No 2026.gada 20.novembra atliktajiem maksājumiem piemēros kreditēšanas līgumu prasības. Vai jaunās prasības attieksies tikai uz jauniem līgumiem vai arī ietekmēs līgumus, kas noslēgti līdz šim datumam? Vai līgumos ar esošajiem klientiem būs jāsagatavo grozījumi? Skaidrojam!
Top likuma grozījumi
Atliktais maksājums ir bezprocentu un bezmaksas kredīts, ko pārdevējs, pakalpojuma sniedzējs vai ražotājs piešķir patērētājam par tā preču vai pakalpojumu iegādi atlikta maksājuma, aizdevuma vai citas tamlīdzīgas finansiālas vienošanās veidā.
No 2026. gada 20. novembra tiks piemērota direktīva 2023/2225 par patērētāju kredītlīgumiem un ar ko atceļ direktīvu 2008/48/EK, kas ieviesīs jaunu režīmu patērētāju kreditēšanas nozarē. Lai gan direktīva Latvijā vēl nav oficiāli pārņemta, Saeimā tiek izskatīts likumprojekts par grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL). Šie grozījumi paredz regulējumu pilnvērtīgi ieviest arī Latvijā.
Jaunā regulējuma būtība ir piemērot tradicionālās kredītdevēju prasības (noteikumus par kreditēšanas līgumiem) arī tādiem uzņēmumiem, kas patērētājiem sniedz atliktā maksājuma vai līdzvērtīgus risinājumus. Ja vēl šobrīd minētajiem uzņēmumiem nav jāveic patērētāja kredītspējas izvērtēšana, uz tiem neattiecas pienākums nodrošināt caurspīdīgus un taisnīgus līguma nosacījumus, u.c., tad, stājoties spēkā grozījumiem, tas viss var tikt piemērots arī atlikto maksājumu pakalpojuma sniedzējiem. Tādēļ ir svarīgi noteikt kritērijus, lai saprastu, kādiem līgumiem jaunais režīms būs saistošs.
Kādi būs izņēmumi?
Jāpievērš uzmanība tam, ka ne visa veida līgumi, saskaņā ar kuriem patērētājs varēs veikt norēķinu atliktā kārtībā, automātiski tiks kvalificēti kā kreditēšanas līgumi. Atbilstoši izstrādātajiem grozījumiem PTAL 8.panta 4.3daļā atliktā maksājuma līgumiem jaunās prasības netiks piemērotas divos gadījumos, īpašam režīmam pakļaujot lielos uzņēmumus (tādi uzņēmumi, kuros ir vismaz 250 darbinieki vai apgrozījums 50 milj. eiro apmērā). Šie gadījumi ir:
- ja saskaņā ar līgumu maksājums pilnībā tiek veikts 50 dienu laikā pēc preces piegādes vai pakalpojuma sniegšanas;
- ja saskaņā ar līgumu, kuru noslēdzis ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs, kas ir liels uzņēmums, maksājums pilnībā tiek veikts 14 dienu laikā pēc preces piegādes vai pakalpojuma sniegšanas.
Pirmais izņēmums ir attiecināms uz visiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, un praksē ir saistāms, piemēram, ar atliktas medicīnisko rēķinu apmaksas gadījumiem, kad slimnīcas patērētājiem dod laiku samaksas veikšanai. Savukārt otrajā gadījumā saīsinātais 14 dienu termiņš attiecas, piemēram, uz lieliem telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējiem, kas patērētājiem ļauj norēķināties par jauna mobilā telefona iegādi pa daļām.
Jānorāda, ka abos gadījumos papildus jāņem vērā arī kritērijs, kas izriet no “atliktā maksājuma pakalpojuma” definīcijas PTAL 1.panta 1.punkta 23.apakšpunktā (atbilstoši iecerētajam grozījumu projektam). Proti, minētie izņēmumi ir piemērojami vienīgi tad, ja atliktā maksājuma pakalpojumu nodrošina pats ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs bez kredīta starpnieka iesaistes. Ja uzņēmums praksē darbojas kā kredīta starpnieks, tad minētie izņēmumi uz to neattieksies.
Ja līgums noslēgts pirms 2026. gada 20. novembra
Ievērojot, ka grozījumi un direktīva stājas spēkā 2026. gada 20. novembrī, ir skaidrs, ka jaunais režīms tiks piemērots visiem atliktā maksājuma līgumiem, kas noslēgti sākot ar 20. novembri. Tomēr pamatots ir jautājums par to, kas notiks ar līgumiem, kas noslēgti pirms tam.
Ja jaunā normatīvā regulējuma laikā puses vienojas par būtiskām izmaiņām iepriekš noslēgtajā līgumā, tad šādas izmaiņas var tikt vērtētas kā jauns atliktā maksājuma līgums
Vispirms jānorāda, ka vispārīgi jaunās prasības nevar piemērot līgumiem, kas noslēgti pirms direktīvas un likuma grozījumu spēkā stāšanās. Šeit kodols ir civiltiesību princips, kas paredz – normatīvajam aktam parasti nav atpakaļejoša spēka, ja likumdevējs to nav skaidri noteicis. Proti, līgums tiek un tiks vērtēts pēc tiesībām, kas bija spēkā tā noslēgšanas brīdī, ja vien netiek paredzēti atsevišķi izņēmumi. Tāda pati loģika ir iekļauta arī direktīvas 2023/2225 47.pantā, kurā paredzēts, ka spēkā esošo un direktīvai 2008/48/EK atbilstošo regulējumu turpina piemērot līdz to izbeigšanai kredītlīgumiem, kas ir spēkā 2026. gada 20. novembrī. Tā kā grozījumi attiecībā uz atliktajiem maksājumiem neparedz īpašu kārtību, visi atliktā maksājuma līgumi, kas noslēgti līdz 2026. gada 19. novembrim (ieskaitot), jānoformē atbilstoši šobrīd spēkā esošajam regulējumam un grozījumi tajos nav jāveic arī pēc 2026. gada 20. novembra.
Piemērs
2026. gada augustā ar patērētāju noslēgts līgums par telefona iegādi ar sadalītu nomaksu uz 12 mēnešiem. Lai arī maksājums pilnībā netiek veikts 50 dienu laikā pēc preces piegādes, līgumam līdz pat 2027.gada jūlijam (kad nomaksa ir pabeigta) ir piemērojams vecais regulējums, un šāds līgums nav jāgroza.
Jāpatur prātā, ka līgumi bieži tiek grozīti, tāpēc ir lietderīgi nošķirt situācijas, kad iepriekš noslēgtais līgums vienkārši turpina izpildi, no situācijām, kad pēc 2026.gada 20.novembra faktiski ar patērētāju tiek radīta jauna vienošanās. Proti, ja jaunā normatīvā regulējuma laikā puses vienojas par būtiskām izmaiņām iepriekš noslēgtajā līgumā, tad šādas izmaiņas var tikt vērtētas kā jauns atliktā maksājuma līgums, kuram var tikt piemērots jaunais regulējums un kreditēšanas līgumu prasības. Uzņēmums vairs nevar paļauties vienīgi uz faktu, ka sākotnēji līgums ir noslēgts pirms 2026. gada 20. novembra.
Piemērs
2026. gada oktobrī ar patērētāju noslēgts līgums par ledusskapja iegādi, nosakot bezprocentu sadalītus maksājumus nākamajiem 6 mēnešiem. 2026. gada decembrī puses vienojas, ka papildus ledusskapim tiek pārdota arī saldētava, nosakot papildu maksu, kuru patērētājs var veikt nākamajos 3 mēnešos. Šis ir jauns līgums, kas ir nodalāms no iepriekšējā, tāpēc tas ir jāslēdz atsevišķi, ievērojot jauno regulējumu.
Saistībā ar šo piemēru jāuzsver, ka līgumu grozījumi, kuri ievieš tādus noteikumus, kas patērētāju nostāda sliktākā situācijā attiecībā uz spēkā esošo regulējumu vai paredz, ka patērētājs atsakās no savām likumīgajām tiesībām, atbilstoši PTAL 6.panta 1.1daļai uzskatāmi par netaisnīgiem un nav spēkā. To pastiprina arī PTAL 5.pantā iekļautais līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības princips.
Gadījumā, ja jau noslēgtā līgumā tiek veikti grozījumi, kas patērētāju nostāda labākā situācijā, ir iespējams argumentēt, ka tie tomēr būs spēkā esoši un patērētājam saistoši. Minētajam analoģiski varētu pieminēt gadījumus, kad tiek veikta patērētājam labvēlīga parāda restrukturizācija ārpustiesas procesā. Uzņēmumiem gan jāpatur prātā, ka šādos apstākļos pirmšķietami uz tiem attieksies patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju pienākumi, piemēram, prasība par kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju licences iegūšanu. Jāuzsver – kamēr PTAL grozījumi Saeimā vēl nav pieņemti, pilnvērtīgi skaidrojumi par jaunā regulējuma piemērošanu praksē vēl nav pieejami. Tomēr šāda veida maksājumu termiņu pagarināšana, kuras rezultātā paši uzņēmumi varētu izvairīties no kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju pienākumiem, varētu tikt klasificēta kā jaunā regulējuma apiešana un direktīvas 2023/2225 43.panta pārkāpums.
Piemērs
2026. gada oktobrī ar patērētāju noslēgts līgums par ledusskapja iegādi, nosakot bezprocentu sadalītus maksājumus nākamajiem 6 mēnešiem. 2026. gada decembrī puses vienojas, ka pilnu ledusskapja atmaksu patērētājs var veikt 8 nevis iepriekš paredzēto 6 mēnešu vietā, neuzliekot patērētājam papildu izmaksas vai citus izdevumus. Neskatoties uz to, ka patērētājs tiek nostādīts labākā situācijā, uzņēmums darbojas kā patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējs.
Svarīgākais, kas jāpatur prātā par atlikto maksājumu līgumu noformēšanu un slēgšanu, ir tas, ka pēc jaunā regulējuma stāšanās spēkā atlikto maksājumu līgumiem piemēros kreditēšanas līgumu prasības atbilstoši PTAL 8.pantam un Ministru kabineta noteikumiem Nr.691 “Noteikumi par patērētāja kreditēšanu”. Uzņēmumiem labs palīgs kreditēšanas līgumu izveidei ir Patērētāju tiesību aizsardzības centra izstrādātās vadlīnijas kreditēšanas līgumu sastādīšanai.
