Mūsdienu darba vide nav statiska – gadu gaitā mainās darba apstākļi, piemēram, uzņēmumā tiek uzstādītas jaunas ražošanas iekārtas, ieviesta jauna programmatūra u. tml. Šādos gadījumos darba devējam ir pienākums nodrošināt darbiniekiem apmācības, lai tie spētu strādāt ar jaunajām iekārtām vai sistēmām. Turklāt saskaņā ar Darba likuma (DL) 96.pantu ar profesionālo apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanu saistītos izdevumus sedz darba devējs.
Ja darbinieks atsakās piedalīties darba devēja nodrošinātajās apmācībās, to var uzskatīt par atteikšanos pakļauties darba devēja rīkojumiem. Šādu rīcību varētu uzskatīt par pietiekamu pamatu darba līguma uzteikumam saskaņā ar DL 101.panta 1.daļas 1.punktu – būtisks darba līguma vai noteiktās darba kārtības pārkāpums. Savukārt, ja darbinieks apmācībās piedalās, bet objektīvi nespēj apgūt nepieciešamās prasmes un līdz ar to nespēj pilnvērtīgi pildīt darba pienākumus, var piemērot DL 101.panta 1.daļas 6.punktā paredzēto uzteikuma pamatu – darbiniekam nav pietiekamu profesionālo spēju nolīgtā darba veikšanai. Šādā gadījumā darbiniekam pienākas DL 112.pantā noteiktais atlaišanas pabalsts.
Darba līguma uzteikumu sakarā ar nepietiekamām profesionālajām spējām nevar uzskatīt par vecuma diskrimināciju, ja apmācību nosacījumi visiem darbiniekiem ir bijuši vienlīdzīgi. Turklāt šādā gadījumā darbiniekam pienākas iepriekš minētais atlaišanas pabalsts, kas nodrošina taisnīgu situācijas noregulējumu, ja darbinieks ir centies, bet nav spējis apgūt darbu ar jaunajām iekārtām vai sistēmām.
Publikācija: ibizness.lv