Uzņēmumiem jāveicina piekļūstamība savām precēm un pakalpojumiem

2019.gada 17.aprīlī pieņemta direktīva 2019/882 par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām. Direktīva iezīmē nozīmīgas pārmaiņas Eiropas Savienības (ES) pieejā produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām, taču nesniedz konkrētas norādes vai risinājumus, tā vietā ļaujot uzņēmumiem pielāgoties, izstrādājot savus risinājumus, kas atbilst gan to darbības specifikai, gan direktīvas mērķim.

Ko direktīva aptver?

Direktīva aptver plašu produktu un pakalpojumu spektru, kas ir būtiski mūsdienu tirdzniecībā un ikdienas dzīvē. Direktīvas prasību pārņemšanai arī Latvijā pieņemts Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums, kas liks uzņēmumiem nodrošināt, ka to piedāvātie produkti un pakalpojumi ir pieejami un lietojami ikvienam, neatkarīgi no spējām.

Informācijas tehnoloģiju segmentā tas ietver visas patērētāju ierīču sistēmas, operētājsistēmas un viedierīces. Direktīva un nacionālais likums attiecas arī uz pašapkalpošanās termināļiem, tostarp bankomātiem, biļešu automātiem un reģistrācijas kioskiem.

Direktīva paredz arī izmaiņas digitālo pakalpojumu nodrošināšanā digitālo pakalpojumu jomā, aptverot elektroniskos sakarus, audiovizuālo mediju pakalpojumus, e-komercijas platformas, e-grāmatas un digitālos finanšu pakalpojumus, piemēram, maksājumu veikšana vai aizdevuma saņemšana. Ir iekļauti arī transporta pakalpojumi, īpaši attiecībā uz elektronisko biļešu pārdošanu.

Tīmekļa vietņu izstrādātājiem būs jānodrošina, ka to veidotās vietnes ir pieejamas ikvienam lietotājam. Tas nozīmē ne tikai tehniskus risinājumus, bet arī fundamentālas izmaiņas digitālā satura veidošanas pieejā. Piemēram, attēliem būs nepieciešami alternatīvie teksta apraksti, video materiāliem – subtitri, bet vietnēm kopumā – saderība ar dažādiem palīgtehnoloģiju rīkiem, piemēram, ekrāna lasītājiem.

Vēl viens būtisks direktīvas aspekts ir tās koncentrēšanās uz piekļūstamību e-komercijas jomā. Direktīva un nacionālais likums pieprasa, lai tiešsaistes mazumtirgotāji nodrošinātu piekļūstamus produktu aprakstus, maksājumu procesus un klientu atbalstu. Tas ne tikai sniedz labumu, piemēram, cilvēkiem ar redzes traucējumiem vai pilnīgu redzes zudumu, bet arī paver plašāku tirgu uzņēmumiem.

Vienkāršā valoda

Sarežģīta valoda, specifiska nozares leksika un neskaidri formulējumi rada šķēršļus informācijas uztverei un palielina pārpratumu risku. Tāpēc direktīvas mērķis ir mainīt līdzšinējo praksi uzņēmumu komunikācijā, īpaši pakalpojumu līgumos, kur bieži rodas iespaids, ka tā noteikumus jurists ir rakstījis nevis patērētājam, bet gan citam juristam. Lai veicinātu vienkāršākas valodas lietošanu, direktīva nosaka konkrētus pienākumus, īpaši attiecībā uz finanšu pakalpojumiem patērētājiem.

Sarežģīta valoda, specifiska nozares leksika un neskaidri formulējumi rada šķēršļus informācijas uztverei un palielina pārpratumu risku.

Pakalpojumu sniedzējiem būs jānodrošina, ka visa ar finanšu pakalpojumiem saistītā informācija ir skaidra un nepārsniedz B2 valodas līmeni, kas praksē nozīmē vienkāršās valodas (plain language) izmantošanu. Tas nozīmē, ka, piemēram, maksājumu pakalpojumu līgumos informācijai jābūt saprotamai arī personām bez juridiskām vai finanšu zināšanām, tādējādi novēršot neskaidrības un atvieglojot patērētāju izvēles.

Rakstot tekstus vienkāršā valodā, jāizvairās no specifiskiem terminiem, sarežģītām teikuma konstrukcijām un garām rindkopām, kā arī jādod priekšroka ikdienā lietojamiem vārdiem, tekstam jābūt uz lasītāju vērstam, vienkārši normētam, darāmajā kārtā izteiktam un pirmajā izlasīšanas reizē uztveramam.

Izņēmumu piemērošana

Direktīvā un nacionālajā likumā ir iekļauti īpaši noteikumi mikrouzņēmumiem. Tie ir definēti kā uzņēmumi, kuros ir mazāk nekā 10 darbinieku un gada apgrozījums vai bilances kopsumma nepārsniedz 2 miljonus eiro. Mikrouzņēmumiem paredzēta elastīga pieeja piekļūstamības prasību ieviešanā.

Tomēr, lai gan šie uzņēmumi ir atbrīvoti no noteiktām direktīvas prasībām, ieteikums neizmantot šo atbrīvojumu automātiski, bez rūpīgas stratēģiskas izvērtēšanas.

Atbrīvojums, lai gan nodrošina tūlītēju regulatīvu atvieglojumu, var radīt nozīmīgas konkurētspējas priekšrocības tirgū uzņēmumiem, kas arvien vairāk apzinās piekļūstamības principu un universālā dizaina nozīmi. Uzņēmumi, kas brīvprātīgi ievieš piekļūstamības prasības, spēj veidot spēcīgāku zīmola reputāciju. Turklāt nevar izslēgt risku, kad lielāki uzņēmumi vai uzņēmumu grupas integrē piekļūstamības prasības savās piegādes ķēdēs, tādējādi uzņēmumi, kas laicīgi nepievērsīsies šiem jautājumiem, var zaudēt vērtīgas biznesa partnerības.

Jāņem vērā, ka arī publisko iepirkumu veicējiem, sagatavojot iepirkumu tehniskās specifikācijas konkrētām precēm vai pakalpojumiem, ir jāiekļauj prasība par to atbilstību direktīvai un nacionālajam likumam.

Prasību uzraugi Latvijā

Lai pārņemtu direktīvas prasības Latvijā, 2023.gada 16.martā tika pieņemts Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums, kura mērķis ir veicināt preču un pakalpojumu piekļūstamību personām ar invaliditāti un visām personām, kurām ir ilgstoši fiziski, psihiski, intelektuāli vai maņu traucējumi. Likuma neievērošana var radīt ne tikai finansiālas sekas soda veidā, bet arī kaitēt uzņēmuma reputācijai.

Latvijā piekļūstamības prasību izpildi uzraudzīs septiņas uzraudzības iestādes, katra savā nozarē, atkarībā no tā, vai runa ir par precēm vai pakalpojumiem.

Preču tirgus atbilstību uzraudzīs Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), kas pārbaudīs, vai ražotāji un tirgotāji ievēro piekļūstamības prasības. PTAC varēs pieprasīt dokumentus, veikt preču testus un noteikt nepieciešamos uzlabojumus. Savukārt pakalpojumu jomā nebūs vienas atbildīgās iestādes, un dažādas uzraudzības iestādes pārraudzīs piekļūstamību savās nozarēs. Piemēram, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija uzraudzīs elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējus, savukārt PTAC uzraudzīs, lai finanšu un maksājumu pakalpojumi būtu piekļūstami visiem lietotājiem. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome īstenos uzraudzību attiecībā uz pakalpojumiem, kas nodrošina piekļuvi audiovizuāliem elektronisko plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem.

Tīmekļa vietņu izstrādātājiem būs jānodrošina, ka to veidotās vietnes ir pieejamas ikvienam lietotājam.

Pasažieru gaisa pārvadājumu pakalpojumus pārraudzīs Civilās aviācijas aģentūra, bet transporta jomu uzraudzīs Autotransporta direkcija attiecībā uz autobusu un iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem. Starptautiskos dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumu uzraudzību īstenos Valsts dzelzceļa administrācija. Atsevišķos jautājumos arī pašvaldībām ir piešķirts pilnvarojums veikt uzraudzības pasākumus.

Ieviešanas grafiks

Direktīvas noteiktais ieviešanas grafiks prasa rūpīgu sagatavošanos. Ir sniegts arī saprātīgs pārejas periods, proti, seši gadi no direktīvas pieņemšanas brīža un vairāk nekā divi gadi, kopš direktīvas prasības ir pārņemtas nacionālajā likumā. Galīgais atbilstības termiņš – 2025.gada 28.jūnijs, kad Latvijā stājas spēkā Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums – attiecas uz lielāko daļu produktu un pakalpojumu.

Tomēr gan direktīvā, gan arī nacionālajā likumā ir ietverta niansēta pieeja prasību ieviešanai, ar atsevišķiem izņēmumiem, kas stājas spēkā 2027.gada 28.jūnijā. Būtiski, ka pašapkalpošanās termināļus, piemēram, bankomātus, var turpināt izmantot līdz to ekonomiskā dzīvescikla beigām, nepārsniedzot 20 gadus no to sākotnējās lietošanas. Šāds izņēmums gan būs piemērojams, ja attiecīgā iekārta būs iegādāta līdz 2025.gada 28.jūnijam.

Teorētiski šāds izņēmums varētu tikt izmantots, lai vilcinātu laiku direktīvas mērķu sasniegšanai. Tomēr, piemēram, finanšu nozare Latvijā ir izstrādājusi savas nozares ceļvedi un labās prakses vadlīnijas piekļūstamības prasību ieviešanai finanšu pakalpojumiem un ir apņēmusies atturēties no piekļūstamības prasībām neatbilstošu bankomātu iepirkumiem neilgi pirms pārejas perioda beigām.

Solis uz nākotnes panākumiem

Direktīva ir kas vairāk nekā tikai regulējums – tā ir vīzija par iekļaujošāku ES. Sekmīga regulatīvo prasību ieviešana ne tikai uzlabos dzīves kvalitāti un pakalpojumu saņemšanas pieredzi miljoniem ES iedzīvotāju, bet arī veicinās inovācijas un ekonomisko izaugsmi.

Tās ieviešana ir komplekss process, kas prasa ciešu sadarbību starp valsts iestādēm, uzņēmējiem un nevalstiskajām organizācijām, kas pārstāv cilvēku ar invaliditāti tiesības. Tomēr direktīvas sniegtās iespējas un ieguvumi sabiedrībai kopumā padara šo iniciatīvu par vienu no nozīmīgākajiem ES projektiem pēdējo gadu laikā.

Direktīva ir vairāk nekā tikai regulatīvu prasību kopums. Tā, iespējams, noteiks virzību uz fundamentālām pārmaiņām veidā, kā produkti un pakalpojumi tiek izstrādāti un piegādāti ES tirgū. Uzņēmumi, kas aplūko šo jautājumu stratēģiski, uztverot to kā iespēju inovācijām un tirgus paplašināšanai, nevis tikai kā regulatīvo prasību izpildes vingrinājumu, būs labāk sagatavoti panākumiem arvien iekļaujošākā ES tirgū.

Publikācija: itiesibas.lv