Publiskajā iepirkumā pasūtītājam ir būtiski ne tikai izvēlēties piemērotāko piedāvājumu, bet arī pārliecināties par potenciālā sadarbības partnera uzticamību. Iepirkuma gaitā pasūtītāja rīcībā var nonākt informācija, kas rada šaubas par pretendenta reputāciju finanšu jomā un tādējādi liecina par iespējamiem riskiem turpmākai sadarbībai. Vai pasūtītājs šādu informāciju drīkst ņemt vērā, izvēloties sadarbības partneri, un vai tā var būt pretendenta izslēgšanas vai atteikuma slēgt iepirkuma līgumu pamats?

Tas, ka noteikta finanšu jomas informācija rada šaubas par pretendenta uzticamību vai reputāciju, vēl nenozīmē, ka pasūtītājs ir tiesīgs pretendentu izslēgt no iepirkuma.

Ko saprast ar finanšu reputāciju?

Publisko iepirkumu regulējumā “finanšu reputācija” nav noteikta kā patstāvīgs juridisks jēdziens vai vienots vērtēšanas kritērijs. Praksē šaubas par pretendenta reputāciju finanšu jomā var radīt dažāda rakstura informācija attiecībā uz tā līdzšinējo darbību – nodokļu saistību izpildi, maksātnespēju, finanšu vai profesionālās darbības pārkāpumiem, iespējamu iesaisti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai citiem apstākļiem, kas var likt apšaubīt personas godprātību vai uzticamību.

Arī citās tiesību jomās reputācijas izvērtējums parasti nav reducējams uz viena nelabvēlīga fakta konstatēšanu. Piemēram, Latvijas Banka, vērtējot personu reputāciju finanšu sektora licencēšanas kontekstā, ņem vērā arī personas godprātīgu attieksmi pret normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpildi. Šādi kritēriji nav publisko iepirkumu izslēgšanas pamats, taču tie ilustrē reputācijas vērtējuma būtību – nozīme ir nevis abstraktam apzīmējumam “slikta reputācija”, bet gan konkrētiem to pamatojošiem apstākļiem.

Regulēts vai neregulēts iepirkums

Pasūtītāja iespējas ņemt vērā pretendenta finanšu reputācijas riskus ir atkarīgas no tā, kāds tiesiskais regulējums attiecas uz konkrēto iepirkumu. Šajā ziņā būtiski nošķirt regulētos iepirkumus, kuriem normatīvie akti paredz noteiktus iepirkuma norises un pretendentu izslēgšanas noteikumus, no iepirkumiem, kuri šādam regulējumam nav pakļauti.

Regulētajos iepirkumos pasūtītāja rīcības brīvību ierobežo spēkā esošās normatīvās prasības. Tās cita starpā nosaka gadījumus, kuros pretendents ir izslēdzams vai var tikt izslēgts no iepirkuma. Konkrētajam iepirkumam saistošo noteikumu apjoms var atšķirties atkarībā no iepirkuma veida, paredzamās līgumcenas un citiem apstākļiem. Tādēļ arī tas, ka iepirkumam nav piemērojama pilnā iepirkuma procedūra, pats par sevi nenozīmē, ka pasūtītājam ir neierobežota rīcības brīvība pretendenta izslēgšanā.

Savukārt neregulētos iepirkumos likumā paredzētie pretendentu izslēgšanas noteikumi nav jāpiemēro, un pasūtītājam ir plašāka rīcības brīvība, lemjot par potenciālo sadarbības partneri. Tomēr arī šī rīcības brīvība nav neierobežota – pasūtītāja lēmumam jābūt objektīvi pamatotam un jāievēro vienlīdzīgas attieksmes princips.

Tādējādi atšķiras arī finanšu reputācijas riska juridiskā nozīme – regulētā iepirkumā vispirms ir jāvērtē, vai riska pamatā esošie apstākļi ļauj piemērot regulējumā paredzēto izslēgšanas pamatu, savukārt neregulētā iepirkumā finanšu reputācijas apsvērumiem var būt plašāka nozīme.

Reputācijas risks nav jauns izslēgšanas pamats

Regulētajos iepirkumos pasūtītāja iespējas izslēgt pretendentu ir ierobežotas ar normatīvajos aktos paredzētajiem izslēgšanas pamatiem. Senāts ir atzinis, ka iepirkumu regulējumā ietvertais izslēgšanas iemeslu katalogs pamatā ir izsmeļošs. Tādēļ pasūtītājs nevar iepirkuma nolikumā vai citos iepirkuma dokumentos patstāvīgi paredzēt papildu izslēgšanas pamatus, kas likumā nav noteikti.

Finanšu reputācija pati par sevi nav patstāvīgs pretendenta izslēgšanas pamats regulētā iepirkumā, tomēr tas nenozīmē, ka informācijai, kas rada šaubas par pretendenta reputāciju finanšu jomā, iepirkumā nekad nevar būt juridiska nozīme. Izšķiroši ir tas, kādi konkrēti apstākļi šīs šaubas rada un vai tie atbilst kādam piemērojamajā regulējumā paredzētam izslēgšanas pamatam. Tādēļ praksē būtiski ir noskaidrot nevis to, vai pretendentam abstrakti piemīt “slikta finanšu reputācija”, bet gan to, kas konkrēti šādu vērtējumu pamato.

Dažādiem regulēto iepirkumu veidiem paredzētie izslēgšanas pamati lielā mērā pārklājas. Publisko iepirkumu likums (PIL), Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums un Publiskās un privātās partnerības likums nosaka izslēgšanas pamatus saistībā ar noteiktiem noziedzīgiem nodarījumiem, neizpildītām nodokļu saistībām, maksātnespēju un vairākiem citiem apstākļiem.

Piemēram, informācija par pretendenta finansiālajām grūtībām pati par sevi nenozīmē, ka pretendents ir izslēdzams no iepirkuma. Taču citādi vērtējama situācija, ja šīs grūtības ir novedušas līdz likumā konkrēti paredzētam apstāklim – pretendentam ir pasludināts maksātnespējas process, apturēta tā saimnieciskā darbība vai tas tiek likvidēts. Līdzīgi arī vispārīgas bažas par pretendenta nodokļu disciplīnu nav izslēgšanas pamats, savukārt likumā noteiktajā brīdī pastāvošas neizpildītas nodokļu saistības var būt pamats izslēgšanai.

Finanšu reputācijas risks var būt saistīts arī ar informāciju par pārkāpumiem, kuri paši par sevi ietilpst likumā noteiktajos izslēgšanas pamatos. Piemēram, regulējums paredz izslēgšanu noteiktos gadījumos saistībā ar krāpšanu, piesavināšanos, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, koruptīviem noziedzīgiem nodarījumiem vai izvairīšanos no nodokļu samaksas. Tādējādi juridiski nozīmīga ir nevis šo apstākļu radītā negatīvā reputācija pati par sevi, bet to atbilstība konkrētam likumā paredzētam izslēgšanas pamatam.

Atsevišķos gadījumos nozīme var būt arī pārkāpumiem pretendenta profesionālajā darbībā. PIL un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums paredz iespēju izslēgt pretendentu, ja tas savā profesionālajā darbībā ir pieļāvis tādus būtiskus pārkāpumus, kuru dēļ ir pamatoti apšaubāma tā godprātība atbilstoši izpildīt iepirkuma līgumu. Šī izslēgšanas pamata piemērošanai turklāt jābūt paredzētai iepirkuma dokumentos. Tādēļ arī negatīva informācija par pretendenta līdzšinējo komercdarbību var būt nozīmīga, taču tikai tiktāl, ciktāl konkrētie apstākļi ļauj konstatēt likumā paredzēto izslēgšanas pamatu.

Vienlaikus reputācijas apsvērumus nevar izmantot, lai apietu likumā noteikto izslēgšanas pamatu sistēmu. Pasūtītājs nevar iepirkuma nolikumā paredzēt patstāvīgu nosacījumu, ka pretendents tiek izslēgts tādēļ vien, ka pasūtītājs tā finanšu reputāciju uzskata par neapmierinošu. Šāda papildu izslēgšanas pamata noteikšana būtu pretrunā izslēgšanas iemeslu kataloga izsmeļošajam raksturam.

Izslēgšanas pamatu piemērošana nav vienīgais veids, kā regulētā iepirkumā var tikt ņemts vērā pretendenta finansiālais stāvoklis. PIL 45.pants ļauj pasūtītājam noteikt iepirkuma līguma izpildei nepieciešamas prasības attiecībā uz pretendenta saimniecisko un finansiālo stāvokli, tostarp prasības par minimālo finanšu apgrozījumu vai noteiktiem finanšu rādītājiem. Šādām prasībām ir jābūt samērīgām ar iepirkuma līguma priekšmetu. Tādējādi, ja konkrētā līguma pienācīgai izpildei ir būtiska pretendenta finansiālā stabilitāte, pasūtītājs to var ņemt vērā jau iepirkuma sagatavošanas stadijā, nosakot atbilstošas kvalifikācijas prasības.

Arī regulētajos iepirkumos pasūtītājam jāievēro iepirkumu pamatprincipi, tostarp vienlīdzīgas attieksmes un godīgas konkurences princips. Tomēr vispārīga atsauce uz tiem nerada papildu pamatu pretendenta izslēgšanai. Apšaubāma reputācija vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riski paši par sevi nenorāda uz vienlīdzīgas attieksmes vai godīgas konkurences principa pārkāpumu konkrētā iepirkumā. Šie principi galvenokārt prasa nodrošināt, lai pretendenti piedalītos iepirkumā salīdzināmos apstākļos un pasūtītāja rīcība neradītu nepamatotas priekšrocības vai diskrimināciju.

Atsevišķas īpatnības var izrietēt no konkrētajam iepirkumam saistošā regulējuma. Piemēram, Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likums līdztekus vairākiem citos iepirkumu likumos sastopamajiem izslēgšanas pamatiem paredz izslēgšanu arī tad, ja ir saņemts valsts drošības iestādes atzinums, ka līguma noslēgšana ar kandidātu vai pretendentu var radīt draudus nacionālajai drošībai.

Tādējādi, konstatējot pretendenta finanšu reputācijas riskus, regulētā iepirkumā būtiski ir noskaidrot šo risku pamatā esošos konkrētos apstākļus un to juridisko nozīmi. Atkarībā no šo apstākļu rakstura tie var būt nozīmīgi gan likumā paredzēto izslēgšanas kritēriju piemērošanā, gan pretendenta saimnieciskā un finansiālā stāvokļa novērtēšanā atbilstoši iepriekš noteiktajām kvalifikācijas prasībām. Savukārt finanšu reputācijas risks kā vispārīgs vērtējums pats par sevi jaunu izslēgšanas pamatu nerada.

Kad reputācijai var būt plašāka nozīme

Citāda situācija ir iepirkumos, kuriem nav jāpiemēro normatīvajos aktos noteiktie izslēgšanas pamati. Šādos jeb neregulētos iepirkumos pasūtītājam ir plašāka rīcības brīvība noteikt potenciālā sadarbības partnera izvēles kritērijus. Noteiktos apstākļos nozīme šādā iepirkumā var būt arī pretendenta reputācijai finanšu jomā, tomēr arī šī rīcības brīvība nav neierobežota.

Šo jautājumu Senāts analizēja spriedumā lietā SKA-87/2026. Lietā tika vērtēts VAS “Latvijas pasts” veikts neregulēts iepirkums, kurā pretendenta un ar to saistīto personu reputācijas pārbaude bija paredzēta pasūtītāja iekšējos iepirkumu noteikumos. VAS “Latvijas pasts” reputācijas pārbaudes nepieciešamību pamatoja arī ar savu darbību maksājumu pakalpojumu jomā un nepieciešamību izvairīties no tādas sadarbības, kas var kaitēt tās kā licencētas maksājumu iestādes reputācijai.

Senāts atzina, ka šādos apstākļos pasūtītājam var būt objektīvi pamatota interese vērtēt potenciālā sadarbības partnera reputāciju. Tādējādi neregulētā iepirkumā finanšu reputācijas apsvērumiem var būt nozīme arī tad, ja attiecīgie apstākļi neatbilst kādam no regulētajiem iepirkumiem paredzētajiem izslēgšanas pamatiem.

Tomēr tas nenozīmē, ka neregulētā iepirkumā pasūtītājs var atteikties no sadarbības, vienīgi vispārīgi atsaucoties uz pretendenta “sliktu reputāciju”. Ja pasūtītājs reputācijas vērtējumā ņem vērā konkrētus apstākļus, tam jāspēj objektīvi pamatot gan šo apstākļu nozīmi reputācijas izvērtējumā, gan uz to pamata pieņemto lēmumu. Šādi ir iespējams pārbaudīt, vai pasūtītājs tam piešķirto rīcības brīvību izmantojis atbilstoši iepirkumu pamatprincipiem, nevis rīkojies patvaļīgi.

Vienlaikus izvēlētajai pieejai jābūt vienlīdz piemērotai attiecībā uz visiem pretendentiem. Pasūtītājs nedrīkst reputācijas apsvērumus izmantot selektīvi, vienam pretendentam par būtisku reputācijas risku atzīstot apstākli, kas salīdzināmā situācijā attiecībā uz citu pretendentu netiek ņemts vērā. Šī prasība izriet no vienlīdzīgas attieksmes principa.

Rīcība, ja konstatēts reputācijas risks

Ne katrai negatīvai informācijai par pretendentu būtu jāizraisa juridiskas sekas iepirkumā. Vispirms pasūtītājam ir jāsaprot, kas tieši rada šaubas par pretendenta finanšu reputāciju un vai šis apstāklis vispār ir nozīmīgs konkrētā iepirkuma un paredzamās sadarbības kontekstā.

Ja pasūtītājs secina, ka konstatētais risks ir pietiekami būtisks, nākamais jautājums ir par pieejamajiem tiesiskajiem instrumentiem. Regulētā iepirkumā negatīvu reputācijas vērtējumu nevar pārvērst jaunā izslēgšanas pamatā – ir jāvērtē, vai konkrētie apstākļi atbilst kādam no likumā jau paredzētajiem izslēgšanas iemesliem. Savukārt, ja līguma izpildei būtisks ir pretendenta stabils finansiālais stāvoklis, pasūtītājam jau iepirkuma sagatavošanas stadijā ir jāapsver atbilstošu un samērīgu finanšu kvalifikācijas prasību noteikšana.

Neregulētā iepirkumā reputācijas apsvērumiem var būt plašāka nozīme, taču pasūtītājam ir jāspēj objektīvi pamatot gan to nozīmi konkrētajā iepirkumā, gan izvēlēto rīcību. Lai nodrošinātu pārskatāmu un vienlīdzīgu pieeju pretendentiem, reputācijas pārbaudes kritērijus būtu vēlams noteikt jau iepriekš, nevis formulēt tikai pēc piedāvājumu saņemšanas attiecībā uz konkrētu pretendentu.

Tādēļ šaubas par pretendenta finanšu reputāciju drīzāk ir sākumpunkts padziļinātam izvērtējumam, nevis gatavs pamats pretendenta izslēgšanai. Pasūtītājam vispirms jānoskaidro, kādi konkrēti apstākļi šīs šaubas rada, kāda ir to juridiskā nozīme attiecīgajā iepirkumā un vai izvēlētā rīcība ir objektīvi pamatojama.

Publikācija: ifinanses.lv