Vai jāmaksā par neatbilstoši sniegtu pakalpojumu?

Iegādājoties kādu pakalpojumu, var rasties situācijas, kad tas neatbilst pasūtītāja gaidām – tas tiek izpildīts tikai daļēji vai neatbilstoši vai netiek nodrošināts vispār. Kā šādā situācijā rīkoties pasūtītājam? Kā noteikt, vai pakalpojums tika sniegts atbilstoši un vai par neatbilstoši sniegtu pakalpojumu pasūtītājam ir jāmaksā?

Neatbilstoši pakalpojumi var tikt sniegti gan fiziskai, gan juridiskai personai. Situācijā, kad pakalpojumu sniedz fiziskai personai, to kā patērētāju aizsargā patērētāju tiesību aizsardzības jomā piemērojamie tiesību akti. Piemēram, Patērētāju tiesību aizsardzības likums nosaka gan pakalpojuma sniedzēja pienākumus nodrošināt pakalpojuma atbilstību līguma noteikumiem, gan kritērijus neatbilstoši sniegta pakalpojuma konstatēšanai. Savukārt, ja patērētājs  saņēmis līgumam neatbilstošu pakalpojumu, tam ir tiesības pieprasīt, lai pakalpojuma sniedzējs vispirms bez atlīdzības novērš sniegtā pakalpojuma neatbilstību līguma noteikumiem. Ja tas nav iespējams, patērētājs var prasīt sniegtā pakalpojuma cenas samazināšanu vai samaksātās naudas summas atmaksu.

Neatbilstošus pakalpojumus var saņemt arī juridiskas personas, piemēram, komersants, kas šādā gadījumā par patērētāju uzskatīts netiek. Lai gan uz komersantu patērētāju tiesību aizsardzības normatīvie akti neattiecas, arī komersants var aizsargāt savas tiesības un interesi – saņemt noslēgtajam līgumam atbilstošu pakalpojumu.

Vienošanās par pakalpojumu sniegšanu

Ja pasūtītājs vēlas saņemt kādu pakalpojumu, ieteicams ar pakalpojuma sniedzēju noslēgt līgumu, kurā noteikts gan pakalpojumu tvērums, gan pušu tiesības un pienākumi. Viens no variantiem ir uzņēmuma līguma noslēgšana. Atbilstoši Civillikuma (CL) 2212.pantam ar uzņēmuma līgumu viena puse uzņemas izpildīt otrai par zināmu atlīdzību ar saviem darba rīkiem un ierīcēm kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu vai izvest galā kādu pasākumu. CL 2213.pantā paredzēts, ka uzņēmējam jāizpilda pasūtījums saskaņā ar līgumu un jānodod pasūtītājam.

Tieši pušu starpā noslēgtais līgums neatbilstoša pakalpojuma saņemšanas gadījumā ļaus izvērtēt sniegtā pakalpojuma atbilstību. Tāpēc, lai pilnvērtīgi nodrošinātu sev vēlamu pakalpojumu saņemšanu, pasūtītājam ieteicams rūpīgi apsvērt sev piemērota līguma noslēgšanu ar pakalpojuma sniedzēju.

Līgumā būtu precīzi jānosaka vairāki būtiski ar pakalpojuma sniegšanu saistīti aspekti, piemēram, līguma priekšmets (kāds tieši pakalpojums ir jāsniedz, kādas ir tā sniegšanas prasības), pakalpojuma izpildes apjoms, termiņš, pretendentam nosakāmā kvalifikācija, pakalpojumu sniegšanas galarezultāts un šim galarezultātam izvirzītās prasības, nodošanas termiņš, kārtība un citi jautājumi, kas nosaka pakalpojumu tvērumu.

Piemēram, ja pasūtītājs vēlas, lai lektors tā uzdevumā sagatavo un novada apmācību lekciju, līgumā skaidri jānosaka, kādas tieši apmācības ir jāsagatavo, kādam jābūt to saturam, kādas tēmas jāiekļauj, kādam jābūt apjomam, vai un kādi mācību materiāli jāsagatavo apmācību dalībniekiem, kā tie jānodod, kādā termiņā minētie uzdevumi ir jāizpilda, kādi nosacījumi, piemēram, pasūtītāja iekšējās vadlīnijas, jāievēro, kādā veidā, formātā, datumā apmācības jānovada un kādi ir citi sasniedzamie rezultāti. Detalizētas pasūtītāja prasības var ietvert arī līguma pielikumā.

Līdztekus līgumā nosakāma arī samaksas kārtība, pušu tiesības un pienākumi, atbildība un citi nosacījumi. Piemēram, līgumā var paredzēt, ka pirms pasūtījuma pieņemšanas pasūtītājam ir tiesības pārbaudīt pakalpojumu atbilstību līguma noteikumiem un lemt par līguma izpildes pārtraukšanu, ja konstatētas neatbilstības un pakalpojumu sniedzējs tās nenovērš pasūtītāja noteiktajā termiņā un apmērā. Tāpat līgumā var paredzēt, ka, konstatējot pakalpojumu neatbilstību līguma noteikumiem, pasūtītājs var samazināt pakalpojumu sniedzējam izmaksājamās atlīdzības summu vai atlīdzību neizmaksāt, ja pakalpojums netiek sniegts vispār. Ja pasūtījums izpildīts daļēji, pasūtītājs var pielīgt tiesību lemt par daļēju samaksu – atbilstoši izpildītajai pasūtījuma daļai vai nosakot citus kritērijus samaksas apmēra noteikšanai.

Taču, ja pasūtījums ir izpildīts un atzīts par labu, pasūtītājam atbilstoši CL 2223.pantam pakalpojumu sniedzējam jāmaksā norunātā maksa. Šī maksa var būt noteikta gan par visu pasūtījumu kopumā, gan arī par tā daļām. Tā var būt maksājama noteiktajā termiņā vai katru reizi, kad pabeigta kāda pasūtījuma daļa. Savukārt samaksu uz priekšu pakalpojumu sniedzējs var prasīt tikai tad, ja tas norunāts līgumā.

Kā noteikt, vai pakalpojums ir neatbilstošs?

Situācijā, kad pasūtītājs ir saņēmis neapmierinošu pakalpojumu, būtu pamats runāt par pakalpojumu atbilstību noslēgtā līguma noteikumiem, nevis vērtēt to kvalitāti.

Lai gan atbilstības vērtēšana tāpat ir vērsta uz kvalitātes noskaidrošanu, normatīvajos aktos ir uzsvērts pienākums dot atbilstīgus, nevis kvalitatīvus produktus un pakalpojumus. Šāds formulējums noteikts, jo būtu pārāk sarežģīti vai pat teju neiespējami pilnībā aprakstīt visas tās īpašības, kas kopumā veido kvalitāti. Vienlaikus saņēmējs var līgumā piekrist arī pieņemt lietu vai pakalpojumu ar trūkumiem, nocenotu un par samērīgu cenu. Tādējādi kvalitāti nevar vērtēt vienīgi pēc precīzi mērāmiem un pārbaudāmiem parametriem, tā ir sarežģīta ekonomiska, ergonomiska un ētiska kategorija. Kvalitāte ir tāds pakalpojumu īpašību un raksturojošo parametru kopums, kas nodrošina noteikto vajadzību apmierināšanu.

Līdz ar to viens no veidiem, kā izvērtēt, vai konkrētais pakalpojums ir sniegts kvalitatīvi, ir vērtēt, vai tas atbilst līgumā noteiktajām pakalpojumu sniegšanas prasībām. Ja pasūtītājs konstatē neatbilstības, jāvērtē to būtība un jālemj par konkrētajā situācijā piemērotāko pasūtītāja tiesību aizsardzības līdzekli.

Ja saņemts neatbilstošs pakalpojums

Līguma nepienācīgas izpildes gadījumā piemērojami gan CL, gan pušu starpā noslēgtajā līgumā paredzētie risinājumi. CL 2217.pantā noteikts, ka pakalpojumu sniedzējam jāatlīdzina pasūtītājam nodarītie zaudējumi, ja tas pasūtījumu neizpilda vispār, neizpilda pilnā apmērā vai noteiktajā laikā, izpilda slikti vai citādi, nekā pasūtītājs norādījis. Pakalpojumu sniedzējam jāatlīdzina zaudējumi arī tad, kad vaina ir viņa paša prasmju vai zināšanu trūkumā vai apstāklī, ka viņš nodarbinājis šādus darbiniekus. Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad pasūtītājs devis nepareizus norādījumus. Proti, šādā situācijā jāuzskata, ka pakalpojumu sniedzējs kā lietpratējs zināja, ka norādījums var novest pie tā, ka pasūtījums ir izpildīts nekvalitatīvi vai nav izpildīts vispār, tāpēc viņam bija jābrīdina pasūtītājs. Nav nozīmes, vai šie zaudējumi radušies pirms pasūtījuma izpildes, izpildot pasūtījumu, vai pēc pasūtījuma izpildīšanas.

Vienlaikus CL 2229.pantā paredzētas arī pasūtītāja tiesības vienpusēji atkāpties no uzņēmuma līguma, ja pakalpojumu sniedzējs patvaļīgi mainījis plānu. Šādā gadījumā pakalpojumu sniedzējam ir pilnībā jāatlīdzina visi zaudējumi, kas pasūtītājam radušies šādas rīcības dēļ.

Savukārt, ja pakalpojumu sniedzējs bija gatavs pasūtījumu izpildīt, bet tas nav uzsākts vai nav pabeigts noteiktajā termiņā pasūtītāja vainas dēļ, atbilstoši CL 2225.pantam pakalpojumu sniedzējam pienākas samaksa pilnā apmērā. Šo samaksu var samazināt, ja pakalpojumu sniedzējs ir citādā kārtā izlietojis savā labā laiku, ko ieguvis, nepadarot nolīgto darbu.

Puses atbilstoši līgumu brīvības principam līgumā var ietvert arī papildu nosacījumus atbilstoša pakalpojuma sniegšanas nodrošināšanai. Tādējādi, ja pasūtītājs konstatē sniegtā pakalpojuma neatbilstību līguma noteikumiem, pasūtītājam ir ne vien CL noteiktās tiesības pieprasīt zaudējumu atlīdzību, bet atbilstoši līgumā noteiktajam lūgt novērst konstatētās neatbilstības, lemt par pakalpojumu sniedzējam izmaksājamās summas samazināšanu vai apturēt līguma izpildi. Vērtējot noteiktās samaksas samazināšanu, pasūtītājam būtu jāņem vērā konkrētās lietas apstākļi, sniegtā pakalpojuma apmērs, tā atbilstība līgumā noteiktajām prasībām un jānorāda sava vērtējuma pamats.

Gadījumā, ja pušu starpā rodas domstarpības par sniegto pakalpojumu kvalitāti, atbilstību un attiecīgi samaksas apmēru, kuras nav iespējams atrisināt savstarpēju sarunu ceļā, strīds izšķirams tiesā. Vienlaikus norādāms, ka tiesā katrai pusei ir jāpierāda fakti, ar kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Ir izteikts viedoklis, ka pierādīšanas pienākuma sadales pamatā ir princips, ka pierādījumi jāiesniedz tam, kurš apgalvo, nevis tam, kurš noliedz. Proti, ja pakalpojumu sniedzējs vēršas tiesā un apgalvo, ka sniedzis kvalitatīvus un līgumam atbilstošus pakalpojumus, kas ir pamats līgumā noteiktās maksas saņemšanai, viņam ir jāpierāda, ka sniegtie pakalpojumi patiešām bija kvalitatīvi un līgumā noteiktajiem nosacījumiem atbilstoši. Ja pakalpojumu sniedzējs to nepierāda, pasūtītājam nav jāpierāda, ka nav saņemts līgumā pielīgtais pakalpojums pienācīgā kvalitātē, jo, kā atzīts tiesu praksē, prasītājam vispirms ir jāpierāda savs prasījums un negatīvu faktu pierādīt nevar.

Publikācija: ibizness.lv