Ar 2026.gada 1.martu spēkā stājušies grozījumi Trauksmes celšanas likumā, kas iezīmē pirmo būtisko regulējuma pārskatīšanu kopš 2022.gadā pieņemtā likuma redakcijas, ar kuru Latvijā tika pārņemtas Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2019/1937 par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem, prasības. Rakstā aplūkotas būtiskākās izmaiņas, kas jāņem vērā darba devējiem.

Grozījumu mērķis ir novērst Eiropas Komisijas konstatētās neatbilstības direktīvas 2019/1937 pārņemšanā nacionālajā regulējumā, kā arī pilnveidot Trauksmes celšanas likumu, ņemot vērā pirmo gadu pieredzes ex-post izvērtējumā identificētās problēmas. Izmaiņas skar trauksmes cēlēju aizsardzību, iekšējās un ārējās ziņošanas kārtību, kā arī institucionālo arhitektūru – turpmāk trauksmes cēlēju kontaktpunkta funkcijas no Valsts kancelejas pārņem Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.

Trauksmes cēlēju kontaktpunkts – KNAB

Lai gan grozījumu apjoms ir ievērojams, daļa no tiem pēc būtības nostiprina jau praksē iedibinātus risinājumus, kas līdz šim balstījās Valsts kancelejas izstrādātajās labās prakses vadlīnijās, kurās sniegti ieteikumi efektīvai iekšējās trauksmes celšanas sistēmas izveidei un darbībai.

Institucionāli nozīmīgākā izmaiņa Trauksmes celšanas likumā ir trauksmes cēlēju kontaktpunkta funkciju nodošana Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB). Līdz šim šīs funkcijas pildīja Valsts kanceleja, kas strukturāli atrodas tiešā Ministru prezidenta pakļautībā. Biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” norādījusi, ka šāds modelis Eiropā ir reti sastopams un nav uzskatāms par labās prakses paraugu, savukārt kontaktpunkta pārcelšanu uz KNAB vērtē atzinīgi.

Pārceļot kontaktpunkta funkcijas uz KNAB, tiek nodrošināta lielāka institucionālā neatkarība no izpildvaras. Vienlaikus šīs funkcijas uzticētas iestādei, kurai jau ir būtiska pieredze trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanā un izveidota ziņošanas infrastruktūra – tiešsaistes platforma ar anonīmas ziņošanas iespēju, mobilā lietotne un uzticības tālrunis.

Līdz ar funkciju pārņemšanu paplašinās arī kontaktpunkta uzdevumi. KNAB turpmāk būs atbildīgs arī par mācību sniegšanu trauksmes celšanas jomā kontaktpersonām un atbildīgajām personām, kā arī izskatīs ziņojumus gadījumos, kad nav iespējams noteikt kompetento institūciju. KNAB iegūst arī uzraudzības funkciju – tam būs pienākums pārbaudīt un uzraudzīt, vai tiek ievērots Trauksmes celšanas likums, un nepieciešamības gadījumā sniegt ieteikumus.

Prioritāri – iekšējās ziņošanas veicināšana

Grozījumi Trauksmes celšanas likuma 5.pantā paredz jaunus pienākumus darba devējiem attiecībā uz iekšējās ziņošanas veicināšanu un informēšanas pasākumiem.

Pirmkārt, grozījumi paredz, ka darba devējam jāveicina, lai persona ziņošanai vispirms izmantotu iekšējo trauksmes celšanas sistēmu, ja uz pārkāpumu var efektīvi reaģēt organizācijas ietvaros un persona uzskata, ka tai netiks radītas nelabvēlīgas sekas.

Šāds risinājums atbilst direktīvas 2019/1937 7.panta 2.punktam un 47.apsvērumā paustajai nostājai, kas mudina dalībvalstis sekmēt iekšējās ziņošanas izmantošanu pirms ārējiem kanāliem, ciktāl tas ļauj efektīvi novērst pārkāpumu un nerada represiju risku.

Vienlaikus anotācijā uzsvērts, ka šī norma neuzliek pienākumu trauksmi sākotnēji celt iekšēji – tā ir prioritāri izmantojama iespēja, nevis obligāta prasība.

Darba devējam ne tikai jāveicina iekšējās sistēmas prioritāra izmantošana, bet arī jānodrošina darbiniekiem pilnīga informācija par pieejamiem ārējiem ziņošanas mehānismiem

Otrkārt, grozījumi paplašina darba devēja informēšanas pienākumu. Līdz šim darba devējam bija pienākums tikai informēt personu par iekšējo trauksmes celšanas sistēmu, uzsākot praksi, darba, dienesta vai cita veida profesionālās attiecības, kā arī nodrošināt viegli pieejamu informāciju par šo sistēmu darbavietā. Ar grozījumiem šis pienākums saglabāts, taču papildus noteikts, ka darbavietā jānodrošina arī informācija par kārtību, kādā tiek ziņots kompetentai institūcijai, kā arī attiecīgos gadījumos – Eiropas Savienības iestādei, struktūrai, birojam vai aģentūrai.

Abas izmaiņas ieviestas, lai novērstu Eiropas Komisijas konstatēto neatbilstību direktīvas 2019/1937 pārņemšanā. Ticis norādīts, ka līdz šim Trauksmes celšanas likumā nebija skaidri noteikts darba devēju un iestāžu pienākums nodrošināt šādu informāciju iekšēji, lai gan tā publiski bija pieejama.

Tādējādi grozījumi nostiprina darba devēja aktīvāku lomu iekšējās trauksmes celšanas sistēmas darbībā. Darba devējam ne tikai jāveicina iekšējās sistēmas prioritāra izmantošana, bet arī jānodrošina darbiniekiem pilnīga informācija par pieejamiem ārējiem ziņošanas mehānismiem. Turklāt šai informācijai ir jābūt ietvertai darba devēja izstrādātajos trauksmes celšanas sistēmas dokumentos – politikā, vadlīnijās u.c.

Paplašināts nelabvēlīgo seku radīšanas aizliegums

Grozījumi pārstrādā arī Trauksmes celšanas likuma 13.pantu, būtiski paplašinot loku nelabvēlīgajām sekām, kuras trauksmes cēlēja ziņojuma dēļ aizliegts radīt trauksmes cēlējam, viņa radiniekam vai saistītajai personai.

Līdztekus jau iepriekš noteiktajiem aizliegumiem – piemēram, atbrīvošanai no darba, disciplinārsoda piemērošanai vai darba pienākumu, darba laika un samaksas maiņai – likumā tagad tieši minēta arī iespaidošana, iebiedēšana, aizskaršana un izstumšana, zaudējumu radīšana, iekļaušana formālos vai neformālos nozares vai sektora “melnajos sarakstos”, kas var apgrūtināt vai liegt turpmāko darbību nozarē, kā arī nepatiesa pieteikuma iesniegšana tiesā.

Būtiska nozīme ir arī precizētajam “nelabvēlīgo seku radīšanas” jēdzienam. Ar to saprot tiešu vai netiešu darbību vai bezdarbību, kas izraisa vai var izraisīt nelabvēlīgas sekas, tostarp draudus vai mēģinājumu šādas sekas radīt. Definīcija ieviesta, lai novērstu Eiropas Komisijas konstatēto neatbilstību direktīvas 2019/1937 pārņemšanā, – direktīvas 19.pants uzliek dalībvalstīm pienākumu aizliegt ne vien pašas represijas, bet arī draudus un mēģinājumus tās īstenot.

Ko nozīmē “nelabvēlīgu seku radīšana”?

Praksē “nelabvēlīgo seku radīšanas” jēdziena definīcijai ir divkārša nozīme.

Pirmkārt, tā nostiprina aizsardzības iestāšanos jau pirms reālā kaitējuma situācijās, kurās represīvā darbība ir uzsākta, taču pārtraukta vai nav novedusi pie sekām – piemēram, sagatavots, bet nav izsniegts uzteikums.

Otrkārt, aizsardzība attiecas ne tikai uz aktīvām darba devēja darbībām, bet arī uz bezdarbību – piemēram, gadījumos, kad pēc trauksmes celšanas darba devējs apzināti nevirza darbinieku paaugstinājumam, nenosūta uz mācībām vai nesniedz citas profesionālās attīstības iespējas, kas citos apstākļos būtu nodrošinātas.

Nostiprinātas aizsardzības garantijas

Ar grozījumiem paplašināts arī Trauksmes celšanas likuma 10.pantā noteikto aizsardzības garantiju loks trauksmes cēlējam, viņa radiniekiem un saistītajām personām. Likuma 10.pants papildināts ar 4.daļu, paredzot, ka panta 1.daļā noteiktās garantijas – piemēram, tiesības uz identitātes aizsardzību, aizsardzību pret nelabvēlīgajām sekām trauksmes celšanas dēļ, valsts nodrošināto juridisko palīdzību un atbilstīgu atlīdzinājumu par zaudējumiem vai nemantisko kaitējumu – attiecas ne tikai uz personām, kas trauksmi cēlušas uzņēmumā vai kompetentajā institūcijā Latvijā, bet arī uz personām, kuras ziņojušas Eiropas Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem vai aģentūrām, ja sniegtā informācija atbilst Trauksmes celšanas likumā noteiktajām pazīmēm.

Grozījumi stiprina arī trauksmes cēlēja identitātes aizsardzību. Trauksmes celšanas likuma 11.panta 2.daļa, kas trauksmes cēlēja personas datiem, ziņojumam un tā izskatīšanas materiāliem piešķir ierobežotas pieejamības informācijas statusu, papildināta ar tiešu norādi uz kriminālatbildību par šādas informācijas nelikumīgu izpaušanu.

Lai gan kriminālatbildība par neizpaužamu ziņu izpaušanu jau iepriekš izrietēja no Krimināllikuma 200., 329. un 330.panta normām, Trauksmes celšanas likumā tekstā tā līdz šim nebija tieši minēta. Papildinājums nodrošina, ka pats trauksmes cēlējs var pārliecināties par viņa identitātes aizsardzības juridiskajām garantijām.

Atlīdzinājums apzināti nepatiesu ziņu gadījumā

Visbeidzot, līdzās trauksmes cēlēja aizsardzības pastiprināšanai likumdevējs ir paredzējis arī aizsardzības mehānismu personai, par kuru celta trauksme, ja sniegtās ziņas izrādās apzināti nepatiesas. Šim nolūkam Trauksmes celšanas likums papildināts ar jaunu 16.1pantu, kas paredz tiesības saņemt atbilstīgu atlīdzinājumu par zaudējumiem vai nemantisko kaitējumu, kas nodarīts ar apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu, izmantojot trauksmes celšanas mehānismu vai publiski izplatot informāciju.

Līdzās trauksmes cēlēja aizsardzības pastiprināšanai likumdevējs ir paredzējis arī aizsardzības mehānismu personai, par kuru celta trauksme, ja sniegtās ziņas izrādās apzināti nepatiesas

Atlīdzinājuma pienākums attiecas uz pašu ziņojošo personu, ja tā apzināti ir sniegusi nepatiesas ziņas. Šāds regulējums ieviests, lai nodrošinātu direktīvas 2019/1937 prasību ieviešanu un līdzsvaru starp trauksmes cēlēju aizsardzību un tās personas interešu aizsardzību, par kuru ziņots.

Ziņošanas un dokumentēšanas kārtība

Ar grozījumiem pārstrādāts Trauksmes celšanas likuma 6.pants, kas regulē trauksmes cēlēja ziņojuma iesniegšanu. Likuma līmenī tagad tieši nostiprināti trīs ziņošanas kanāli:

  • rakstveidā uz papīra;
  • elektroniskā veidā;
  • mutvārdos.

Vienlaikus detalizētāk noregulēta arī ziņojumu dokumentēšanas kārtība. Liela daļa šo prasību darba devējiem nav pilnīgi jaunas, jo līdz šim tās izrietēja no Valsts kancelejas izstrādātajām labās prakses vadlīnijām. Tagad šie risinājumi nostiprināti pašā likumā.

Likuma 6.panta 1.daļā precizētas arī obligātās ziņojuma sastāvdaļas – ziņas par iesniedzēju (vārds, uzvārds, adrese un, ja nepieciešams, citas saziņai noderīgas ziņas) un norāde, ka tas ir trauksmes cēlēja ziņojums. Saglabāta arī iepriekšējā regulējumā paredzētā iespēja iesniegt ziņojumu elektroniski bez droša elektroniskā paraksta valsts pārvaldes pakalpojumu portālā Latvija.gov.lv vai tīmekļvietnē Trauksmescelejs.lv, ja personas identitāte tiek pārbaudīta, izmantojot tiešsaistes formas. Savukārt pārējos gadījumos joprojām piemērojamas vispārējās prasības par ziņojuma parakstīšanu – pašrocīgi vai ar drošo elektronisko parakstu.

Likuma 6.pants papildināts ar 1.1daļu, kas detalizēti regulē mutvārdu ziņošanas un tās dokumentēšanas kārtību. Trauksmes cēlējs ziņojumu var izteikt:

  • pa tālruni vai izmantojot citus ziņapmaiņas veidus;
  • klātienes tikšanās laikā saprātīgā termiņā pēc trauksmes cēlēja lūguma.

Atkarībā no mutvārdu saziņas veida atbildīgajai personai jānodrošina šāda dokumentēšanas kārtība:

  • ja saziņa notiek pa tālruni vai izmantojot citus ziņapmaiņas veidus, ar trauksmes cēlēja piekrišanu tiek veikts sarunas ieraksts vai veidots pilnīgs un precīzs sarunas pieraksts;
  • ja ieraksta funkcijas nav, sniegtā informācija tiek noformēta rakstveidā, izmantojot trauksmes cēlēja ziņojuma veidlapu;
  • ja saziņa notiek klātienē, ar trauksmes cēlēja piekrišanu, saruna tiek ierakstīta vai noformēta rakstveidā uz ziņojuma veidlapas.

Visos gadījumos trauksmes cēlējam tiek nodrošināta iespēja sarunas pierakstu vai aizpildīto ziņojuma veidlapu pārbaudīt, nepieciešamības gadījumā precizēt un parakstīt.

Arī šie risinājumi lielākoties jau bija ietverti Valsts kancelejas labās prakses vadlīnijās. Taču tagad tas, kas iepriekš bija metodisks ieteikums, ir kļuvis par tieši saistošu un vienoti piemērojamu likuma prasību.

Ko grozījumi nozīmē darba devējam?

Trauksmes celšanas likuma grozījumi būtiski stiprina trauksmes cēlēju aizsardzību, paplašina darba devēju pienākumus iekšējās ziņošanas jomā, detalizētāk regulē mutvārdu ziņošanu un tās dokumentēšanu, kā arī paredz KNAB kā centrālo trauksmes celšanas koordinācijas un uzraudzības iestādi.

Lai gan daļa izmaiņu nostiprina jau iedibinātu praksi, kas balstījās Valsts kancelejas izstrādātajās labās prakses vadlīnijās, atsevišķi grozījumi ievieš arī jaunus pienākumus. Tādēļ darba devējiem būtu lietderīgi pārskatīt iekšējos normatīvos aktus, kas regulē trauksmes celšanas kārtību – politikas, vadlīnijas, procedūras, darbinieku informēšanas un apmācību materiālus, kā arī faktiskos ziņošanas un ziņojumu izskatīšanas procesus, nepieciešamības gadījumā tos pielāgojot jaunajām likuma prasībām.

Publikācija: itiesibas.lv