN maksātājam.

Šajā gadā arī nevar izreģistrēties no PVN maksātāju reģistra pēc personas iesnieguma, pat ja prognozētais apgrozījums nesasniegs slieksni. Izreģistrēties varēs tikai tad, ja visa gada laikā darījumu apjoms nepārsniegs 50 000 eiro.

Pārejas periods

VID skaidro, ka nepieciešamība reģistrēties PVN maksātāju reģistrā no 2025.gada 1.janvāra tiek vērtēta, ņemot vērā 2024.gadā veikto darījumu apjomu. Atbilstoši PVN likuma pārejas noteikumu 46.punktam, ja 2024.gadā darījumu apjoms pārsniedza 50 000 eiro atbilstoši 2025.gada noteikumiem par neapliekamo darījumu iekļaušanu apgrozījumā, uzņēmumam bija jāiesniedz PVN reģistrācijas iesniegums līdz 2025.gada 15.janvārim un jāreģistrējas par PVN maksātāju 2025.gadā.

Ja tas nav izdarīts, uzņēmumam jāmaksā PVN no 2025.gada 1.janvāra, uzskatot, ka PVN jau ir iekļauts no klientiem saņemtajās summās. Šī norma būtiski ietekmē tos, kuru saimnieciskā darbība pārsvarā ir ar PVN neapliekama, bet ir arī atsevišķi ar PVN apliekami darījumi.

Praktiski piemēri

Pilnībā apliekami darījumi
Uzņēmumiem, kas veic darījumus, kas saskaņā ar PVN likumu ir apliekami ar PVN, piemēram, iznomā komercplatības, sniedz apsaimniekošanas pakalpojumus, pārdod preces Latvijā, no 2025.gada mainās tikai tas, ka darījumu apjoms tiek vērtēts kalendārā gada, nevis 12 mēnešu periodā. Ja kopējais apliekamo darījumu apgrozījums sasniedz 50 000 eiro, uzņēmumam jāreģistrējas kā PVN maksātājam.

Jāatceras, ka joprojām saglabājas nosacījums – ja tiek veikti darījumi ar citām ES valstīm (preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana), reģistrācija PVN reģistrā ir obligāta neatkarīgi no darījumu apjoma.

Piemērs

Ja šūšanas uzņēmums pārdod apģērbus Latvijā 30 000 eiro apmērā, uz citām ES valstīm – 20 000 eiro apmērā, uzņēmumam jāreģistrējas kā PVN maksātājam un jāaprēķina PVN par vietējām piegādēm. Piegādēm uz ES piemērojams 0% PVN, ja ir izpildīti nosacījumi par ES preču piegādi.

Darījumi ar nekustamajiem īpašumiem
Uzņēmumam, kas veic arī darījumus, kas saskaņā ar PVN likumu nav apliekami, jāveic visu savu darbību izvērtējums.

Piemēram, uzņēmums ilgtermiņā izīrē nekustamos īpašumus fiziskajām personām (apgrozījums virs 50 000 eiro) un sniedz šo dzīvokļu apsaimniekošanas un pārvaldīšanas pakalpojumus (apgrozījums zem 50 000 eiro).

Nekustamā īpašuma īre līdz 2025.gadam nebija pamats reģistrācijai PVN maksātāju reģistrā, un šos darījumus neieskaitīja kopējā apgrozījumā. 2024.gadā pie šādiem kritērijiem nebija jāreģistrējas kā PVN maksātājam. Savukārt no 2025.gada šāda darījumu struktūra liek reģistrēties un maksāt PVN par apsaimniekošanas un pārvaldīšanas pakalpojumiem, jo kopējais apliekamo un neapliekamo darījumu apjoms pārsniedz 50 000 eiro. Ja reģistrācija nav veikta, uzņēmumam jāmaksā PVN par apsaimniekošanas pakalpojumiem, sākot ar 2025.gada 1.janvāri, uzskatot, ka iekasētā apsaimniekošanas maksa ietver arī PVN.

Piemērs

Fiziskā persona izīrē nekustamos īpašumus fiziskajām personām (neapliekams darījums) un iznomā zemi juridiskajām personām (apliekams darījums), nesasniedzot 50 000 eiro apgrozījuma slieksni. Persona ir reģistrējusies 10% iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas režīmā (nereģistrējama saimnieciskā darbība). Tomēr gada laikā šī persona pārdod sev piederošas sabiedrības daļas par 100 000 eiro (neapliekams darījums).

Fiziskajai personai jāvērtē visi tās darījumi:

• sniegtie īres un nomas darījumi un to apjoms;
• tas, vai pārdotās kapitāla daļas ir uzskatāmas par gadījuma rakstura darījumiem un vai tās nepārprotami atšķiras no pamatdarbības.

Ņemot vērā, ka fiziskās personas pamatdarbība ir nekustamo īpašumu izīrēšana, tai piederošo uzņēmuma kapitāldaļu pārdošana uzskatāma par gadījuma rakstura darījumu, kas netiek ieskaitīts personas kopējā ar PVN apliekamajā apgrozījumā. Attiecīgi, vērtējot PVN reģistrācijas slieksni, kapitāldaļu pārdošanas vērtību neiekļauj, un personai nav jāreģistrējas kā PVN maksātājai.

Savukārt šādā pašā situācijā, ja fiziskās personas darījumi – īre fiziskajām personām un noma juridiskajām personām – pārsniedz 50 000 eiro, personai jāreģistrējas kā PVN maksātājai un jāaprēķina PVN par nomas pakalpojumiem juridiskajām personām. Kapitāldaļu pārdošana netiek aplikta ar PVN.

Finanšu un apdrošināšanas pakalpojumi

Piemērs

Apdrošinātāja pamatdarbība ir apdrošināšanas pakalpojumu sniegšana. Apdrošinātājs pārdod pirms vairākiem gadiem iegādātu apbūves zemes gabalu par 200 000 eiro. Tā kā apbūves zemes pārdošana ir netipiska pamatlīdzekļu pārdošana un tai ir gadījuma raksturs, kas nepārprotami atšķiras no sabiedrības pamatdarbības veida, ieņēmumi no šī darījuma nav iekļaujami PVN reģistrācijas sliekšņa aprēķinā, un apdrošinātājam nav jāreģistrējas kā PVN maksātājam.

Jāatceras – lai arī reģistrācija nav nepieciešama, PVN likuma 34.panta 10.daļa nosaka pienākumu aprēķināt PVN par apliekamu darījumu par vērtību, kas pārsniedz 55 000 eiro. Uzskatāms, ka PVN summa ir iekļauta darījuma vērtībā.

Slieksnī neiekļaujamie neapliekamie pakalpojumi

Piemērs

Sporta biedrības ieņēmumi no maksas par sporta nodarbībām kalendāra gadā ir 30 000 eiro. Biedrība arī iznomā savas telpas juridiskajām personām, gūstot ieņēmumus 20 000 eiro apmērā.

PVN likuma 59.panta 2.daļas 2.punkts neparedz 50 000 eiro slieksnī iekļaut ar PVN neapliekamo maksu par sporta nodarbībām (tie nav PVN likuma 52.panta 1.daļas 20., 21., 22., 24., 25. vai 26.punktā minētie darījumi), attiecīgi šie neapliekamie darījumi netiek iekļauti PVN reģistrācijas slieksnī, un sporta biedrībai nav jāreģistrējas kā PVN maksātājai, neskatoties uz to, ka kopējais darījumu apjoms sasniedz 50 000 eiro.

Jaunie PVN sliekšņa noteikšanas principi, kas stājas spēkā no 2025.gada 1.janvāra, ievieš būtiskas izmaiņas uzņēmējdarbības vidē. Šīs izmaiņas ir nozīmīgs solis pretim vienotai un pārskatāmai nodokļu sistēmai ES, kas veicina godīgu konkurenci un atvieglo uzņēmējdarbības attīstību.

Publikācija: ifinanses.lv