Valsts ieņēmumu dienests audita laikā uzņēmumam nosaka papildus maksājamo nodokli, kā arī aprēķina soda un nokavējuma naudu, kas godprātīgi tiek samaksāta. Tomēr vēlāk tiek pieņemts lēmums par nodokļa parāda summas samazinājumu. Vai šādā gadījumā būtu jāsamazina arī aprēķinātā  soda un nokavējuma nauda? Lai arī jautājums šķiet loģisks, šis SIA “MAXIMA Latvija” strīds ar Valsts ieņēmumu dienestu nonāca Senāta dienas kārtībā. Senāta atziņas ir būtiskas uzņēmumiem līdzīgos strīdos.  

2025.gada 28.martā Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments pasludināja spriedumu lietā SKA-6/2025.

Lietas faktiskie apstākļi

Laikā no 2014.gada 21.augusta līdz 2015.gada 30.novembrim Valsts ieņēmumu dienests (VID) veica SIA “MAXIMA Latvija” (MAXIMA) uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) auditu. Audita laikā VID cita starpā pārbaudīja arī transfertcenu atbilstību darījumu tirgus cenai 2011.–2012.gadā, konstatējot, ka MAXIMA noslēgtajos franšīzes līgumos ar saistītajiem uzņēmumiem noteiktā franšīzes maksa neatbilda tirgus cenai.

2015.gada 30.novembrī VID pieņēma lēmumu samazināt MAXIMA deklarēto darījumu vērtību par franšīzes maksājumiem, nosakot papildu maksājumu valsts budžetā:

  • UIN 1 664 474,02 eiro apmērā;
  • soda naudu 249 671,10 eiro apmērā;
  • nokavējuma naudu 451 985,79 eiro apmērā.

MAXIMA lēmumu apstrīdēja, tomēr VID to atstāja negrozītu. Līdz ar to lēmums stājās spēkā un kļuva neapstrīdams.

2015.gada 24.novembrī (tātad pirms iepriekš aprakstītā lēmuma pieņemšanas) MAXIMA iesniedza VID pieteikumu ar lūgumu uzsākt savstarpējās vienošanās procedūru starp Latviju un Lietuvu par darījumu vērtības noteikšanu atbilstoši 1990.gada 23.jūlija Konvencijai par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju (90/436/EEK), un VID šo procedūru uzsāka.

Starplaikā starp sākotnējā lēmuma pieņemšanu un savstarpējās vienošanās procedūru MAXIMA godprātīgi pildīja savas saistības, noteiktajā grafikā maksājot nodokli, soda un nokavējuma naudu. 2019.gada 11.janvārī ar VID ģenerāldirektora lēmumu iepriekš pieminētais process noslēdzās. Lēmumā tika noteikts auditā aprēķinātā nodokļa samazinājums:

  • 368 184 eiro par 2011.gadu;
  • 405 332 eiro par 2012.gadu.

Ņemot vērā šo lēmumu, MAXIMA 2019.gada 16.janvārī vērsās VID ar iesniegumu, lūdzot atmaksāt auditā aprēķinātā nodokļa samazinājuma summu, kā arī pārrēķināt un atmaksāt nokavējuma naudu, soda naudu un to palielinājumu. VID atmaksāja nodokļa samazinājumu, tomēr atteicās pārrēķināt un atmaksāt nokavējuma un soda naudu. VID lēmums pamatots ar to, ka:

  • pirmkārt, audita lēmums ir izpildīts un kļuvis neapstrīdams;
  • otrkārt, nodokļa samazināšanas lēmums neatceļ lēmumu par audita rezultātiem.

MAXIMA, nepiekrītot VID argumentācijai, vērsās Administratīvā rajona tiesā ar tādu pašu lūgumu kā 2019.gada 16.janvāra iesniegumā.

Pirmās un otrās instances tiesa MAXIMA pieteikumu apmierināja daļā. Piemēram, apgabaltiesa uzdeva VID izdot MAXIMA labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru audita lēmumā noteiktā soda nauda un nokavējuma nauda tiktu samazināta proporcionāli nodokļa samazināšanas lēmumā noteiktajam nodokļa samazinājumam, kā arī uzlika pienākumu atlīdzināt juridiskās palīdzības izdevumus, vienlaikus izbeidzot tiesvedību daļā par konkrētu summu atmaksu, uzskatot, ka šis jautājums risināms administratīvā akta izpildes stadijā.

Gan MAXIMA, gan VID par šo spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību.

Ja tiek samazināts maksājamais nodoklis, ir loģiski, ka samazinās arī maksājamā soda un nokavējuma nauda

Senāta sniegtā tiesību normu interpretācija

Nodokļa samazināšanas ietekme uz soda naudu

Kā norādīja Senāts, galvenais MAXIMA prasījums bija auditā aprēķinātās nokavējuma un soda naudas pārrēķināšana proporcionāli ar nodokļa samazināšanas lēmumu samazinātajam nodoklim un samaksāto summu atmaksa. Proti, MAXIMA ieskatā, ja tiek samazināts maksājamais nodoklis, ir loģiski, ka samazinās arī maksājamā soda un nokavējuma nauda.

Senāts nonāca pie secinājuma, ka, pieņemot lēmumu par aprēķināta nodokļa samazinājumu, VID faktiski bija veicis sākotnējā audita aprēķina (administratīvā akta) tiesiskuma kontroli, jo konvencijā noteiktā procedūra “ir tieši vērsta uz to, lai noskaidrotu, vai līgumslēdzējai valstij koriģējot uzņēmuma peļņu, ir ievērotas starptautiskās tiesību normas”. Tā kā nodoklis tika samazināts, ar jaunāko lēmumu iepriekšējais lēmums attiecīgajā daļā tika atzīts par prettiesisku.

Balstoties šajā secinājumā, Senāts konstatēja, ka soda nauda un nokavējuma nauda ir nesaraujami saistīta ar pašu nodokli, tāpēc, neesot pašam nodoklim, to palikšana spēkā būtu prettiesiska. Tāpēc, samazinot / atceļot nodokļa apmēru, ir jāsamazina / jāatceļ arī soda nauda un nokavējuma nauda. Senāts tālāk Spriedumā arī norādīja, ka VID ir pienākums uz likuma pamata novērst audita lēmuma izpildes sekas, kas cita starpā ietver nokavējuma naudas par atlikto maksājumu pārrēķināšanu un atmaksu.

Kā jāatmaksā pārmaksātās summas

Otrkārt, Senātam bija jānoskaidro, kādā kārtībā risināms jautājums par proporcionāli nodoklim samazināmās nokavējuma naudas un soda naudas atmaksu konkrētās summās. Proti, strīdus jautājums bija, vai piemērojams likuma “Par nodokļiem un nodevām” 28.panta 1.daļas 1.teikums, kas nosaka: nodokļu administrācijas nepareizi piedzīto maksājumu summas atmaksā nodokļu maksātājam 15 dienu laikā no dienas, kad stājies spēkā nodokļu administrācijas lēmums vai tiesas nolēmums par nepareizi piedzītu maksājumu.

Lai atbildētu uz šo jautājumu, Senātam bija jāanalizē MAXIMA prasījuma būtība. Senāts secināja, ka lūgums samazināt nokavējuma naudu un soda naudu ir prasījums atcelt ar audita lēmumu uzlikto tiesisko pienākumu. Līdz ar to tas ir traktējams kā prasījums par personai nelabvēlīga administratīvā akta atcelšanu.

Tā kā MAXIMA nevēlējās dibināt jaunas tiesiskās attiecības, bet gan grozīt jau pastāvošas tiesiskās attiecības, jautājums par nokavējuma un soda naudas atmaksu ir risināms izpildes ietvaros.

Par neapstrīdama administratīvā akta pārskatīšanu

Sprieduma noslēdzošajā daļā Senāts analizēja jautājumu par atmaksājamo summu palielinājuma atmaksu. Proti, MAXIMA, vēršoties rajona tiesā, vēlējās saņemt nodokļa, saistībā ar to aprēķinātās nokavējuma naudas un soda naudas, kā arī nokavējuma naudas, kas aprēķināta par atlikto maksājumu, vērtības krituma atlīdzināšanu. Rajona tiesa šo lūgumu jau bija apmierinājusi, tomēr apgabaltiesa to izskatīja apelācijas kārtībā, pat ja lietā valdīja vienprātība, ka šāds spriedumā iekļautais lēmums nav pārsūdzams.

Ņemot vērā minēto, Senāts norādīja, ka apgabaltiesai šajā daļā bija jāizbeidz apelācijas tiesvedība par rajona tiesas spriedumā iekļauto lēmumu, kas pieņemts administratīvā akta izpildes lietā.

Uzņēmumiem noderīgas atziņas

Pirmkārt, ja vēlāk tiek konstatēts, ka auditā aprēķinātais nodoklis ir bijis pārlieku liels un tas tiek samazināts, tad proporcionāli jāsamazina arī ar šo nodokli saistītā soda nauda un nokavējuma nauda.

Otrkārt, pat ja sākotnējais audita lēmums ir kļuvis neapstrīdams, tas nenozīmē, ka tā sekas nevar tikt pārskatītas, ja vēlāk parādās jauni tiesiski vai faktiski apstākļi, kas ietekmē ar šo lēmumu nodibinātās tiesiskās attiecības.

Treškārt, jautājumi par pārmaksāto summu atmaksu bieži vien risināmi administratīvā akta izpildes stadijā, nevis pašā tiesvedībā par administratīvā akta atcelšanu.

Šīs atziņas var būt īpaši nozīmīgas uzņēmumiem situācijās, kad pēc nodokļu audita rezultātu pārskatīšanas rodas jautājums par pārmaksāto nodokļu vai ar tiem saistīto maksājumu atgūšanu.