2026.gada 19.augustā stājās spēkā Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumi, ar kuriem atcelts patērētāju kreditēšanas reklāmas aizliegums un tā vietā noteiktas saturiskas prasības reklāmai. Grozījumi attiecas ne tikai uz kredīta devējiem, bet arī uz uzņēmumiem, kas preces pārdod uz nomaksu.

Kāpēc aizliegums atcelts

2018.gadā Saeima ierobežoja patērētāju kreditēšanas reklāmu, reaģējot uz bezatbildīgas aizņemšanās riskiem. Aizliegums stājās spēkā 2019.gada 1.jūlijā un paredzēja, ka kreditēšanas pakalpojumus var reklamēt tikai ierobežoti – kredīta devēja telpās, mājaslapā vai mobilajā lietotnē pēc autentifikācijas, personiski uzrunājot klientu, vai sūtījumos, kuru saņemšanai patērētājs iepriekš piekritis. Cita veida reklāma bija aizliegta.

Kopš 2018.gada tirgus ir mainījies. Tirgus dalībnieku skaits ir samazinājies par trešdaļu, bet kredītportfeļa kvalitāte ir uzlabojusies – pēc Patērētāju tiesību aizsardzības centra datiem 2023.gada izskaņā kredītu bez kavējuma īpatsvars bija 90,95%. Ņemot vērā minēto, likumdevējs secināja, ka tik plašs aizliegums vairs nav samērīgs. Tas ierobežoja konkurenci, jo bija izdevīgs kredīta devējiem, kuri savas pozīcijas tirgū jau nostiprinājuši, un apgrūtināja jaunu dalībnieku ienākšanu tirgū. Vienlaikus varēja novērot mēģinājumus apiet aizliegumu, piemēram, pievienojot reklāmai norādi, ka tā paredzēta saimnieciskās darbības veicējiem.

Otrs iemesls aizlieguma atcelšanai meklējams Eiropas Savienības (ES) tiesībās. 2023.gada 18.oktobrī ES līmenī tika pieņemta direktīva 2023/2225 par patērētāju kredītlīgumiem, kas piemērojama no 2026.gada 20.novembra un nosaka arī prasības patērētāju kreditēšanas reklāmai. Tā kā šīs prasības bija jāpārņem nacionālajā regulējumā, Ekonomikas ministrija sagatavoja Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (PTAL) grozījumus.

Ko paredz jaunais regulējums

Jaunā regulējuma mērķis vairs nav ierobežot reklāmas izplatīšanas vietu, bet gan tās saturu. PTAL vairs nenosaka pieļaujamās reklāmas izvietošanas vietas, bet nosaka to, ko reklāmā drīkst un ko nedrīkst ietvert, kāda informācija obligāti jānorāda un kā tā noformējama. Daļa prasību ir pārceltas no Ministru kabineta noteikumiem Nr.691 “Noteikumi par patērētāja kreditēšanu”, lai kreditēšanas reklāmas regulējumu apkopotu vienā tiesību aktā.

Apkopojot jaunā regulējuma kodolu, var izcelt piecus elementus:

  • reklāma nedrīkst būt maldinoša vai radīt nepamatotas cerības par kredīta pieejamību un izmaksām. Reklāma nedrīkst veicināt bezatbildīgu aizņemšanos, un likumā ietverts uzskaitījums gadījumiem, kad reklāma par tādu uzskatāma jebkurā gadījumā;
  • katrā reklāmā jāiekļauj brīdinājums “Brīdinām! Aizņemšanās maksā naudu”, kam jāatvēl vismaz 10% no reklāmas apjoma;
  • reklāmā aizliegts norādīt uz iespēju saņemt kredītu personām ar negatīvu kredītvēsturi, uz iespēju saņemt patēriņa kredītu ar atmaksas termiņu līdz 30 dienām, kā arī uz iespēju pagarināt kredīta atmaksas termiņu;
  • ja reklāmā norādīta procentu likme vai cita skaitliska informācija par kredīta izmaksām, ar uzskatāma piemēra palīdzību jānorāda arī kredīta pamatnosacījumi, tostarp gada procentu likme (GPL);
  • atsevišķiem kredītu veidiem – hipotekārajam kredītam, pārsnieguma kredītam, īstermiņa kredītam ar nenozīmīgām papildu izmaksām un lombarda tipa kredītam – noteikts atšķirīgs norādāmās informācijas apjoms.

Praksē īpaši būtiska ir PTAL 8.3panta 9.daļa. Pamatotos gadījumos, kad elektroniskais informācijas nesējs neļauj visu informāciju vizuāli attēlot, var nenorādīt preces vai pakalpojuma cenu un sākotnējās iemaksas lielumu, kā arī kopējo patērētājam maksājamo summu un veicamo maksājumu apmēru. Šādos gadījumos, kur datu nesējs neļauj šo informāciju attēlot skaidrā un uzskatāmā veidā, patērētājam jānodrošina iespēja tai piekļūt, izmantojot klikšķināšanu, ritināšanu vai pavilkšanu.

Uz kurām reklāmām regulējums attiecas

PTAL 8.3pants attiecas uz jebkuru reklāmu, kurā tiek piedāvāta iespēja kreditēt patērētāju. Noteicošais ir reklāmas saturs, nevis reklāmas izvietotājs. Proti, PTAL jaunajā redakcijā vairs nav norādes par kredīta devēju vai kredīta starpnieku kā vienīgo adresātu.

Iepriekšējā redakcijā šāda norāde bija. PTAL 8.3panta 1.daļas 6.punkts pieļāva ar kreditēšanu nesaistītas preces vai pakalpojuma reklāmu, kurā persona, kas nav kredīta devējs vai kredīta starpnieks, sniedz informāciju par iespēju apmaksu finansēt ar kreditēšanas līguma starpniecību. Izņēmums neattiecās uz televīziju un radio. Jaunajā redakcijā šāda izņēmuma vairs nav. Tas nozīmē, ka tirgotājs, kurš reklamē preci ar iespēju to iegādāties uz nomaksu, ir pakļauts tām pašām saturiskajām prasībām kā kredīta devējs.

Vienlaikus grozījumi neskar licencēšanu. PTAL 8.panta 1.1daļa joprojām neprasa speciālo atļauju pārdevējam, kurš piedāvā norēķināties par preci atlikta maksājuma vai aizdevuma veidā, nepiesaistot trešās personas finansējumu. Atbrīvojums no licences prasības tomēr nav atbrīvojums no reklāmas prasībām – jaunais regulējums piemērojams neatkarīgi no tā, vai reklāmas izvietotājam ir speciālā atļauja.

Ja preci pārdod uz nomaksu

Ņemot vērā reklāmas mērķi piesaistīt patērētāju uzmanību, vizuāli svarīgākā prasība ir brīdinājums. Proti, reklāmā, kurā minēta iespēja preci iegādāties uz nomaksu, jāiekļauj brīdinājums “Brīdinām! Aizņemšanās maksā naudu”. Vizuālajā un audiovizuālajā reklāmā brīdinājums ir novietojams reklāmas apakšējā daļā ar melniem burtiem uz balta fona, un tam jāatvēl vismaz 10% no reklāmas apjoma.

Ja reklāmā norādīts ikmēneša maksājums vai cita skaitliska informācija par kredīta izmaksām, jāsniedz arī uzskatāms piemērs ar visiem likumā noteiktajiem elementiem, tostarp GPL. Attiecīgi norāde “no 30 eiro mēnesī” bez papildu informācijas vairs nav pietiekama – GPL, aizņēmuma likme, kopējā atmaksājamā summa un cita ar kredītu saistītā informācija ir jānorāda ar uzskatāma piemēra palīdzību skaidri salasāmā vai skaidri sadzirdamā, lakoniskā un viegli uztveramā veidā. Savukārt situācijā, kad minētās prasības objektīvu iemeslu dēļ ir grūti izpildīt, piemēram, izvietojot reklāmu sociālo tīklu baneros, patērētājiem piekļuvi informācijai drīkst nodrošināt ar klikšķi, ritināšanu vai pavilkšanu.

Piemērs

Elektronikas veikals mājaslapā un sociālajos tīklos reklamē televizoru par 30 euro mēnesī, izmantojot nomaksu ar sadarbības partnera – nebanku kredītdevēja – starpniecību. Šāda reklāma ietilpst PTAL 8.3panta tvērumā, lai gan veikals nav ne kredīta devējs, ne kredīta starpnieks. Līdz ar to reklāmā ir jāiekļauj brīdinājums. Tā kā norādīts ikmēneša maksājums, ar uzskatāma piemēra palīdzību jānorāda arī aizņēmuma likme, GPL, kredīta kopējā summa, līguma termiņš, televizora cena un sākotnējā iemaksa, kā arī kopējā summa, kas patērētājam jāmaksā.

Piedāvājot iegādāties preci uz nomaksu, ir aizliegts uzsvērt, cik viegli vai ātri var saņemt finansējumu, radīt iespaidu, ka nomaksa nav saistīta ar risku, vai mudināt iegādāties preci neatkarīgi no patērētāja finansiālā stāvokļa. Šie kritēriji vērtējami pēc reklāmas kopējā satura, pasniegšanas veida un noformējuma, nevis atsevišķa formulējuma.

Grozījumi skar arī pašu kreditēšanas līgumu slēgšanu. Aizliegums slēgt patērētāja kreditēšanas līgumu naktī ir paplašināts – tagad tas attiecas uz laiku no plkst. 21.00 līdz 8.00, aizstājot iepriekšējo ierobežojumu no plkst. 23.00 līdz 7.00. Turklāt minētais laika ierobežojums aptver arī līguma grozīšanu. Palielināta arī atbildība saistībā ar kredītspējas izvērtēšanu. Ja kredīts piešķirts, neizvērtējot patērētāja spēju to atmaksāt, un līgums noslēgts laikā, kad patērētājs nav sasniedzis 20 gadu vecumu, kredīta devējs nav tiesīgs prasīt likumisko procentu atmaksu.

Jāuzsver, ka uzņēmumiem, kas preces pārdod uz nomaksu, esošie reklāmas materiāli jāpārskata nekavējoties, jo likuma grozījumi neparedz pārejas periodu un ir spēkā no 2026.gada 19.augusta.

Publikācija: ifinanses.lv