Pirms vēlēšanām laiks neapstājas. Uzņēmumi organizē seminārus un aicina uzstāties jomas ekspertus. Tomēr var gadīties, ka lektors kandidē Saeimas vēlēšanās. Vai tiešām uzstāšanās tiks uzskatīta par priekšvēlēšanu aģitāciju? Kā vērtēt situāciju, ja deputāta kandidāts uzņēmuma reklāmā vai publikācijā parādās kā nozares eksperts?  COBALT jaunākais jurists Kārlis Ošs rakstā izskaidro, kur sākas Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteiktie ierobežojumi.

Ko nosaka likums

Nozīmīgākais normatīvais akts, kas regulē priekšvēlēšanu aģitāciju, ir Priekšvēlēšanu aģitācijas likums (PAL). Tas nosaka ierobežojumus priekšvēlēšanu aģitācijas periodā – no 120.dienas pirms vēlēšanām līdz vēlēšanu dienai. Saskaņā ar PAL 1.panta 3.punktu priekšvēlēšanu aģitācija ir politiskās partijas, politisko partiju apvienības vai deputāta kandidāta reklamēšana plašsaziņas līdzekļos vai citādā veidā, ja tā satur tiešu vai netiešu aicinājumu balsot par vai pret kādu politisko partiju, politisko partiju apvienību vai deputāta kandidātu.

PAL noteiktie ierobežojumi ir atkarīgi no tā, kurš veic priekšvēlēšanu aģitāciju. Lielākā daļa uzņēmumu, visticamāk, neplāno plašākai sabiedrībai popularizēt kādu partiju vai partiju apvienību, turklāt – ieguldot uzņēmuma līdzekļus. Praksē daudz aktuālāki ir citi jautājumi, piemēram, vai uzņēmums drīkst organizēt semināru, kurā kā lektors piedalās deputāta kandidāts, kas vienlaikus ir jomas eksperts. Tādēļ uzņēmumiem ir būtiski saprast, kā rīkoties, lai šajā īpašajā periodā nepiesaistītu nevēlamu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) uzmanību.

Uzņēmumiem ir būtiski apzināties, ka atsevišķās situācijās uz viņiem var attiekties ierobežojumi, kas PAL 1.panta 2.punktā ir noteikti nesaistītām personām, tas ir, ar politiskajām partijām vai to apvienībām nesaistītām fiziskām personām, juridiskām personām vai reģistrētai šādu personu apvienībai, kas savā vārdā veic priekšvēlēšanu aģitāciju.

Nesaistītās personas drīkst veikt priekšvēlēšanu aģitāciju, ievērojot PAL noteikto kārtību. Vienlaikus likums ierobežo līdzekļu apmēru, ko šim mērķim drīkst izmantot. Saskaņā ar PAL 5.panta 2.daļu nesaistītās personas aģitācijai drīkst izmantot līdzekļus, kas nepārsniedz 15 minimālās algas. 2026.gadā minimālā alga ir 780 eiro, tāpēc kopējais naudas līdzekļu daudzums, ko šogad nesaistītās personas var tērēt priekšvēlēšanu aģitācijai, ir 11 700 eiro.

Šajā summā ietilpst izdevumi par reklāmas izvietošanu, pasta pakalpojumiem, kā arī labdarības pasākumu finansēšanu, sponsorēšanu, pabalstu izmaksu un dāvinājumiem, ja tiem ir priekšvēlēšanu aģitācijas raksturs.

Konstatējot iepriekš minētās normas pārkāpumu, pēc aģitācijas perioda beigām atbilstoši PAL 31.panta 2.daļai KNAB priekšnieks uzdod nesaistītajai personai 30 dienu laikā ieskaitīt valsts budžetā līdzekļus tādā apmērā, kāds atbilst pārsniegtajam aģitācijas izdevumu apmēram. Saskaņā ar PAL 31.panta 4.daļu šādu lēmumu var pieņemt ne vēlāk kā četru gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas. Turklāt juridiskām personām par ierobežojumu pārkāpšanu var piemērot administratīvo atbildību – naudas sodu līdz 1400 naudas soda vienībām jeb 7000 eiro. To paredz PAL 35.pants.

Tādējādi uzņēmums PAL izpratnē var tikt uzskatīts par nesaistīto personu un priekšvēlēšanu aģitācijas veicēju, tāpēc tam ir jāievēro likumā noteiktie ierobežojumi. Būtiskākie no tiem ir priekšvēlēšanu aģitācijai noteiktie finanšu līdzekļu limiti.

Priekšvēlēšanu aģitācijas pazīmes

Senāta judikatūrā konsekventi uzsvērts, ka priekšvēlēšanu aģitācijas regulējuma mērķis ir aizsargāt brīvu vēlēšanu principu. Tas nozīmē ne tikai nodrošināt iespēju sabiedrībā pastāvēt dažādiem politiskajiem viedokļiem, bet arī pasargāt vēlētāju no tā, ka valsts vai privātpersonas viņu nepieļaujami ietekmē (Senāta 2014.gada 31.oktobra spriedums lietā SA-5/2014). Jau 2006.gada 3.novembra spriedumā lietā SA-5/2006 Senāts atzina, ka brīvu vēlēšanu princips attiecas ne tikai uz balsošanas brīdi, bet arī uz vēlētāju gribas veidošanos priekšvēlēšanu periodā. Tādēļ priekšvēlēšanu aģitācijas jēdziens ir interpretējams plaši.

Lai izvērtētu, vai uzņēmuma plānotā rīcība vai pasākums uzskatāms par priekšvēlēšanu aģitāciju un vai tam piemērojami PAL noteiktie ierobežojumi, nozīmīgs ir Senāta 2026.gada 6.maija spriedums lietā SKA-35/2026. Tajā uzsvērts, ka priekšvēlēšanu aģitācija aptver ne tikai tiešus aicinājumus balsot par vai pret konkrētu politisko spēku, bet arī darbības, kuru mērķis vai objektīvā iedarbība ir ietekmēt vēlētāja politisko izvēli, popularizējot vai diskreditējot konkrētu kandidātu vai politisko spēku.

Praksē tas nozīmē, ka netiešas priekšvēlēšanu aģitācijas konstatēšanai nav nepieciešams tiešs aicinājums balsot vai skaidra norāde uz konkrētu kandidātu. Pietiek, ja informācijas saturs vai tās izplatīšanas konteksts objektīvi var veicināt vēlētāju atbalstu konkrētai personai vai partijai. Tādēļ izšķiroša nozīme ir nevis atsevišķu izteikumu lingvistiskajai analīzei, bet vēstījuma kopējai iedarbībai uz vēlētāju.

No Senāta sprieduma izriet – vērtējot, vai konkrēts saturs vai pasākums ir uzskatāms par priekšvēlēšanu aģitāciju, jāņem vērā vairāki savstarpēji saistīti aspekti:

  • saturs;
  • konteksts;
  • izplatīšanas laiks un veids;
  • adresātu loks;
  • iesaistīto personu statuss;
  • izmantotie resursi;
  • pasākuma kopējais iespaids;
  • objektīvais mērķis;
  • rezultāts.

Tātad pat šķietami neitrāls informatīvs saturs konkrētos apstākļos var tikt kvalificēts kā priekšvēlēšanu aģitācija.

Judikatūrā īpaša uzmanība tiek pievērsta arī publiski atpazīstamu amatpersonu komunikācijai priekšvēlēšanu periodā. Kā norādīts Senāta spriedumā lietā SKA-35/2026, nozīme ir tam, kādu priekšstatu vēlētājos rada konkrētais vēstījums, turklāt paaugstināts risks pastāv situācijās, kad komunikāciju īsteno pašvaldības vai valsts augstākās amatpersonas, kurām piemīt ar amatu saistīta autoritāte un publiska atpazīstamība.

Savukārt, vērtējot, vai videomateriālu vai cita satura kopējais vēstījums objektīvi var veicināt potenciālā kandidāta pozitīvo tēlu vēlētāju vidū, īpaša nozīme ir šādiem aspektiem:

  • kāda rakstura informācija ir atspoguļota (pozitīva, neitrāla vai negatīva);
  • kādu priekšstatu tā rada;
  • kā attiecīgo vēstījumu objektīvi var uztvert vēlētājs.

Ja, izvērtējot minētos kritērijus, secināms, ka uzņēmuma darbība vai pasākums atbilst priekšvēlēšanu aģitācijas pazīmēm, ir būtiski ievērot iepriekš minētos PAL noteiktos ierobežojumus.

Medijiem – stingrākas prasības

Medijiem PAL nosaka stingrākus ierobežojumus. Tāpēc Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir izstrādājusi vadlīnijas, kas palīdz medijiem piemērot priekšvēlēšanu aģitācijas regulējumu. Tomēr tajās ietvertie kritēriji var būt noderīgi arī uzņēmumiem, izvērtējot, vai konkrēts pasākums var tikt uzskatīts par priekšvēlēšanu aģitāciju.

No NEPLP vadlīnijām secināms, ka priekšvēlēšanu aģitācija var izpausties gan tiešā, gan netiešā formā, tādēļ priekšvēlēšanu periodā īpaši rūpīgi jāvērtē pasākuma formāts, tematika, uzaicinātās personas un vadītāju profesionalitāte.

Vadlīnijās norādīts, ka pat informatīva vai šķietami neitrāla satura ietvaros var rasties priekšvēlēšanu aģitācijas risks. Piemēram, kandidāta dalība izklaides, sporta, kulinārijas vai līdzīga rakstura raidījumos principā nav pieļaujama, ja vien tam nav īpaša redakcionāla pamatojuma. Tāpat īpaši uzmanīgi jāvērtē gadījumi, kad kandidāts tiek pozicionēts kā neitrāls eksperts vai komentētājs, lai gan viņa viedoklis konkrētajā jautājumā nav objektīvi nepieciešams. Tāpēc arī uzņēmumiem, lemjot par kāda deputāta kandidāta aicināšanu uz pasākumu, piemēram, eksperta lomā, būtu jāizvērtē, vai tieši šī persona ir vienīgā, kas spēj sniegt nepieciešamo informāciju.

Lai gan medijiem noteiktie ierobežojumi un to ievērošanas standarts ir augstāks nekā nesaistītajām personām, uzņēmumiem tomēr vajadzētu iepazīties arī ar NEPLP vadlīnijām, lai labāk izprastu priekšvēlēšanu aģitācijas perioda ierobežojumu būtību un nianses. Turklāt tajās ir iekļauti arī vairāki praktiski piemēri.

Slēptā priekšvēlēšanu aģitācija

Papildu uzmanība jāpievērš slēptajai priekšvēlēšanu aģitācijai. PAL 1.panta 6.punktā tā definēta kā priekšvēlēšanu aģitācija, par kuru saņemta samaksa un kuras apmaksātājs (atlīdzības devējs) pretēji šā likuma noteikumiem nav norādīts.

Likums neuzskaita konkrētas slēptās aģitācijas pazīmes, tomēr papildu skaidrojumi ir ietverti NEPLP vadlīnijās:

  • kandidāta vai politiskā spēka vienpusēji pozitīva vai negatīva atspoguļošana;
  • kandidāta nepamatota iesaiste raidījumos;
  • kandidāta privātās dzīves notikumu atspoguļošana;
  • politiskās simbolikas vai atpazīstamības zīmju akcentēšana bez tiešas saistības ar raidījuma saturu.

Būtiska slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas pazīme ir samaksa par to. Tiesu praksē samaksas jēdziens tiek interpretēts plaši. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa spriedumā lietā 1A-0079-21/44 ir atzinusi, ka samaksa PAL izpratnē var izpausties arī kā atbrīvošana no samaksas pienākuma, ne tikai kā tiešs maksājums naudā. Savukārt spriedumā lietā 1A30061420 tā norādīja, ka administratīvā pārkāpuma konstatēšanai nav obligāti jāpierāda konkrēts atlīdzības devējs, precīzs atlīdzības apmērs vai klasisks samaksas fakts. Tas paplašina slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas piemērošanas tvērumu praksē. Ņemot to vērā, uzņēmumiem, veicot priekšvēlēšanu aģitāciju par samaksu, jāpārliecinās, ka viņi ievēro visus PAL noteiktos pienākumus, it īpaši ziņošanas prasības.

Tāpat jāatceras, ka Krimināllikums ir papildināts ar 90.1pantu, kas paredz noziedzīgu nodarījumu priekšvēlēšanu aģitācijas periodā par apzināti nepatiesas diskreditējošas informācijas izgatavošanu vai izplatīšanu par politiskajām partijām un organizācijām, kandidātiem, izmantojot dziļviltojumu tehnoloģiju.

Apkopojot iepriekš minēto, secināms, ka priekšvēlēšanu aģitācijas periodā uzņēmumiem jābūt īpaši piesardzīgiem, organizējot publiskus pasākumus, izplatot informatīvus materiālus, sponsorējot aktivitātes vai citādi savā komunikācijā iesaistot deputāta kandidātus un politiskos spēkus. Atsevišķos gadījumos uzņēmums PAL izpratnē var tikt uzskatīts par nesaistīto personu, kas veic priekšvēlēšanu aģitāciju, un tādā situācijā tam ir jāievēro likumā noteiktie izdevumu ierobežojumi, ziņošanas, valodas un caurskatāmības prasības, kā arī jārēķinās ar administratīvo atbildību un pienākumu atmaksāt pārsniegtos izdevumus.

Publikācija: ifinanses.lv