Būvniecībā ārkārtas situācija

Būvniecības nozare līdzīgu situāciju kā šobrīd ir pieredzējusi jau pirms 11 gadiem, kad divu gadu laikā – 2011. un 2012. gadā – ievērojami pieauga resursu izmaksas.

Taču ir viena būtiska atšķirība: ja toreiz cenas mainījās divu gadu laikā, tad tagad dramatisks cenu pieaugums ir piedzīvots divu nedēļu laikā

Cenas būvniecības materiāliem pieauga Covid pandēmijas laikā, īpaši civilajā būvniecībā, un šo pieaugumu industrija amortizēja saviem spēkiem. Taču šī gada marta kāpumu nozare viena pati nespēs iznest un gaida uz stratēģiskiem lēmumiem valsts līmenī.

(…)

Ārkārtēja situācija

Pēc DB aptaujāto tiesību ekspertu paustā pašreizējā krīze nav klasisks biznesa risks, bet situācija, kad ir iestājušies ārēji, ārkārtēji apstākļi, kur izeja jāmeklē koordinēti valstiskā līmenī, tostarp valsts iepirkumos, kas šobrīd jau ir izpildes procesā, svarīgi ir abām pusēm meklēt kompromisu, lai pēc iespējas amortizētu milzīgā sadārdzinājuma sekas gan uzņēmējiem, gan arī pasūtītājam.

“Eiropas Savienības lēmums par sankcijām ir Eiropas Regula, kas jāpiemēro arī Latvijā. Protams, līgumi ir dažādi, un tajos ir dažādas klauzulas, kā rīkoties dažādās situācijās, tāpat arī situācijas ir dažādas – vai līgums par darbu izpildi jau ir noslēgts, vai ir noslēgts līgums par materiālu piegādēm un citām niansēm. Taču šajā gadījumā ir jāsaprot, ka ES regula paredz sankcijas, par kuru neievērošanu draud kriminālatbildība. Un šajā aspektā līguma pusēm būtu jādara viss iespējamais, lai regulas prasības tiktu izpildītas. Proti, nevis ietiepšanās vienā pusē – man ir līgums, un, lūdzu, to izpildi! Manuprāt, šādā situācijā pusēm ir jādara viss iespējamais, lai līgumu uzturētu spēkā, nodrošinātu tā izpildi atbilstoši reālajām iespējām. Ja, piemēram, tērauda piegādes no Krievijas vairs nav iespējamas, tad skaidrs, ka darba uzdevumu nevar izpildīt. Šis ir risks, ko, slēdzot līgumu pērn septembrī vai novembrī, nevarēja paredzēt, līdz ar to jāskatās gan līguma noslēgšanas datums, gan nosacījumi un citas nianses, taču virsmērķim tomēr jābūt nodrošināt līguma izpildi atbilstoši faktiskajām iespējām, kuras ietekmē ES normatīvais akts, par kura neievērošanu draud kriminālatbildība,” pauž zvērināts advokāts, zvērinātu advokātu biroja Cobalt vadošais speciālists Edgars Pastars.

Viņš atgādina, ka šī situācija ir līdzīga, kā bija Covid-19 pandēmijas laikā, – visos līgumos bija norādīti izpildes termiņi, bija izdotas garantijas, taču arī toreiz – 2020. gada sākumā – tika izdots atbildīgo iestāžu skaidrojums, kur cita starpā bija norādīts, ka, ņemot vērā esošo situāciju, ir iespējams mainīt, piemēram, izpildes termiņus, jo tos vienkārši nevarēja izpildīt pandēmijas dēļ, un skaidrs, ka gadījumā, ja tomēr tiktu strikti prasīta līgumu izpilde, tas radītu nopietnas negatīvas sekas ekonomikai.

“Taču būtiski atcerēties, ka katrs līgums un tā nosacījumi ir jāskata tomēr individuāli – nav viena kopīga risinājuma, kādi normatīvie akti ir piemērojami konkrētā līguma gadījumā (starptautiskie vai vietējie), ir daudz nianšu katrā konkrētā gadījumā. Bet kopīgais ir tas, ka lēmums par sankciju piemērošanu var principā kalpot par līguma nosacījumu pārskatīšanas pamatojumu, bet, protams, līguma saglabāšana un abu pušu vienošanās ir līgumslēdzēju izvēle. Taču atsevišķos gadījumos kāda no pusēm var atsaukties arī uz nepārvaramu varu,” pauž E. Pastars, piebilstot, ka jebkurā gadījumā primāri abām pusēm ir jāsēžas pie sarunu galda un jābūt gatavām runāt par radušos situāciju un meklēt abpusēji pieņemamu risinājumu. “Un nedrīkst tagad tā vienkārši pateikt, ka tā ir tikai vienas puses problēma – līgumu parakstījāt, tad tagad pildiet,” uzskata advokāts.

Lasīt plašāk šeit.