Mantojuma tiesību reforma. Kas lēni nāk, tas labi nāk

Ar 2024. gada 21. martā pieņemtajiem grozījumiem Civillikumā,¹ Notariāta likumā² un Kredītu reģistra likumā³ (Grozījumi) tika īstenota nozīmīga mantojuma tiesību reforma, kuras laikā paredzēts modernizēt mantojuma tiesību regulējumu, kā arī risināt līdzšinējās ar mantošanu saistītās praktiskās problēmas. Grozījumi izstrādāti ar mērķi ieviest skaidrāku mantošanas procesu un nodrošināt savlaicīgu mirušās personas mantas atgriešanos normālā civiltiesiskā apritē. Grozījumi stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī.

Grozījumi pieņemti, ieviešot Koncepciju par Civillikuma Mantojuma tiesību daļas modernizāciju (2009)⁴ un pārņemot idejas un secinājumus no pētījuma par mantojuma tiesību modernizāciju (2017),⁵ kas fundamentāli iezīmē jaunu pieeju kreditora un mantinieka attiecībās.

Mantojuma tiesību reforma Latvijā ir nozīmīgs solis un jauns pavērsiens kreditoru un mantinieku attiecībās, un kopumā šīs reformas ieviešana aizņēma vairāk nekā 10 gadus. Šīs reformas tapšanas gaitā tika pulcētas darba grupas, kurās piedalījās notāri, praktizējoši advokāti, augstskolu mācībspēki, kā arī dažādi nozares eksperti un praktiķi. Šo gadu gaitā tika analizētas un izdiskutētas daudzas dažādas idejas, un dažas no tām tā arī palika tikai par idejām, bet kopumā ir svarīgi, ka šāda reforma Latvijā beidzot ir īstenota.

Lasīt plašāk Jurista Vārdā.