Eiropas Savienībā 2027.gadā paredzētas vērienīgas izmaiņas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā. Kamēr Eiropā tikai gatavojas šo izmaiņu ieviešanai, Latvijā jau drīzumā gaidāmi pamatīgi grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā. Kā šīs izmaiņas ietekmēs uzņēmumus un finanšu sektoru?

Pirms tiek ieviestas būtiskas izmaiņas klientu izpētes un darījumu uzraudzības kārtībā, ņemot vērā jauno direktīvu 2024/1640 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai (AML direktīva) un regulu 2024/1624 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai, plānotie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (NIL likums) papildina un precizē jau esošo regulējumu, stiprinot prasību, lai likuma subjekti vairāk koncentrētos uz risku būtību, nevis formāliem sliekšņiem vai procedūrām.

Saeimā šobrīd tiek skatīts NIL likuma grozījumu projekts, kura mērķis ir stiprināt finanšu nozares uzraudzību un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēmu. Gaidāmie grozījumi paredz stiprināt klienta izpētes prasības valūtas tirdzniecības sektorā, noteikt skaidrāku atbildības sadalījumu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem un veicināt sadarbību starp NIL likuma subjektiem, valsts un pašvaldību institūcijām un Finanšu izlūkošanas dienestu (FID).

Valūtas tirdzniecība

NIL likuma 11.panta 1.daļas 2.punkta c) apakšpunktā noteiktais 1500 eiro robežlielums paliek spēkā, taču grozījumi paredz, ka klienta izpēte būs jāveic arī tad, ja darījuma summa ir mazāka, ja to pamato subjekta veiktais risku novērtējums. Tas nozīmē, ka valūtas tirdzniecības sabiedrībai būs pienākums vērst uzmanību ne tikai uz darījuma apjomu, bet arī uz tā būtību. Valūtas tirdzniecības sabiedrībai būs iespēja noteikt zemāku klientu izpētes slieksni, piemērojot riskos balstītu pieeju.

Praktiski tas var nozīmēt, ka, ja klients atkārtoti apmaina nelielas summas (piemēram, vairākas reizes pēc kārtas veic valūtas maiņas darījumus 1200 eiro apmērā), sabiedrībai jāsecina, ka pastāv noziedzīgi iegūtu līdzekļu strukturēšanas risks, un jāpiemēro klienta izpēte. Šāda risinājuma pieņemšana ļauj savlaicīgi novērst apzinātu mēģinājumu sadalīt darījumus ar mērķi izvairīties no likuma prasībām.

Kriptoaktīvu pakalpojumi

Grozījumi paredz papildināt NIL likumu ar pienākumu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem iecelt divus atbildīgos darbiniekus – vienu augstākās vadības līmenī, otru iekšējās kontroles struktūrvienībā. Šāda kārtība nodrošina skaidrāku atbildības sadalījumu – augstākā vadība būs atbildīga par stratēģisku pieeju un resursu nodrošināšanu, savukārt iekšējās kontroles struktūrvienība – par ikdienas uzraudzību un praktisko risku pārvaldības pasākumu īstenošanu.

Šāda pieeja ir atbilstoša starptautiski atzītiem standartiem, tostarp Finanšu darījumu darba grupas rekomendācijās nostiprinātajam trīs aizsarglīniju principam, kur stratēģiskā uzraudzība, operacionālā kontrole un neatkarīgs audits tiek nodalīti, lai nodrošinātu efektīvu risku pārvaldību.

Praktiski tas nozīmēs, ka, ja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs reģistrē pārvedumu no pašuzturētas adreses, kur pievienotā informācija ir nepilnīga, iekšējās kontroles struktūrvienība būs atbildīga par darījuma apturēšanu vai papildu datu pieprasīšanu, bet augstākā vadība – par to, lai uzņēmumā būtu izstrādāta šāda procedūra un nodrošināti resursi tās piemērošanai.

Informācijas aprite

Grozījumi paredz papildināt NIL likumu ar normu, kas uzliek par pienākumu valsts un pašvaldību institūcijām nodrošināt FID piekļuvi datiem, tostarp izmantojot Datu izplatīšanas un pārvaldības platformu. Tas nozīmē, ka klienta izpētes procesā subjekti varēs balstīties ne tikai uz klienta paša sniegto informāciju, bet arī uz datiem, kas pieejami tieši no valsts reģistriem.

Šāda pieeja nodrošinās ātrāku un kvalitatīvāku klienta izpēti. Piemēram, NIL likuma subjekts varēs operatīvi iegūt informāciju no valsts uzturētiem reģistriem (piemēram, Sodu reģistra, Valsts ieņēmumu dienesta reģistriem u. c.). Veicot klientu izpētes, NIL likuma subjektiem šī tiesību norma dos iespēju strādāt ar kvalitatīviem datiem, mazinot risku, ka klienta iesniegtie dokumenti varētu būt fiktīvi.

Grozījumu projektā uzsvērts, ka NIL likuma subjektiem atgriezeniskā saikne ir būtisks elements turpmāko ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem iesniegšanas procesā. Ja tas būs iespējams un neapdraudēs kriminālprocesa, valsts vai sabiedrības intereses, FID būs pienākums sniegt atgriezenisko saiti subjektiem un uzraudzības un kontroles institūcijām par saņemto ziņojumu kvalitāti un to izmantošanas efektivitāti. Tomēr šī informācija būs anonimizēta – tajā nebūs minēti konkrēti adresāti vai norādīts, kādā veidā informācija izmantota. Piemēram, netiks atklāts, ka ziņojums ticis nodots tiesībaizsardzības iestādei.

Izmaiņas terminos

Līdzšinējā NIL likuma redakcijā lietots jēdziens “sankciju apiešana”, taču grozījumi paredz to aizstāt ar jēdzienu “sankciju pārkāpšana”. Šī šķietami nelielā terminoloģiskā izmaiņa ir nozīmīga, jo:

  • šobrīd Latvijas normatīvajos aktos nav noteikta sankciju apiešanas definīcija;
  • no juridiskās kvalifikācijas viedokļa sankciju apiešanai ir krimināltiesisks raksturs un tai ir tādas pašas sekas kā sankciju pārkāpšanai Krimināllikuma 84.panta izpratnē.

Ar terminu “apiešana” praksē nereti tika saistīti gadījumi, kuros persona apzināti izmanto starpniekus, sarežģītas darījumu struktūras vai citus mehānismus, lai formāli nepārkāptu sankcijas, bet faktiski panāktu sankcionēta darījuma īstenošanu. Jaunais formulējums “sankciju pārkāpšana” aptver gan šādus “apvedceļus” sankcionētu darījumu izpildē, gan arī tiešus, nepastarpinātus pārkāpumus. Tas ļauj piemērot vienādu pieeju visiem gadījumiem, kad tiek mēģināts ignorēt starptautiskās vai nacionālās sankcijas.

Vēsturiski NIL likuma subjektiem bija divi atšķirīgi ziņošanas pienākumi – par sankciju pārkāpšanu bija jāziņo Valsts drošības dienestam, bet par aizdomām par sankciju apiešanu finanšu ierobežojumu izpildē – FID. Šobrīd atbilstoši Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 17.pantam NIL likuma subjektiem ir pienākums ziņot tikai FID, ja rodas aizdomas par sankciju pārkāpšanu vai pārkāpšanas mēģinājumu. Tādējādi šī terminoloģiskā izmaiņa salāgo terminoloģiju tiesību aktos.

Izmaiņas grupas uzņēmumiem

Būtiski ir atgādināt par iepriekšējiem, 2024.gada 22.oktobra, grozījumiem NIL likumā un subjekta statusa iestāšanos. Lai gan grozījumos juridiskā funkcija nav tieši minēta, tā ir interpretējama līdzīgi kā citas atbalsta funkcijas – ja tiek sniegti juridiskie pakalpojumi tikai grupas uzņēmumiem, tas netiek uzskatīts par ārpakalpojumu un uz to neattiecas NIL likuma subjekta pienākumi. Tiek precizēts, kā tiek uzraudzītas un definētas šādas atbalsta funkcijas grupas ietvaros, nošķirot grupas uzņēmumu atbalsta darbības no ārpakalpojuma sniedzējiem.

Vienlaikus, tas iet roku rokā ar 2024.gada 22.oktobra grozījumiem NIL likumā, kas precizēja likuma piemērošanas tvērumu uzņēmumu grupās. Proti, likuma 3.pantā noteikts, ka par likuma subjektiem netiek uzskatīti ārpakalpojuma grāmatveži, ja tie sniedz pakalpojumus tikai vienai uzņēmumu grupai, kā arī komersanti, kas uzņēmumu grupā veic nekustamā īpašuma darījumu starpniecības vai pārvaldīšanas darbības citam grupas komersantam, tostarp arī tad, ja šie īpašumi tiek iznomāti vai izīrēti trešajām personām.

Šādi grozījumi ievieš diferencētu pieeju, atbrīvojot no NIL likuma prasību piemērošanas gadījumos, kad pakalpojumi tiek sniegti tikai uzņēmumu grupā un pēc būtības nerada noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskus. Ja ārpakalpojuma grāmatvedis nodrošina pakalpojumus tikai vienai uzņēmumu grupai, piemēram, mātes sabiedrībai un tās meitas uzņēmumiem, šāds pakalpojumu sniedzējs netiks uzskatīts par NIL likuma subjektu.

Stiprinās riskos balstītas pieejas praksi

Kopumā gaidāmie grozījumi NIL likumā vērtējami pozitīvi, jo tie stiprina riskos balstītas pieejas piemērošanu praksē. Tas nozīmē mazāk formālu prasību un vairāk riska izvērtēšanas pēc būtības. Šāda virzība atbilst starptautiskajiem standartiem, tostarp Finanšu darījumu darba grupas ieteikumiem, kā arī Latvijas Bankas vadlīnijām, kas uzsver, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risku pārvaldības pasākumi jāpiemēro atbilstoši identificētajiem riskiem, nevis formālām prasībām. Tādējādi uzmanības centrā nonāk nevis tikai darījuma summa vai dokumentu skaits, bet gan konkrētie apstākļi un risku būtība. Efektīvas un riskos balstītas iekšējās kontroles sistēmas politikas un procedūras nozīmē ne tikai augstāku atbilstības kvalitāti, bet arī zemākas atbilstības izmaksas, jo efektivitāte samazina resursu izmaksas.

Pozitīvi vērtējams arī tas, ka grozījumi paredz FID pienākumu sniegt atgriezenisko saiti par saņemtajiem ziņojumiem. Šāda informācija ļauj NIL likuma subjektiem labāk izprast sava darba nozīmīgumu. Saņemot šādu atgriezenisko saiti, likuma subjekti apzinās, ka ar savu darbu un tiesību aktu prasību ievērošanu tie pasargā sevi no reputācijas, finanšu un tiesiskajiem riskiem, kā arī veicina finanšu sistēmas kopējo drošību. Vienlaikus grozījumi nostiprina arī kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju pienākumu nodrošināt atbildības sadalījumu starp vadības un iekšējās kontroles funkcijām, kas ir nozīmīgs priekšnoteikums efektīvai risku pārvaldībai.

Tā vietā, lai klienta izpēti uztvertu kā administratīvu pienākumu, regulējums paredz to izmantot kā praktisku instrumentu risku atpazīšanai un mazināšanai. Līdz ar to subjektiem tiek dota skaidra norāde, ka tiesību aktu ievērošana vienlaikus nozīmē arī ieguldījumu pašu uzņēmumu drošībā un finanšu sistēmas stabilitātē kopumā.

Vienlaikus jāuzsver, ka 2027.gadā Eiropas Savienībā sagaidāmas būtiskas pārmaiņas, stājoties spēkā jaunajai AML direktīvai, regulai 2024/162 un regulatīvajiem tehniskajiem standartiem. Tie detalizēti noteiks, kā īstenojami pienākumi klientu izpētes, identifikācijas un darījumu uzraudzības jomā, kā arī iekšējās kontroles sistēmas izveidē, pilnveidošanā un efektīvu risku pārvaldībā. Jaunās prasības būtiski atšķirsies no šobrīd spēkā esošajām, tāpēc jau šobrīd NIL likuma subjektiem ir jāsāk plānot un vērtēt nepieciešamās izmaiņas savās iekšējās kontroles sistēmas politikās un procedūrās, lai nodrošinātu savlaicīgu atbilstību jaunajam regulējumam.

Publikācija: ibizness.lv