Uzņēmums savās biroja telpās neuzņem klientus. Vai drīkst klausīties radio? Vai jāsaņem licence? Kas jāievēro, ja klienti tomēr nāk uz biroju? Kādos gadījumos par atskaņošanu jāmaksā atlīdzība?

Ja uzņēmuma birojs nav pieejams klientiem vai citām ārpus uzņēmuma esošām personām, tajā ikdienā atrodas tikai darbinieki un radio tiek klausīts kā fona skaņa darba laikā, iespējams, ka šāda situācija varētu tikt vērtēta kā iekšēja lietošana, nevis publiskošana. Savukārt, ja telpas kļūst pieejamas klientiem, sadarbības partneriem vai citiem apmeklētājiem un radio vai mūzika ar nolūku ir dzirdama arī šīm personām, atskaņošana varētu tikt uzskatīta par publisku izpildījumu un var rasties pienākums saņemt attiecīgu atļauju vai noslēgt līgumu par atlīdzības samaksu.

Saskaņā ar Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likuma 3.panta 2.daļas 1.punktu autortiesību un blakustiesību subjektu mantiskās tiesības attiecībā uz publisku izpildījumu, ja tas notiek izklaides vietās, kafejnīcās, veikalos, viesnīcās un citās tamlīdzīgās vietās, pārvalda kolektīvi. Atlīdzības pienākums ir atkarīgs no mūzikas izmantošanas veida un licence ir jāsaņem pirms darbu izmantošanas.

Ja publiski tiek atskaņoti muzikāli darbi, kuru autori savas tiesības nodevuši kolektīvajā pārvaldījumā, nepieciešama atļauja (licence) no autoru tiesību pārstāvošās biedrības Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra / Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA). Savukārt gadījumos, kad tiek izmantotas fonogrammas, piemēram, radio vai ierakstīta mūzika, papildus jānoslēdz līgums par atlīdzības samaksu arī ar biedrību Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA), kas pārstāv izpildītāju un fonogrammu producentu intereses. Tas nozīmē, ka viens un tas pats atskaņojums var prasīt atlīdzību gan par autoru, gan par izpildītāju un producentu tiesībām.

Atbilde uz jautājumu, vai mūzikas atskaņošana darba telpās ir atļauta bez īpašas atļaujas, nav vienkārša un viennozīmīga, jo tā ir atkarīga no konkrētajiem apstākļiem – telpu pieejamības, klausītāju loka un mūzikas izmantošanas mērķa.

Mūzikas atskaņošanas aizsardzība

Autortiesību likums (AL) nosaka, ka līdztekus darbu autortiesībām tiek aizsargātas arī izpildītāju, fonogrammu producentu, filmu producentu, raidorganizāciju un preses izdevēju tiesības. Šajā gadījumā runa ir par blakustiesībām. Proti, blakustiesības zināmā mērā līdzinās autortiesībām – to mērķis ir aizsargāt likumīgās intereses noteiktām fiziskām un juridiskām personām, kas sniedz ieguldījumu ar autortiesībām aizsargātu darbu publiskošanā. Blakustiesības piedāvā tāda paša veida ekskluzivitāti kā autortiesības, bet tās neietver faktiskos darbus. Blakustiesības attiecas uz lietām, kas saistītas ar darbu vispārējā izpratnē – tā publiskošanu. Piemēram, pati dziesma tiek aizsargāta tās komponista un vārdu autora labā. Taču, ja ar autoru atļauju šo dziesmu izpilda dziedātājs – arī viņam ir tiesības uz dziesmas izpildījuma aizsardzību. Arī raidorganizācijas saņem blakustiesību aizsardzību un to tiesības izriet no radošā un mantiskā ieguldījuma – programmu montāžas, apraides signāla nodošanas jeb paša pārraidīšanas fakta.

Saskaņā ar AL 47.pantu par blakustiesību objektu uzskatāms izpildījums, tā fiksācija, fonogramma, filma, raidījums vai preses izdevums. Savukārt blakustiesību objekta izmantošanai nepieciešams saņemt darba izmantošanas atļauju un gan izpildītājiem, gan producentiem un raidorganizācijām ir tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību.

Kad nepieciešama licence

Atļauja darba izmantošanai nepieciešama, ja tiek veikts publisks izpildījums. AL nosaka, ka publisks izpildījums ir darba vai cita ar AL aizsargāta objekta priekšnesums, atskaņojums vai kā citādi tieši vai ar jebkuras tehniskas ierīces palīdzību vai procesa starpniecību veikts izmantojums, kas paredzēts vairākiem ar izmantojuma veicēju vai sasvstarpēji personīgi nesaistītiem sabiedrības locekļiem. Publisks izpildījums bez tiesību īpašnieka atļaujas nav likumīgs un mūzikas atskaņošanai publiskās vietās ir nepieciešama mūzikas publiskā izpildījuma licence. Attiecīgi muzikāla darba vai fonogrammas publiskai atskaņošanai neatkarīgi no tā, vai tā notiek dzīvajā vai ar tehnisku ierīču palīdzību, piemēram, radio, televizoru vai straumēšanas pakalpojumu, var būt nepieciešama saskaņošana.

Eiropas Savienības Tiesa 2012.gada 15.martas spriedumā lietā C-135/10 ir noteikusi trīs kritērijus, kas jāvērtē, lai noteiktu, vai notikusi darba, piemēram, mūzikas fonogrammas, publiskošana. Visi kritēriji vērtējami kopsakarā un ja kāds no tiem nepastāv, ļoti iespējams, ka nav konstatējama publiskošana.

  • Pirmkārt, jāvērtē, vai publiskošana notikusi apzināti konkrēti izraudzītai mērķauditorijai, nevis nejauši.
  • Otrkārt, jāvērtē, vai atskaņošana vērsta uz publiku. Ar publiku būtu jāsaprot nenoteikts un diezgan liels potenciālo adresātu skaits, kas turklāt nav konkrētas personas, kas pieder privātai grupai.
  • Treškārt, jāvērtē, vai atskaņošanai ir peļņu nesošs raksturs vai komerciāls nolūks. Piemēram, ja kafejnīcas vai veikala īpašnieks atskaņo mūziku ar mērķi ietekmēt (un tas arī var ietekmēt) apmeklētību un ekonomiskos rezultātus, konstatējams peļņu nesošs raksturs. Savukārt, ja ārsts savā privātajā kabinetā klientiem atskaņo mūzikas fonogrammu un klienti to klausās neatkarīgi no savas gribas, turklāt fonogrammas atskaņošana neietekmē ne apmeklētības, ne cenas pieaugumu, nav konstatējama publiskošana un fonogrammu producentiem nerada tiesības saņemt atlīdzību.

Praksē tas nozīmē, ka izšķirošs nav pats fakts, ka mūzika skan, bet gan tas, kam un kādos apstākļos tā ir dzirdama. Līdz ar to ir jāvērtē gan personu, kuras mūziku klausās, savstarpējās attiecības un atbilstība publikas jēdzienam, gan mērķis, kādam mūzika tiek atskaņota.

Mūzikas atskaņošana publiskās telpās sniedz uzņēmumiem būtisku pievienoto vērtību, veidojot patīkamu atmosfēru, veicinot klientu ilgāku uzturēšanos un atbalstot uzņēmuma attīstību. Vienlaikus atlīdzības samaksa autoriem un blakustiesību subjektiem nodrošina radošā darba ilgtspēju. Savukārt mūzikas izmantošana bez nepieciešamajām atļaujām var radīt gan administratīvas, gan civiltiesiskas sekas, tādēļ uzņēmumiem ir svarīgi apzināti izvērtēt mūzikas izmantošanas mērķi un telpu pieejamību un saņemt vajadzīgās atļaujas mūzikas atskaņošanai.

Publikācija: itiesibas.lv