Vai pasūtītājs drīkst noteikt cenu griestus pēc piedāvājumu iesniegšanas?

IUB 10.09.2026. lēmums Nr. 4-1.2/26-243

IUB vērtēja mežsaimniecības pakalpojumu iepirkumu, kurā pasūtītājs bija paredzējis pēc piedāvājumu saņemšanas noteikt katra pakalpojuma veida maksimālo pieļaujamo vienības cenu. Ja kaut viena pretendenta piedāvātā vienības cena pārsniegtu šo robežu, tā piedāvājums attiecīgajā iepirkuma daļā tiktu noraidīts.

Turklāt nolikums paredzēja, ka pēc šāda piedāvājuma noraidīšanas tiek noraidīti arī visi pārējie piedāvājumi, kuru kopējā cena ir augstāka par noraidītā pretendenta kopējo cenu, pat ja šo pretendentu piedāvātās vienības cenas nepārsniedz maksimālās vienības cenas robežu.

Pasūtītājs uzskatīja, ka šāda kārtība ir pieļaujama, jo tā bija iepriekš noteikta nolikumā un vienādi piemērojama visiem pretendentiem. Savukārt maksimālās pieļaujamās cenas bija paredzēts noteikt pēc piedāvājumu saņemšanas, ņemot vērā aktuālo tirgus situāciju, pašizmaksas aprēķinus un pasūtītāja finanšu iespējas.

IUB šādai pieejai nepiekrita. Ja pasūtītājs vēlas noraidīt piedāvājumu par maksimālās vienības cenas pārsniegšanu, konkrētajām maksimālajām cenām jābūt norādītām jau iepirkuma dokumentācijā. Pretendentiem pirms piedāvājumu iesniegšanas jābūt zināmiem visiem nosacījumiem, kuru neievērošana var izraisīt piedāvājuma noraidīšanu.

IUB arī atzina par nepamatotu kārtību, kas paredzēja citu pretendentu piedāvājumu noraidīšanu, balstoties uz jau noraidītā pretendenta kopējo cenu. Šādā gadījumā piedāvājuma atbilstība būtu atkarīga no cita pretendenta piedāvātās cenas, turklāt varētu tikt noraidīts arī piedāvājums, kurā neviena vienības cena nepārsniedz noteikto maksimālo cenu.

Ko tas nozīmē praksē?

Ja pasūtītājs vēlas noraidīt piedāvājumus par maksimālās pieļaujamās cenas pārsniegšanu, šai cenai jābūt noteiktai un visiem pretendentiem zināmai jau pirms piedāvājumu iesniegšanas.

Būtiski nolikuma grozījumi ne vienmēr prasa pārtraukt iepirkumu

IUB 10.09.2026. lēmums Nr. 4-1.2/26-249

IUB vērtēja situāciju, kur pasūtītājs jau izsludinātā projektēšanas un būvdarbu iepirkumā grozīja kvalifikācijas prasības un piedāvājumu vērtēšanas kritērijus, tostarp no pieļaujamās pieredzes izslēdzot dzīvojamo māju projektēšanu un būvniecību. Pēc grozījumiem pieredzi varēja apliecināt tikai ar sociālās aprūpes vai veselības aprūpes iestāžu objektiem.

Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka šādi grozījumi nav pieļaujami, jo būtiski sašaurina potenciālo pretendentu loku. Piegādātāji, kuri atbilda sākotnējām kvalifikācijas prasībām, pēc grozījumiem vairs nevarēja izpildīt pieredzes prasības.

IUB skaidroja, ka Publisko iepirkumu likuma 35. panta trešā daļa nav interpretējama tādējādi, ka jebkuru būtisku izmaiņu gadījumā iepirkums būtu jāpārtrauc. Arī nozīmīgi grozījumi, tostarp kvalifikācijas prasībās, var būt pieļaujami, ja tiek pienācīgi pagarināts piedāvājumu iesniegšanas termiņš.

IUB norādīja, ka iepirkuma pārtraukšana ir galējais līdzeklis, kas būtu piemērojams, ja grozījumu rezultātā mainās potenciālo piegādātāju tirgus segments vai būtiski mainās iesniedzamie piedāvājumi izšķirošu iepirkuma pamatnosacījumu izmaiņu dēļ.

Konkrētajā gadījumā IUB nekonstatēja, ka grozījumi būtu mainījuši potenciālo piegādātāju tirgus segmentu vai radījuši nepieciešamību iesniegt būtiski atšķirīgus piedāvājumus. Iepirkums joprojām bija paredzēts profesionāliem projektēšanas un būvdarbu tirgus dalībniekiem. Savukārt apstāklis, ka atsevišķiem piegādātājiem pēc grozījumiem bija nepieciešams piesaistīt papildu resursus vai citu personu profesionālās spējas, pats par sevi nenozīmēja, ka grozījumi nav pieļaujami.

Ņemot vērā arī to, ka pasūtītājs bija pienācīgi pagarinājis piedāvājumu iesniegšanas termiņu, IUB atzina nolikuma grozījumus par pieļaujamiem

Ko tas nozīmē praksē?

Pasūtītājam nav pienākuma pārtraukt iepirkumu būtisku nolikuma grozījumu gadījumā, ja grozījumi nemaina potenciālo piegādātāju tirgus segmentu vai būtiski nemaina iesniedzamos piedāvājumus un tiek pienācīgi pagarināts piedāvājumu iesniegšanas termiņš..

Fakts, ka pēc grozījumiem kvalifikācijas prasības ir grūtāk izpildāmas, pats par sevi nenozīmē, ka iepirkums ir jāpārtrauc.

Minētais neatbrīvo pasūtītāju no pienākuma nodrošināt, ka paši grozījumi ir objektīvi pamatoti, samērīgi un nepamatoti neierobežo konkurenci.

Vai apakšuzņēmējs drīkst iesniegt arī savu piedāvājumu?

IUB 14.09.2026. lēmums Nr. 4-1.2/26-251

IUB vērtēja situāciju, kur kanalizācijas tīklu tīrīšanas pakalpojumu iepirkumā viens uzņēmums bija iesniedzis patstāvīgu piedāvājumu un vienlaikus bija norādīts kā cita pretendenta apakšuzņēmējs.

Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka šāda dalība iepirkumā rada šaubas par piedāvājumu neatkarību, vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanu un godīgu konkurenci.

IUB šiem argumentiem nepiekrita. Publisko iepirkumu likums neaizliedz uzņēmumam piedalīties vienā iepirkumā dažādos statusos, tostarp gan kā patstāvīgam pretendentam, gan kā cita pretendenta apakšuzņēmējam.

Vienlaikus IUB vērsa uzmanību, ka Publisko iepirkumu likuma 42. panta otrās daļas 7. punkts paredz pretendenta izslēgšanu, ja pasūtītāja rīcībā ir pietiekami pārliecinošas norādes par vienošanos, kas vērsta uz konkurences ierobežošanu.

Tomēr konkrētajā gadījumā sūdzības iesniedzējas nebija norādījis faktus, kas liecinātu par abu uzņēmumu piedāvājumu savstarpēju saskaņošanu vai konkurenci ierobežojošu vienošanos. Turklāt abi pretendenti bija iesnieguši apliecinājumus par neatkarīgi sagatavotiem piedāvājumiem

Tādēļ IUB nekonstatēja pārkāpumu apstāklī, ka viens uzņēmums iepirkumā piedalījās gan kā pretendents, gan kā cita pretendenta apakšuzņēmējs.

Ko tas nozīmē praksē?

Piegādātājs drīkst iepirkumā iesniegt patstāvīgu piedāvājumu un vienlaikus piedalīties cita pretendenta piedāvājumā kā apakšuzņēmējs.

Šāda dalība iepirkumā pati par sevi neliecina par pārkāpumu. Lai piegādātāju izslēgtu, nepieciešamas pietiekami pārliecinošas norādes par piedāvājumu saskaņošanu vai citu konkurenci ierobežojošu vienošanos.

Vai pēc piedāvājumu iesniegšanas termiņa drīkst parakstīt un iesniegt trūkstošu apliecinājumu?

Administratīvās rajona tiesas 30.09.2026. spriedums lietā Nr. A420201625

Administratīvā rajona tiesa vērtēja situāciju, kur pretendents kvalifikācijas prasību izpildei balstījās uz vairāku citu uzņēmumu spējām, taču piedāvājumam bija pievienojis tikai divus parakstītus apliecinājumus. Pārējie pieci apliecinājumi bija iesniegti kā neparakstīti Word dokumenti.

Pasūtītājs pieprasīja pretendentam papildu informāciju un noteica tās iesniegšanai 10 darba dienu termiņu. Pretendents lūdza termiņu pagarināt vēl par 15 darba dienām, jo tam bija nepieciešams papildu laiks, lai iegūtu sadarbības partneru parakstītus apliecinājumus.

Tiesa piemēroja nesen grozīto Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 47. panta devīto daļu, kas paredz vairākus priekšnoteikumus informācijas papildināšanai un trūkstošu dokumentu iesniegšanai pēc piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām. Viens no tiem noteic, ka sniegtajai informācijai jāapliecina fakti, kas pastāvējuši pirms pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas dienas.

Tiesa secināja, ka šis regulējums ir paredzēts iepriekš pastāvējušas informācijas vai dokumentu iesniegšanai, nevis jaunas informācijas radīšanai un piedāvājuma pielāgošanai nolikuma prasībām pēc piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām.

Konkrētajā gadījumā tiesa konstatēja, ka piedāvājuma iesniegšanas dienā parakstīti apliecinājumi nepastāvēja. To parakstīšana un iesniegšana pēc piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām būtu uzskatāma par jauna piedāvājuma izteikšanu. Šādu apliecinājumu vēlāka iesniegšana padarītu piedāvājumu iesniegšanas termiņu par bezmērķīgu un nodrošinātu pretendentam labvēlīgākus nosacījumus nekā citiem pretendentiem, kuri nepieciešamos dokumentus bija sagatavojuši noteiktajā termiņā.

Tādēļ tiesa atzina, ka pasūtītājam nebija pienākuma pagarināt informācijas iesniegšanas termiņu, lai ļautu pretendentam parakstīt un iesniegt trūkstošos apliecinājumus.

Ko tas nozīmē praksē?

Pēc piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām papildu informāciju vai dokumentus drīkst iesniegt tikai tad, ja ir ievēroti likumā noteiktie priekšnoteikumi, tostarp sniegtajai informācijai jāapliecina fakti, kas pastāvējuši pirms piedāvājuma iesniegšanas dienas.

Būtiski, ka tiesa šo priekšnoteikumu attiecināja arī uz trešo personu apliecinājumiem par resursu pieejamību, atzīstot, ka apliecinājumu parakstīšana un iesniegšana pēc piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām nozīmētu nepieļaujamu piedāvājuma papildināšanu.

 IUB nav pienākuma dot iespēju samaksāt aizmirstu depozītu

Administratīvās rajona tiesas 10.09.2026. spriedums lietā Nr. A420111026

Administratīvā rajona tiesa vērtēja situāciju, kur pretendents bija iesniedzis IUB sūdzību par iepirkuma rezultātiem, taču aizmirsis samaksāt likumā noteikto depozītu. Tādēļ IUB sūdzību atstāja bez izskatīšanas.

Pretendents atzina savu kļūdu, tomēr uzskatīja, ka IUB bija jānodrošina iespēja novērst šo trūkumu, ļaujot depozītu samaksāt vēlāk.

Tiesa šim argumentam nepiekrita. Publisko iepirkumu likuma 70. pants paredz, ka depozītam jābūt samaksātam līdz sūdzības iesniegšanai IUB. Ja depozīts nav saņemts, IUB ir tiesīgs sūdzību atstāt bez izskatīšanas.

Tiesa uzsvēra, ka iepirkumu sūdzību izskatīšanai ir noteikti stingri termiņi. Iespēja pēc sūdzības iesniegšanas novērst ar depozīta samaksu saistītos trūkumus kavētu iepirkumu procedūru efektīvu pārskatīšanu.