COBALT Iepirkumu kompass ir ikmēneša pārskats par nozīmīgākajiem Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumiem un tiesu spriedumiem publisko iepirkumu jomā, kas palīdz pasūtītājiem un piegādātājiem savlaicīgi izprast publisko iepirkumu regulējuma un prakses attīstību Latvijā. Šajā apskatā apkopoti būtiskākie IUB lēmumi un tiesu spriedumi publiskajos iepirkumos 2026. gada aprīlī.

Aritmētiska kļūda vai apzināta cenu stratēģija?

IUB 02.04.2026. lēmums Nr. 4-1.2/26-67

IUB šajā lietā vērtēja situāciju, kur uzvarētājs finanšu piedāvājumā pozīcijās attiecībā uz materiāliem bija norādījis kopējās izmaksas, kas bija ievērojami zemākas par materiālu vienības cenas un apjoma reizinājumu. Vienlaikus uzvarētājs pie katras tabulas bija norādījis, ka kopējās izmaksas noteiktas, ņemot vērā riska iestāšanās varbūtību.

Pasūtītājs to uzskatīja par aritmētisku kļūdu un, atsaucoties uz Publisko iepirkumu likuma 41. panta devīto daļu, pārrēķināja kopējās izmaksas, ņemot vērā norādīto vienības cenu un apjomu.

Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka pasūtītājs ir nepamatoti veicis pārrēķinu un ka pasūtītājam bija jāpārbauda, vai uzvarētāja piedāvājums nav nepamatoti lēts.

IUB secināja, ka konkrētajā gadījumā nebija pamata runāt par aritmētisku kļūdu. No piedāvājuma bija redzams, ka uzvarētājs apzināti izvēlējies cenu modeli, kur kopējās izmaksas noteiktas zemākas par vienības cenu un apjoma matemātisku reizinājumu, ņemot vērā risku iestāšanās varbūtību. Līdz ar to pasūtītājs, “labojot” cenas, faktiski bija grozījis piedāvājumu pēc būtības. Likums ļauj labot tikai acīmredzamas pārrakstīšanās vai aritmētiskas kļūdas, nevis mainīt pretendenta apzināti izdarītu komerciālu izvēli.

IUB arī uzsvēra, ka pasūtītājam bija jāpārbauda, vai par sākotnēji piedāvāto cenu vispār var reāli izpildīt līgumu, ņemot vērā, ka kopējās izmaksas ir zemākas par materiālu cenu.

Ko tas nozīmē praksē?

Pasūtītājam jāpievērš uzmanība finanšu piedāvājumā ietvertajām piezīmēm un pretendentu paskaidrojumiem par cenu veidošanas modeli un jāvērtē tā pamatotība.

Ja nav skaidrs, vai runa ir par aritmētisku kļūdu vai apzinātu cenu stratēģiju, pasūtītājam vispirms jālūdz pretendenta skaidrojums.

 

Saprātīga pieeja, nosakot ārvalstu izziņu iesniegšanas termiņu

IUB 07.04.2026. lēmums Nr. 4-1.2/26-78

IUB vērtēja situāciju, kur kandidāts pasūtītāja noteiktajā 10 darbdienu termiņā nevarēja iesniegt ārvalsts kompetento iestāžu izziņas par patieso labuma guvēju izslēgšanas iemeslu pārbaudei.

Kandidāts informēja pasūtītāju, ka dokumenti ir pieprasīti, taču objektīvu ārvalstu iestāžu darbības īpatnību dēļ 10 darbdienu termiņā tos saņemt nav iespējams, un lūdza termiņu pagarināt, apņemoties izziņas iesniegt nekavējoties pēc to saņemšanas.

Pasūtītājs termiņu nepagarināja un kandidātu izslēdza, atsaucoties uz vienlīdzīgas attieksmes principu un nepieciešamību ievērot sākotnēji noteiktos procedūras termiņus.

IUB konstatēja pārkāpumu pasūtītāja rīcībā, paskaidrojot, ka Publisko iepirkumu likumā noteiktais 10 darbdienu termiņš ir minimālais termiņš, ko nepieciešamības gadījumā var  pagarināt. Ja kandidāts norāda objektīvus apstākļus, kuru dēļ informācijas saņemšanai no ārvalsts institūcijām ir nepieciešams ilgāks laiks, pasūtītājam šie apstākļi ir jāizvērtē un jālemj par termiņa pagarināšanu.

Kandidāta izslēgšana, vispārīgi atsaucoties uz ierobežotiem iepirkuma termiņiem, nav pamatota un nenodrošina tiesību normu saprātīgu piemērošanu, jo šādā veidā tiek sašaurināta konkurence un ierobežota saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma saņemšana. IUB nekonstatēja šķēršļus risinājumam, kur konkursa procedūra tiek turpināta, vienlaikus ļaujot iesniegt ārvalstu izziņas pēc to saņemšanas.

Tas, ka 10 darbdienu termiņš bija noteikts arī citiem kandidātiem, pats par sevi neattaisno atteikumu termiņu pagarināt. Kandidātu atlases nolikums neparedzēja, ka ārvalstu iestāžu izziņas jāiesniedz jau kopā ar pieteikumu.

Ko tas nozīmē praksē?

Likumā ir noteikts minimālais termiņš ārvalstu izziņu iesniegšanai.

Pasūtītājam ir jāvērtē kandidātu un pretendentu sniegtie skaidrojumi par ārvalstu iestāžu darbības īpatnībām, kuru dēļ objektīvi var būt nepieciešams ilgāks termiņš izziņu saņemšanai.

Pārmērīgi formāla pieeja termiņu noteikšanā var nepamatoti ierobežot konkurenci.

 

Sadarbība ar alkohola nozari kā izslēgšanas pamats

IUB 16.04.2026. lēmums Nr. 4-1.2/26-95

IUB vērtēja nolikuma prasības iepirkumam par pētījuma veikšanu saistībā ar iedzīvotāju paradumiem alkoholisko dzērienu iegādē.

Pasūtītājs bija noteicis, ka pretendentam nedrīkst būt sadarbība ar alkohola nozari, un gan pretendentam, gan tā speciālistiem bija jāapliecina, ka tie kopš 1990. gada 4. maija nav saņēmuši un līguma izpildes laikā nesaņems finansējumu no alkohola nozares. Šīs prasības tika pamatotas ar interešu konflikta novēršanu un pētījuma objektivitātes nodrošināšanu.

IUB skaidroja, ka vispārīgi prasības, kuru mērķis ir interešu konflikta novēršana, ir pieļaujamas, īpaši nozarēs, kur uzņēmumiem pastāv izteikta interese ietekmēt ar nozares politiku saistītās aktivitātes.

Tomēr konkrētajā gadījumā prasības nebija samērīgas. IUB nekonstatēja objektīvu pamatu uzskatīt, ka 36 gadus sena sadarbība pati par sevi joprojām rada interešu konflikta risku. Ierobežojuma periodam jābūt saprātīgam un pamatotam ar konkrētā iepirkuma un nozares specifiku.

IUB arī nekonstatēja pamatu šādus ierobežojumus attiecināt uz jebkādu finanšu plūsmu starp alkohola nozares uzņēmumiem un pretendentu. Tas, ka pretendents iepriekš sniedzis ar iepirkuma priekšmetu nesaistītus pakalpojumus, piemēram, nodokļu auditu vai konsultācijas, pats par sevi vēl nenozīmē interešu konflikta risku.

Vienlaikus IUB pieļāva, ka ierobežojumi speciālistiem, kuri iepriekš veikuši alkohola nozares pasūtītus pētījumus, noteiktos gadījumos varētu būt pamatoti, ja tie būtu ierobežoti ar saprātīgu laika periodu.

Ko tas nozīmē praksē?

Interešu konflikta novēršana ir leģitīms ierobežojumu mērķis, taču tiem jābūt samērīgiem.

Pasūtītājs nevar automātiski pielīdzināt jebkādu iepriekšēju sadarbību ar konkrētu nozari interešu konfliktam.

Jo ilgāks ierobežojuma periods, jo rūpīgāk jāpamato tā nepieciešamība.

 

Finanšu apgrozījuma prasība jāvērtē gada griezumā

IUB 07.04.2026. lēmums Nr. 4-1.2/26-85

IUB vērtējuma nolikuma prasību, ka pretendenta vidējam viena gada finanšu apgrozījumam iepriekšējos trīs gados jābūt vismaz 450 000 EUR.

Pasūtītājs atsaucās uz Publisko iepirkumu likuma 45. panta otro daļu, kas pieļauj noteikt minimālo finanšu apgrozījumu ne lielāku par divām paredzamajām līgumcenu vērtībām. Konkrētajā gadījumā paredzamā līgumcena bija 240 000 EUR. Līdz ar to formāli prasība atbilda likuma noteikumiem.

Tomēr IUB secināja, ka konkrētajā gadījumā prasība par minimālo finanšu apgrozījumu nav samērīga ar iepirkuma priekšmetu.

Līguma izpildes termiņš bija 24 mēneši, bet norēķini bija paredzēti katru mēnesi par faktiski sniegtajiem pakalpojumi. Tādējādi faktiskā līguma izpilde viena gada ietvaros bija aptuveni 120 000 EUR.

IUB paskaidroja, ka finanšu apgrozījuma prasībai jābūt samērīgai ar reālo gada līguma apjomu, nevis formāli piesaistītai kopējai līgumcenai. Neatkarīgi no Publisko iepirkumu likumā noteiktajiem ierobežojumiem pasūtītājam vienmēr jāspēj objektīvi pamatot, kāpēc konkrētais apgrozījuma līmenis ir nepieciešams un kādēļ nevar noteikt zemāku, konkurenci mazāk ierobežojošu prasību.

 

Pasūtītāja tiesības pārtraukt iepirkumu pēc līguma nosūtīšanas uzvarētājam

IUB 07.04.2026. lēmums Nr. 4-1.2/26-83

IUB vērtēja sūdzību par pasūtītāja lēmumu pārtraukt atklātu konkursu jaunu automašīnu iegādei pēc tam, kad iesniedzējs jau bija atzīts par uzvarētāju un parakstījis pasūtītāja nosūtīto iepirkuma līgumu. Pasūtītājs procedūru pārtrauca, norādot, ka vairs nepastāv nepieciešamība pēc konkrētajiem transportlīdzekļiem (plānotās sistēmas tika uzstādītas citos auto, jo plānotajā laikā pasūtītājam netika piešķirti budžeta līdzekļi).

IUB secināja, ka pasūtītājs var jebkurā brīdī pārtraukt iepirkuma procedūru, ja tam ir objektīvs pamatojums. Šāds pamatojums ir vērtējams no pasūtītāja vajadzību skatpunkta – vai konkrētie apstākļi ir faktiski saistīti ar nepieciešamību pārtraukt procesu, nevis pretendentu interesēm. Pasūtītāja vajadzības zudums pēc precēm vai pakalpojumiem ir uzskatāms par objektīvu pamatu iepirkuma pārtraukšanai. Procedūru var pārtraukt arī pēc tam, kad uzvarētājam jau nosūtīts aicinājums parakstīt līgumu, ja vien pasūtītājs pats vēl nav parakstījis līgumu, jo līdz tam brīdim iepirkums nav uzskatāms par noslēgušos.

Ko tas nozīmē praksē?

Lēmums atzīst pasūtītāja iespējas pārtraukt iepirkuma procedūru arī stadijā, kad uzvarētājam jau nosūtīts parakstīšanai iepirkuma līgums, ja tam ir objektīvs pamats.

Piedaloties iepirkumos, ieteicams iegūt informāciju par līdzekļiem projekta finansēšanai.

 

Iepirkuma dokumentu projektu izpaušana rada kriminālatbildības riskus

Senāta Krimināllietu departamenta 14.04.2026. lēmums lietā SKK-175/2026

Krimināllietā vērtēta situācija, kur iepirkuma komisijas priekšsēdētājs pirms iepirkuma izsludināšanas izpauda tirgus dalībniekam informāciju, kas saistīta ar plānotā iepirkuma nolikuma projektu.

Iepirkumu komisijas priekšsēdētājs tika atzīts par vainīgu neizpaužamu ziņu izpaušanā, bet ar tirgus dalībnieku saistītā persona – uzkūdīšanā uz šāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

Aizstāvība argumentēja, ka sarakste notikusi konsultāciju nolūkā, lai uzlabotu iepirkuma dokumentāciju. Tiesa tam nepiekrita.

Tiesa konstatēja, ka tirgus dalībnieks aktīvi interesējās par gaidāmā iepirkuma prasībām un līguma nosacījumiem, savukārt iepirkuma komisijas loceklis nodeva informāciju par nolikuma projektu bez iepirkuma komisijas vai pasūtītāja iestādes vadītāja lēmuma par konsultāciju nepieciešamību.

Tiesa uzsvēra, ka jebkurš ar iepirkuma sagatavošanu saistīts dokuments, tostarp nolikuma projekts, jau sagatavošanas stadijā ir uzskatāms par iepirkuma procedūras dokumentu. Šāda informācija līdz iepirkuma izsludināšanai nav nododama personām, kurām nav tiesiska pamata tai piekļūt.

Tiesa nepiekrita lietā pievienotajam IUB viedoklim, ka nolikuma projekts kļūst par iepirkuma dokumentāciju tikai pēc tam, kad to ir apstiprinājusi iepirkuma komisija.

Tiesa norādīja, ka priekšlaicīga piekļuve nolikuma projektam rada konkrētam tirgus dalībniekam priekšrocības pār konkurentiem un apdraud godīgu konkurenci.

Ko tas nozīmē praksē?

Nolikuma projektu un citus iepirkuma sagatavošanas dokumentus nevar brīvi izplatīt tirgus dalībniekiem vai citām trešajām personām.

Ja pasūtītājs vēlas iesaistīt tirgus dalībniekus iepirkuma sagatavošanā, tas jādara iepirkumu regulējumā paredzētajā kārtībā, piemēram, rīkojot apspriedi ar ieinteresētajiem piegādātājiem.

Patvaļīga informācijas izpaušana no iepirkuma strīda var pāraugt kriminālprocesā.