2024. gada 14. martā stājās spēkā grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, kas paredz valsts amatpersonām – pašvaldību domju deputātiem – papildu ierobežojumus ienākumu gūšanai.
Papildu informācija deklarācijā
Grozījumos paredzēts, ka valsts amatpersonas deklarācijā amatpersonai par saviem ienākumiem būs jānorāda vēl plašāks informācijas klāsts. Turpmāk amatpersonām deklarācijās būs jānorāda arī informācija par radošo darbu, profesionālo un saimniecisko darbību, izņemot to, kuru atbilstoši iedzīvotāju ienākuma nodokli reglamentējošiem normatīvajiem aktiem ir tiesības nereģistrēt Valsts ieņēmumu dienestā saimnieciskās darbības veicēja statusā. Tas nozīmē, ka amatpersonai var nākties deklarēt katru atlīdzību, ko tā guvusi ārpus ikdienas ienākumiem.
Tāpat saskaņā ar pieņemtajiem grozījumiem turpmāk amatpersonai deklarācijā būs jānorāda arī īpašumi, kuros tā faktiski dzīvo un kurus tā īrē, nomā vai patapina no citām personām.
Izmaiņas skars arī laika periodu, kurā valsts amatpersona var precizēt deklarācijā norādīto informāciju pēc tās iesniegšanas, pagarinot to līdz 3 mēnešiem. Ja personai tiek paziņots par konstatētajām neatbilstībām valsts amatpersonas deklarācijā, tai ir iespēja precizēt deklarāciju 1 mēneša laikā pēc paziņošanas brīža.
Patiesā labuma guvēja statuss
Ar grozījumiem likums tiek papildināts ar patiesā labuma guvēja jēdzienu un tā attiecināšanu uz amatpersonām. Tas nozīmē, ka turpmāk amatpersonām ir jāatklāj un jānorāda, ka tā ir patiesais labuma guvējs. Attiecīgi arī likuma 10.panta 1.daļas pirmais teikums tiek izteikts redakcijā, kas paredz, ka Valsts prezidents, Saeimas deputāti, Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministri un īpašu uzdevumu ministri nedrīkst būt tādas komercsabiedrības dalībnieki, akcionāri, biedri, patiesie labuma guvēji vai tādi individuālie komersanti, kas saņem publisko iepirkumu, partnerības iepirkumu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu vai koncesiju, valsts finanšu līdzekļus vai valsts garantētus kredītus, izņemot gadījumus, kad tos piešķir atklāta konkursa rezultātā un valsts amatpersona nav patiesais labuma guvējs vai individuālais komersants.
Uzskatāms, ka šāda prasība novērsīs interešu konfliktu iespējamību un palielinās notiekošo procesu caurskatāmību. Tomēr svarīgi praksē būtu identificēt arī tādus gadījumus, kad amatpersona faktiski kontrolē kādu sabiedrību, tomēr kā patieso labuma guvēju norāda savu draugu, radinieku vai dzīvesbiedru.
Papildus tiek noteikts, ka valsts amatpersona nedrīkst izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izmeklēšanas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības attiecībā uz laulāto vēl 2 gadus pēc laulības šķiršanas, bet attiecībā uz partneri – 2 gadus pēc partnerības izbeigšanas.
Likuma papildinājums ar sadaļu par patieso labuma guvēju un 11.panta 2.daļas papildināšanu ar vārdiem “attiecībā uz laulāto – 2 gadus pēc laulības šķiršanas, bet attiecībā uz partneri – 2 gadus pēc partnerības izbeigšanas” stāsies spēkā 2024.gada 1.jūlijā.
Publikācija: itiesibas.lv
