Ko varētu uzlabot Latvijas valsts demokrātiskajā iekārtā

Sarunā ekspertiem jautājām par to, kā saprotam Satversmi šodien. Cik lielā mērā veids, kā to piemērojam ikdienā, atšķiras no Satversmes pirmsākuma, un kas ir palicis nemainīgs? It īpaši vēlējāmies noskaidrot ekspertu viedokli par nesenajiem priekšlikumiem veikt uzlabojumus demokrātijas mehānismu darbībā. Vai jauna Latvijas Bankas prezidenta, tiesībsarga un Valsts kontroliera izraudzīšanās kārtība ietekmētu Satversmē noteikto varas dalīšanu starp Valsts prezidentu un Saeimu? Vai šādi grozījumi prasītu veikt izmaiņas Satversmē? Kādi praktiski uzlabojumi būtu veicami vēlēšanu sistēmā, un cik jēdzīgas ir runas par pilnīgu vēlēšanu sistēmas nomaiņu, piemēram, līdzšinējās proporcionālās vēlēšanu sistēmas vietā ieviešot jauktu vai pilnībā tikai mažoritāro vēlēšanu sistēmu? Sabiedrībā valda neuzticība politiskajām partijām. Bet vai demokrātija ir iespējama bez tām?

Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem meklējiet triju ekspertu savstarpējā diskusijā, kas maija sākumā noritēja žurnāla “Jurista Vārds” redakcijas telpās. Jautājumus uzdeva redakcijas locekļi Dina Gailīte un Uldis Krastiņš, sarunu videoformātā ierakstīja Alīna Kļaviņa. Diskusiju iespējams noskatīties “Jurista Vārda” Youtube kontā un portālā juristavards.lv.

4. maijā atzīmējām 35 gadus kopš Satversmes darbības daļējas atjaunošanas. Vai varam būt droši, ka šodien saprotam un piemērojam Satversmi tāpat, kā to bija iecerējuši tās autori? Vai Satversmes nepārtrauktība ir saprotama arī šādā aspektā?

Gunārs Kusiņš. Vispirms ir jāvienojas, ko nozīmē Satversmes nepārtrauktība. Nepārtrauktība nenozīmē nemainību vai negrozāmību. Satversmes grozījumi kā tādi nav pretrunā nepārtrauktībai. Runājot par Satversmes izpratni, būtu jāpatur prātā, ka tai bija vairāki autori, kuriem pašiem dažos jautājumos nebija vienprātības par to, kādai ir jābūt Satversmei. Ir lietas, kas nav mainījušās, piemēram, Saeimā joprojām ir 100 deputāti. Taču jautājumā, ko nozīmē neatkarīga demokrātiska republika, redzējums ir ļoti attīstījies, un arī varas dalīšanas izpratne ir stipri mainījusies. Kādreiz, piemēram, tiesnesis varēja pa dienu strādāt tiesā, bet vakarā būt Saeimas deputāts.

Edgars Pastars. Satversmes uzdevums bija nodrošināt Satversmes nepārtrauktību. Satversme ir tilts. Ja 20. gadsimta 20. gados tā ir valsts izveidošana un nostiprināšana, 90. gados tā ir valsts atjaunošana. Skaidrs, ka mūsu iekārtas pamatprincips ir parlamentārisms. Tomēr ir dažas nianses. Ja kāds no tā laika prezidentiem paskatītos, ko dara esošie prezidenti, proti, pēc 1993. gada ievēlētie, viņiem liktos, ka tie ir nevis valsts prezidenti Satversmes izpratnē, bet patvaldnieciski monarhi salīdzinājumā ar sākotnējo izpratni par Valsts prezidenta pilnvaru aploku, 20. gadu terminoloģijā runājot. Ja skatās uz Satversmes praktisku īstenošanu, protams, daudzas lietas mūsdienās krietni atšķiras, tomēr Satversmes pamata funkcija ir saglabājusies nemainīga – nostiprināt valstiskumu; un pēc neatkarības atjaunošanas – nostiprināt atjaunoto valstiskumu. Jāteic gan, ka arī 20. gados bija juristi, kas teica: “Satversme neiet!”¹ Bija arī izmisīgi mēģinājumi to mainīt, tai skaitā ar ne pārāk konstitucionālām metodēm. Tādēļ nepārtrauktība tik tiešām pastāv, vienlaikus ir krietni papildinājusies arī Satversmes jēdziena izpratne.

Edvīns Danovskis. Kopš laika, kad Satversme tika pieņemta, ir būtiski augusi politiskā un juridiskā kultūra, un šobrīd gan politiķi, gan juristi ir sapratuši, ka Satversmē paredzētās iekārtas darbībai ir nepieciešams sīkāks likuma noregulējums.

Lasīt plašāk.

Atsauce uz žurnālu: Krastiņš U., Danovskis E., Pastars E., Ko varētu uzlabot Latvijas valsts demokrātiskajā iekārtā. Jurista Vārds, 27.05.2025., Nr. 21 (1391), 11.-18.lpp.