Vai drīkst sūtīt ziņas uz telefonu?

Uzņēmums saviem darbiniekiem piešķīris telefona numurus un telefonus, kurus darbinieks lieto gan uzņēmuma, gan savām privātajām vajadzībām. Telefona numurs reģistrēts uz uzņēmuma vārda. Telefona numurs nav publiski pieejams. Uz šādu telefona numuru tiek sūtīti komerciālie sūtījumi, kuriem darbinieks nav piekritis. Vai, sūtot šādus komerciālos ziņojumus uz uzņēmuma telefona numuru, tiek pārkāpta Vispārīgā datu aizsardzības regula?

Lai piemērotu regulas 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (Vispārīgā datu aizsardzības regula) noteikumus, jākonstatē – vai tiek apstrādāti personas dati.

Personas dati regulas izpratnē tiek definēti kā jebkura informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisko personu. Eiropas Savienības Tiesa ir konstatējusi, ka personas datu jēdziens ir interpretējams iespējami plaši. Piemēram, nesenā lietā C-710/23 “Ministerstvo zdravotnictví” tiesa noteica, ka personas datu apstrāde ir konstatējama arī gadījumos, kad tā ir veikta juridiskas personas pārstāvju identificēšanai. Apstāklim, ka informācijas izpaušana tiek veikta vienīgi nolūkā ļaut identificēt fizisko personu, kura ir tiesīga rīkoties šīs juridiskās personas vārdā, šajā ziņā nav nozīmes.

Līdz ar to nepieciešams noteikt, vai telefona numuri ļauj identificēt uzņēmuma darbiniekus. Ticams, ka situācijā, kur telefona numurs ir publicēts kā uzņēmuma kontakttālrunis, personas datu apstrāde netiktu konstatēta. Tā kā minētā informācija neļauj identificēt darbinieka personas datus, tad arī Vispārīgā datu aizsardzības regula nebūtu piemērojama.

Tomēr īpaša piesardzība ir jāievēro gadījumos, ja telefona numurs un ierīce ir nodota darbinieka lietošanā gan darba, gan privātajām vajadzībām. Apstāklis, ka iekārta tiek lietota arī darba vajadzībām, neizslēdz personas tiesības uz privātumu un personas datu aizsardzību. Proti, šādā gadījumā telefona numurs kopsakarā ar darbinieka vārdu un uzvārdu ļauj identificēt datu subjektu. Attiecīgi ir jāievēro ne tikai Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasības, bet arī Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma 9.panta noteikumi – komerciālos paziņojumus aizliegts nosūtīt fiziskai personai, ja pakalpojuma saņēmējs iepriekš nav devis brīvu un nepārprotamu piekrišanu.

Apkopojot, ja vien telefona numurs nav sasaistāms tikai ar uzņēmuma kontaktinformāciju, komerciālu ziņojumu sūtīšana bez darbinieka piekrišanas ir aizliegta.

Publikācija: itiesibas.lv