Patērētāja maksātspējas izvērtēšana pirms kredīta piešķiršanas nav tikai formalitāte. Kredīta devējam ir jāpārliecinās, vai kredīta ņēmējs spēs izpildīt jaunās saistības, vienlaikus saglabājot pietiekamus līdzekļus ikdienas pamatvajadzībām. Tuvojoties brīdim, kad maksātspēja būs jāvērtē arī atliktā maksājuma piešķiršanas gadījumā, Patērētāju tiesību aizsardzības centra 2026.gada 16.jūlija lēmums, kurā konstatētas nepilnības AS “DelfinGroup” pieejā, kļūst īpaši aktuāls.
Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) lēmumā skaidrots, ka ar formālu pārbaudi vai datu pieprasīšanu no tikai viena kredītinformācijas biroja datubāzes nepietiek, lai iegūtu pilnīgu priekšstatu par patērētāja saistībām un atbilstoši izvērtētu viņa maksātspēju. Tieši šādu nepilnīgu patērētāju maksātspējas izvērtēšanu AS “DelfinGroup” gadījumā PTAC atzina par pārkāpumu un piemēroja 285 000 eiro naudas sodu. AS “DelfinGroup” lēmumā ietvertajai interpretācijai nepiekrita un to pārsūdzēs.
Dati maksātspējas izvērtēšanai
Latvijas kredītinformācijas biroju datubāzes ir vieni no galvenajiem informācijas avotiem, no kuriem iegūst datus patērētāja maksātspējas izvērtēšanai. Tajās apkopo informāciju par personas esošajām un kavētajām saistībām, kas kredīta devējam sniedz pilnīgāku priekšstatu par patērētāja finanšu situāciju. Latvijā darbojas divi kredītinformācijas biroji – AS “Kredītinformācijas birojs” un AS “CREFO Birojs” (CREFO).
Šī tēma ir īpaši aktuāla uzņēmumiem, kas piedāvā atliktā maksājuma pakalpojumus, respektīvi, patērētājs preci vai pakalpojumu saņem tagad, bet samaksu veic vēlāk, tādējādi uzņemoties saistības, kuras noteiktos gadījumos tiek kvalificētas kā patērētāju kredīts. Līdz ar to vairāki atliktā maksājuma pakalpojumi ietilpst direktīvas 2023/2225 par patērētāju kredītlīgumiem tvērumā. Tās 18.panta 1. un 6.punkts paredz rūpīgi izvērtēt patērētāja kredītspēju un piešķirt kredītu tikai tad, ja saistības, visticamāk, tiks izpildītas. Šīs prasības atliktā maksājuma pakalpojumu sniedzējiem būs jāievēro no 2026.gada 20.novembra.
Lietas analīze
PTAC pārbaudi AS “DelfinGroup” uzsāka pēc patērētājas iesnieguma par strīdu saistībā ar kredītlīnijas līgumu. Izvērtējot AS “DelfinGroup” sniegtos paskaidrojumus, PTAC konstatēja, ka informācija par patērētājas saistībām iegūta tikai no CREFO datubāzes. Vēlāk PTAC lēmumā vērtēja arī citus ar AS “DelfinGroup” saistītus patērētāju iesniegumus, kas liecināja, ka attiecīgā prakse nav bijusi vienreizējs gadījums, bet gan plašāka tendence. PTAC neguva apstiprinājumu tam, ka, izmantojot CREFO starpniecību, AS “DelfinGroup” saņēmusi informāciju arī no otra Latvijā reģistrētā kredītinformācijas biroja.
Tādējādi lietas centrālais jautājums ir šāds: vai kredīta devējs drīkst aprobežoties tikai ar viena kredītinformācijas biroja datiem?
Ko secināja PTAC
Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (PTAL) 8.panta 4.4daļa noteic, ka kredīta devējam ir pienākums pieprasīt, iegūt un izvērtēt informāciju par patērētāja ienākumiem un izdevumiem, lai izvērtētu viņa maksātspēju atbilstošā apjomā.
PTAC ieskatā PTAL 8.panta 4.7 un 4.8daļa ir jāskata kopsakarā. Tās paredz:
- kredīta devēja pienākumu, izmantojot kredītinformācijas biroja starpniecību, savstarpēji apmainīties ar ziņām par patērētāju saistībām un to izpildes gaitu;
- kredīta devēja pienākumu nodrošināt informācijas pieejamību no visiem kredītinformācijas birojiem.
PTAC uzsvēra, ka kredīta devējam nav obligāti jāslēdz atsevišķs līgums ar katru kredītinformācijas biroju. Tas var izmantot arī vienu biroju, ja attiecīgais pakalpojums nodrošina informācijas saņemšanu no pārējiem birojiem.
Tātad izšķirošs nav pieslēgumu skaits, bet gan iegūtās informācijas pilnīgums un kvalitāte. Ja kredīta devējs pārbauda tikai vienu datubāzi, tas var neuzzināt daļu no patērētāja esošajiem kredītiem, ikmēneša maksājumiem vai saistību izpildes problēmām. Šādā gadījumā lēmums piešķirt jaunu kredītu balstīts uz nepilnīgu priekšstatu par patērētāja faktisko finanšu slogu.
AS “DelfinGroup” norādīja arī uz paša patērētāja pienākumu sniegt patiesu informāciju par saviem ienākumiem un saistībām. PTAC tam piekrita, taču akcentēja, ka kredīta devējam tik un tā ir jāpārbauda patērētāja maksātspēja pirms pozitīva lēmuma pieņemšanas. Patērētājs var sniegt neprecīzu informāciju apzināti, taču var arī kļūdīties neapzināti. Viņš var nezināt precīzu kopējo kredītsaistību un ikmēneša maksājumu apmēru, tāpat var būt pārlieku optimistisks par savu spēju atmaksāt vēl vienu aizdevumu.
Lēmumu pieņemšana, balstoties tikai uz patērētāja sniegto informāciju, ir pieļaujama vienīgi tad, ja tā ir pietiekami un dokumentāri pamatota. Pretējā gadījumā kredīta devējam faktiskā situācija jāpārbauda abās datubāzēs.
Ko papildus vērtēja lēmumā
Papildus sākotnējam strīdam PTAC lēmumā vērtēja arī vairākus citus atsevišķus gadījumus, kuros bija iesaistīta AS “DelfinGroup”. Vienā no tiem AS “DelfinGroup” piešķīra aizdevumu personai, kuras ienākumus veidoja invaliditātes pensija, lai gan viņai tajā brīdī jau bija četri spēkā esoši kredīta līgumi, kā arī uzsākta ārpustiesas parāda atgūšana par kavētiem komunālajiem maksājumiem.
Vēl citā PTAC lēmumā vērtētajā gadījumā AS “DelfinGroup” pati atzina, ka informāciju par patērētāja saistībām ieguvusi tikai CREFO datubāzē. Tas nozīmē, ka patērētāja finanšu situācija netika pilnvērtīgi izvērtēta. PTAC ieskatā šī informācija bija jāiegūst pirms aizdevuma līguma noslēgšanas, nevis tikai tad, kad patērētājs jau bija nonācis maksājumu grūtībās.
Nepilnīgas maksātspējas izvērtēšanas sekas nav tikai kavēts maksājums – patērētājs var turpināt maksāt kredītu, vienlaikus būtiski ierobežojot izdevumus pārtikai vai nepildot citas saistības.
Kāpēc nepilnīga pārbaude tika atzīta par negodīgu komercpraksi
PTAC secināja, ka AS “DelfinGroup”, neiegūstot pilnīgu informāciju par patērētāju saistībām, neievēroja profesionālās rūpības prasības. Tas varēja būtiski ietekmēt patērētāja ekonomisko rīcību Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma izpratnē. Patērētājs, piesakoties kredītam pie licencēta kreditētāja, var paļauties, ka viņa maksātspēja tiks izvērtēta atbilstoši normatīvo aktu prasībām, un sagaidīt, ka kredīts netiks piešķirts, ja saistību slogs būs nesamērīgs ar viņa ienākumiem.
PTAC uzsvēra, ka patērētājs ir mazāk aizsargāta līgumslēdzēja puse un nav profesionālis kreditēšanas jomā, tādēļ kredīta devējam jārīkojas godīgi, taisnīgi, pārredzami un profesionāli, ņemot vērā patērētāja tiesības un intereses.
Nepilnīga maksātspējas izvērtēšana var kropļot konkurenci kreditēšanas tirgū. Kredīta devējs, kurš nepārbauda visas patērētāja saistības, var piešķirt kredītu patērētājam, turpretim citi tirgus dalībnieki pēc pilnīgas pārbaudes to atteiktu. Tādējādi negodīgais kredīta devējs var palielināt savu tirgus daļu uz to uzņēmumu rēķina, kuri ievēro normatīvo aktu prasības un atsaka izsniegt aizdevumus patērētājiem ar pārmērīgu saistību slogu.
Ieteikumi atliktā maksājuma pakalpojumu sniedzējiem
PTAC lēmums ļauj secināt, ka, vērtējot patērētāja maksātspēju un lemjot par atliktā maksājuma piešķiršanu, būtiski ir ievērot vairākus pamatprincipus:
- pirmkārt, maksātspējas izvērtēšana nav formāls “ķeksītis”. Izšķiroši ir tas, vai pieejamā informācija ir pietiekama, pārbaudāma un pilnīga, lai pamatotu pieņemto lēmumu. Ja lēmums tiek balstīts tikai uz daļu no patērētāja esošajām saistībām, pastāv augsts risks, ka viņa faktiskā finanšu situācija netiek pietiekami izvērtēta;
- otrkārt, patērētāja pienākums sniegt patiesu informāciju neatbrīvo pakalpojuma sniedzēju no pienākuma šos datus pārbaudīt. Patērētājs var kļūdīties, nezināt precīzu savu saistību kopējo apmēru vai pārvērtēt savas iespējas. Tādēļ pakalpojuma sniedzējs nedrīkst balstīt lēmumu tikai uz pieteikumā norādīto informāciju – tam pašam ir jāpārliecinās par datu atbilstību faktiskajai situācijai;
- treškārt, iespēja vēlāk mainīt maksājumu grafiku neizlabo sākotnējā izvērtējuma trūkumu. Informācija par patērētāja saistībām jāiegūst pirms atliktā maksājuma piešķiršanas, nevis tikai tad, kad maksājumu grūtības jau ir radušās. Tieši sākotnējais lēmums nosaka, vai patērētājs neuzņemsies tādas saistības, kuras vēlāk būs grūti izpildīt.
Publikācija: ifinanses.lv