Jaunumi patērētāju kreditēšanas jomā
2021 - 07 - 21
Autors: Edgars Lodziņš, Edgars Pastars
COBALT piedāvā pārskatu par būtiskākajām aktualitātēm:
- Cesijas
Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta lietā Nr. SKA-68/2021 norādīts, ka aktīvu patērētāja kredītsaistību cesija var notikt tikai tādam tiesību subjektam, kurš pats drīkst izsniegt šādus kredītus. Lai arī sprieduma teksts var šķist aizliedzošs, ienākumus nenesošos kredītus var cedēt arī parāda atgūšanas uzņēmumiem. Platformām, kas piedāvā investēt patēriņa kredītos un kas izmanto cesiju modeli (“juridiskā persona – juridiskā persona”), perspektīvā nebūs iespēja izmantot jauno kopfinansējuma jomas tiesisko regulējumu (nedz Kopfinansējuma regulu, nedz jaunā patēriņa kredītu direktīvu), bet drīzāk jāpārorientējas uz vērstpapīrošanai līdzīgu modeli (prospekts, licencēts ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs, vērtspapīrošanas SPV, strukturēts finanšu darījums, vērstpapīrs, ko pērk ieguldītājs).
- Reklāmas
Patērētāju tiesību aizsardzības likuma noteikumi par patērētāju kreditēšanas līguma reklāmām ir uz palikšanu. Saeima 2021. gada pirmajā pusgadā atteicās tos grozīt.
Šobrīd tiek vērtēts, kā izmantot sīkdatnes, lai sniegtu klientam personīgi adresētu reklāmu sociālajos tīklos un nodrošinātu, ka sīkdatņu izmantošanu atzītu par tiesiski pamatotu.
Administratīvā rajona tiesa ar 02.03.2021. spriedumu lietā Nr. A420233920 pieļauj, ka patērētāju kreditēšanas pakalpojuma sniedzēja zīmola reklāma, analizējot kontekstu, var veidot likuma pārkāpumu, ja konteksts ir pārāk konkrēts jeb nav neitrāls. Līdz ar to turpmāk ar zīmolvārda reklāmu iesakām būt piesardzīgākiem un sekot līdzi PTAC un tiesas vērtējumam. Minētais spriedums nav stājies spēkā, un tiesvedība turpinās. Tas var radīt potenciāli šaurāku interpretāciju zīmola reklāmu izmantošanai.
- FKTK kredītriska pārvaldības noteikumi
FKTK, ieviešot EBA vadlīnijas, pilnveidojusi savus kredītriska pārvaldības noteikumus. Papildus virknei prasību tie akcentē gan to, ka uz galvotāju nevar pārnest to “maksātspējas vērtēšanas smagumu”, kas jāizpilda pašam aizņēmējam, gan arī nosaka precīzāku kalkulāciju DSTI aprēķinam (piemēram, izmantojamās procentu likmes, kredītkaršu mēneša maksājuma aprēķinu, portfeļa neatbilstības tolerances limitu). Atrunāti jautājumi, kas var būt noderīgi izmantošanai arī FKTK nepārraudzītiem kredīta devējiem.
- VID un VSAA izziņas
Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8. panta piektā daļa vairs neparedz 100 euro slieksni kā obligātu izziņas iegūšanai. Tas neatceļ pienākumu noskaidrot personas ienākumus, aprēķināt DTI un DSTI. Tas ir svarīgi arī tad, kad VID izziņu nevar iegūt VID sistēmu darbības traucējumu dēļ un kredīta devējs var izmantot citus risinājumus.
VID izziņu saturā paredz izmaiņas, kas veiktas attiecīgajos MK noteikumos (divu gadu periods un tekošais gads, kā arī informācija par izmaksātāju).
VSAA izziņas no 01.01.2023. saturēs tikai informāciju par VSAA pakalpojumiem (pensijas, pabalsti utt.), un tās varēs iegūt tikai kredītinformācijas birojos. Darbs pie informācijas struktūras definēšanas pabeidzams līdz šī gada beigām, proti, visticamāk kredīta devējam vairs netiks atklāti visi pakalpojumi, norādot to nosaukumus, bet informācija būs pieejama kādā apkopotā veidā.
- Jaunā patērētāju kreditēšanas direktīva
Eiropas Komisija publiskojusi patērētāju kreditēšanas jaunās direktīvas priekšlikumu. Tā attieksies uz kredītiem līdz 100 000 euro (līdz šim 75 000 euro). Tvērumā ir arī pārsnieguma kredīti un kreditēšana kopfinansējuma ietvaros (faktiski papildinot Kopfinansējuma regulu). Tāpat ietverti papildu noteikumi par pirms līguma informācijas saturu un termiņiem, kā arī tiesībām iebilst pret automatizēti pieņemtiem lēmumiem. Direktīvas projekts akceptē dalībvalstu praksi par procentu likmju ierobežošanu, prasa ievest parāda konsultācijas, ietver papildu nosacījumus pakalpojumu sasaistei un komplektiem.
Autori: Vadošie speciālisti, zvērināti advokāti Edgars Pastars un Edgars Lodziņš, zvērināta advokāte Inese Greķe