Klimata politikas jomā Latvijai ir saistoši vairāki Eiropas Savienības tiesību akti, tostarp saistībā ar emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) darbību. Šī gada 18. oktobrī spēkā stājās grozījumi likumā “Par piesārņojumu”, kas ievieš Latvijas uzņēmējiem būtiskus jaunus noteikumus saistībā ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu ēku, autotransporta un papildu sektoros (ETS2).

Ar šo soli Latvija ne tikai ievieš minimālās ES prasības, bet arī paplašina ETS dalībnieku loku Latvijā: papildus lielajiem enerģētikas nozares operatoriem, energoietilpīgas rūpniecības, aviācijas un kuģniecības uzņēmumiem ETS tagad iekļauti arī degvielas un kurināmā operatori, kas nodod produktus patēriņam ēku apsildes, autotransporta un citu sektoru, t.i., mazās rūpniecības vajadzībām.

Izmaiņas pieņemtas teju pēdējā brīdī – jaunā sistēma visā ES praktiski sāks darboties 2027. gadā, savukārt ziņošana par emisijām sāksies jau nākamajā gadā par 2025. gadu, bet ETS2 Direktīvas (ES) 2023/959 prasības ES dalībvalstīm bija jāpārņem līdz 2024. gada 30. jūnijam.

ES normu pārņemšana Latvijā ir kavēta par vairāk nekā gadu, kas rada ne tikai risku soda naudu piemērošanai no Eiropas Komisijas puses, bet arī administratīvus šķēršļus ETS operatoriem Latvijā. ES normu nesavlaicīgas pārņemšanas dēļ pret Latviju ir ierosinātas 3 pārkāpumu procedūras (INFR(2024)0095, INFR(2024)0096 un INFR(2024)0195), kas rada sarežģījumus ETS administrēšanā visām iesaistītajām pusēm.

Kas ir ETS un ETS2?

ETS Eiropā darbojas kopš 2005. gada un noteic pienākumus lielākajiem vides piesārņotājiem rūpniecības, enerģētikas un aviācijas jomās. Sistēmas pamatprincips ir vienkāršs: piesārņotājs maksā par katru emitēto CO2 tonnu. Emisijas kvota ir atļauja noteiktā laika posmā emitēt vienu tonnu CO2 vai noteiktu daudzumu citas siltumnīcefekta gāzes (SEG). Savas kvotas uzņēmēji var pārskaitīt vai pārdot citai personai.

Latvijā ETS dalībnieki ir operatori, kuri saskaņā ar likuma “Par piesārņojumu” prasībām veic darbības, kurām nepieciešama SEG emisijas atļauja, piemēram, kurināmā dedzināšana, noteiktu metālu, kaļķu, stikla, ģipša ražošana u.tml. Jaunā ETS2 sistēma šo principu paplašina – tagad ETS iekļauti arī degvielas un kurināmā operatori, t.i., degvielas/kurināmā vairumtirgotāji un mazumtirgotāji, kas nodod degvielu vai kurināmo patēriņam ēku apsildē, autotransportā un citos līdz šim neiekļautos sektoros, proti, mazajā rūpniecībā. Grozījumi likumā “Par piesārņojumu” nosaka emisijas kvotu piešķiršanu operatoriem, balstoties uz likumā ietverto iekārtu sarakstu.

Kas mainīsies degvielas un kurināmā operatoriem?

Grozījumi likumā “Par piesārņojumu” paredz, ka ikviens degvielas vai kurināmā operators, kas realizē produktus iekšējam patēriņam Latvijā un sadegšanas procesā rada emisijas, turpmāk būs ETS dalībnieks. Šiem operatoriem, kuri ir saņēmuši SEG atļauju sistēmas darbības sākumā, līdz 2025. gada 15. aprīlim bija jāiesniedz Valsts vides dienestam degvielas un kurināmā nodošanas patēriņa vēsturiskie dati par 2024. gadu un atbilstoši dati par SEG emisijām. Emisiju ziņojumi jāiesniedz līdz katra gada 15. martam. Ministru kabinets noteiks ziņojumu satura, sagatavošanas un iesniegšanas prasības.

Līdz ar ETS2 ieviešanu šiem operatoriem datu monitorings jāveic atbilstoši paša operatora izstrādātam monitoringa plānam. SEG atļauju var iegūt tikai tad, ja ir apstiprināts emisiju monitoringa plāns. Darbību varēs turpināt tikai tie operatori, kuri būs saņēmuši SEG atļauju. Proti, attiecībā uz tiem, kas nebūs saņēmuši SEG atļauju, Valsts vides dienests izdos administratīvo aktu par iekārtu darbības pārtraukšanu, ciktāl tā ir attiecināma uz ETS2. Jāņem vērā, ka SEG atļaujā jāveic grozījumi, ja iekārtā ir būtiskas izmaiņas, piemēram, tiek mainīti katli.

ETS2 kvotu tirdzniecība sāksies 2027. gadā. Kvotas operators iegādāsies, lai varētu tās nodot 2028. gadā. Latvijas uzņēmumiem, kas iegulda modernizācijā vai pāriet uz atjaunīgiem resursiem, šī sistēma radīs iespēju ietaupīt un pat gūt papildu ieņēmumus no kvotu pārdošanas. Tas savukārt radīs ekonomisku stimulu mazināt emisijas Latvijā – jo mazāk piesārņosi, jo mazāk maksāsi.

Kuģniecība un aviācija

Jaunie grozījumi aptver arī kuģniecības un aviācijas nozares. Tagad kuģošanas sabiedrībām būs jāziņo par emisijām, kas rodas kuģu reisos starp ES dalībvalstu ostām, un par pusi no emisijām, kas radušās reisos starp ES dalībvalsts ostu un trešās valsts ostu. Latvija šobrīd ir administrējošā valsts vairākiem kuģniecības uzņēmumiem, tostarp ārvalstu, tādēļ ETS2 prasību ieviešana šajā jomā ir īpaši nozīmīga. Kavēšanās ar nacionālā regulējuma izstrādi šogad jau radīja risku, ka kuģniecības uzņēmumi nevarēs nodot kvotas par iepriekšējā gadā radītām emisijām noteiktajā termiņā.

Aviācijas operatoriem tiek paplašināts emisiju tvērums, iekļaujot arī ietekmi, ko rada slāpekļa oksīdi, kvēpi, oksidēti sēra savienojumi un ūdens tvaiks. Šo emisiju monitorings saskaņā ar ETS2 direktīvas prasībām jāveic jau ar 2025. gada 1. janvāri. Gaisa kuģu operatoru emisiju monitoringu uzraudzīs valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra”.

Praktiskās sekas – izmaksas vai iespēja?

Jaunā sistēma neizbēgami palielinās izmaksas uzņēmumiem, kas izmanto fosilo kurināmo. Ņemot vērā, ka ar ETS2 saistītās izmaksas, visticamāk, tiks iekļautas degvielas cenā, ir iespējama ietekme uz degvielas galapatēriņa cenām. ETS2 sistēma ēku sektorā var ietekmēt kurināmā cenas mazajām siltuma ražošanas iekārtām. Ar ETS2 saistītās izmaksas degvielas un kurināmā operatori var samazināt, nododot apgrozījumā lielāku biodegvielas vai ilgtspējīgas biomasas kurināmā apjomu.

Uzņēmumiem transporta un arī ēku sektorā jāseko izmantotā kurināmā emisiju intensitātei. Tiem, kas pāriet uz biomasas, siltumsūkņu vai citiem atjaunīgiem risinājumiem, ETS2 izmaksas būs minimālas.

Lielākais īstermiņa efekts sagaidāms transporta un siltumapgādes nozarē, kur izmaksas ietekmēs gala produktu cenu. Tomēr ilgtermiņā ETS2 var kļūt par attīstības stimulu, jo uzņēmumiem būs motivācija pāriet uz energoefektīviem risinājumiem un emisiju samazināšana kļūs par konkurētspējas faktoru eksportējošos tirgos.

Noslēgumā – ko darīt tālāk

Iesakām uzņēmumiem jau tagad izvērtēt emisiju avotus un noteikt to finansiālo ietekmi, ieviest uzskaites sistēmas degvielas un enerģijas patēriņam, sagatavot monitoringa plānus un iekšējos ziņošanas mehānismus, analizēt iespējas investēt energoefektivitātē vai atjaunīgajos resursos. Tāpat noteikti iesakām sekot līdzi Ministru kabineta noteikumu pieņemšanai, īpaši par monitoringa un ziņošanas nosacījumiem, kā arī iesaistīties sabiedriskajās apspriedēs.

Uzņēmumiem, kas spēs pielāgoties, ETS2 būs iespēja piesaistīt investīcijas, uzlabot reputāciju un nostiprināt konkurētspēju Eiropas tirgū. Tiem, kas vilcināsies, tas kļūs par izmaksu slogu.

Publikācija: delfi.lv