Tiesāšanās Amerikas Savienotajās Valstīs kļuvusi par ikdienišķu parādību un bieži vien Holivudas filmu sižetu cienīgas prasības izpelnās starptautisku ievērību. Šādas lietas tiesās nonāk ne tikai amerikāņu tiesāšanās kultūras dēļ, bet arī pateicoties Amerikas Savienoto Valstu tiesu sistēmas īpatnībām. Rakstā aplūkotās civillietas var uzskatīt pat par absurdām, tomēr tās sniedz būtiskas atziņas, un uzņēmumiem, kuri plāno vai jau strādā šajā valstī, var palīdzēt izvairīties no līdzīgām situācijām.

Maldinoša reklāma – pamats prasībai tiesā?

““Red Bull” “ceļ spārnos” (“Benjamin Careathers v. Red Bull GmbH”) kolektīvās prasības lieta ir pierādījums tam, ka komersantiem rūpīgi jāizvērtē reklāmas saukļi un to iespējamais vērtējums sabiedrībā. Šajā 2013.gada lietā prasītājs apgalvoja, ka ir ticis maldināts par dzēriena iedarbību, un tam nepiemītot reklamētais unikālais stimulējošais efekts un tas “nepacēla spārnos”, jo dzērienā bija mazāks kofeīna daudzums nekā kafijas tasē. Uzņēmums vainu neatzina, tomēr piekrita izlīgumam un kompensācijās kopumā izmaksāja 13 miljonus Amerikas Savienoto Valstu (ASV) dolāru. Jebkurš ASV patērētājs, kurš bija iegādājies vismaz vienu “Red Bull” dzērienu laika posmā no 2002.gada līdz 2014.gadam, varēja pieteikties kompensācijai 10 ASV dolāru apmērā vai “Red Bull” precēm 15 ASV dolāru vērtībā.

2017.gada “Subway” “Pēdas garuma” sviestmaižu lieta” (“In re Subway Footlong Sandwich Marketing and Sales Practices Litigation”) apliecina, ka tiesas procesā ļoti rūpīgi tiek analizēts, vai prece patiešām atbilst reklāmas apgalvojumam. Vairāki neapmierināti pircēji bija pamanījuši, ka reklamētās “pēdas garuma” jeb 12 collu (30,48 cm) sviestmaizes patiesībā ir tikai 11 (27,94 cm) vai 10,5 collas (26,67 cm) garas. Sviestmaižu izmēru neatbilstība reklāmai izraisīja vairāku patērētāju neapmierinātību dažādās pavalstīs un pamudināja viņus iesniegt kolektīvo prasību vairākās tiesās. Prasības apvienoja vienā tiesu lietā, kurā sākotnēji panāca izlīgumu, bet vēlāk federālās tiesas tiesnesis prasību noraidīja pilnībā un lietu izbeidza.

Savukārt 2025.gada aprīlī federālā tiesa Floridā nolēma, ka “Burger King” “Whopper” burgera lietā uzņēmumam ir jāstājas tiesas priekšā par, iespējams, maldinošu burgeru reklāmu. Patērētāji uzskata, ka “Whooper” burgers reklāmās ir attēlots daudz lielāks nekā tiek pasniegts restorānos. “Burger King” centās panākt lietas noraidīšanu, bet tiesa atzina, ka ir pamats prasības uzturēšanai.

“Starbucks” ledus lieta apliecina, ka pārspīlētām patērētāju prasībām tomēr ir robežas. Kāda Ilinoisas pavalsts iedzīvotāja 2016.gadā vērsās tiesā pret “Starbucks” par maldinošu komercpraksi, jo viņas ieskatā, ledus dzērienos tiek izmantots pārāk daudz ledus un tādēļ faktiskais dzēriena daudzums ir mazāks nekā norādīts reklāmās un ēdienkartē. Prasība bija par 5 miljoniem dolāru un jebkurš maldinātais ledus dzērienu pircējs būtu varējis pieteikties kompensācijai, ja prasību apmierinātu. Tomēr tā tika noraidīta un “Starbucks” pauda viedokli, ka jebkuram ledus dzēriena pircējam jāsaprot, ka ledus ir neatņemama šāda dzēriena sastāvdaļa.

Līdzīgs iznākums bija 2007.gada “Pazaudēto bikšu lietā” (“Pearson v. Chung”), kuru izskatīja tiesa Vašingtonā. Šī ir viena no pazīstamākajām pārspīlēto prasību lietām, jo to cēla ASV tiesas tiesnesis pret nelielu ķīmisko tīrītavu, kas nozaudēja prasītāja bikses. Pēc prasītāja domām, par bikšu nozaudēšanu viņam pienācās 54 miljonu ASV dolāru kompensācija, jo ķīmiskās tīrītavas skatlogā bija reklāma “Apmierinātība garantēta”. Lieta nonāca tiesā, bet prasība netika apmierināta, jo tā bija nepamatota un nesamērīga.

Karsto dzērienu sāga

Bieži vien liela rezonanse ir prasībām, kuras iesnieguši patērētāji, kas veikalu vai restorānu telpās vai pie tām paslīdējuši vai aplējušies ar kādu karstu dzērienu. Lai gan šādas lietas šķiet sadzīviskas, zvērinātie nereti piešķir lielas kompensācijas, ja tiek pierādīta uzņēmumu nolaidība.

Viena no pazīstamākajām prāvām ASV tiesu vēsturē ir “McDonald’s” karstās kafijas lieta (“Liebeck v. McDonald’s Restaurants”). 79 gadus vecā Stella Lībeka (Stella Liebeck) aplējās ar karstu kafiju, ko bija iegādājusies “McDonald’s” restorānā, un guva smagus apdegumus. Viņa iesūdzēja uzņēmumu par nolaidību, un 1994.gadā zvērinātie piešķīra ievērojamu kompensāciju, kas kļuva par brīdinājumu un lika uzņēmumiem daudz lielāku nozīmi piešķirt patērētāju drošībai. Ļoti līdzīga lieta ar tikpat ievērības cienīgu kompensāciju ir “Starbucks” karstā dzēriena lieta (“Michael Garcia v. Starbucks”), kurā kurjers Maikls Garsija (Michael Garcia) guva smagus apdegumus, kad auto kases logā saņemtais karstais dzēriens izlija viņam klēpī. 2025.gada martā zvērinātie cietušajam piešķīra 50 miljonu ASV dolāru kompensāciju, uzskatot, ka uzņēmums nav rūpējies par pienācīgu drošību.

ASV tiesu sistēmas atšķirības

ASV tiesu sistēma ir balstīta uz angloamerikāņu tiesību tradīciju un tai piemīt vairākas iezīmes, kas ietekmē gan tiesvedību norisi, gan arī sabiedrības attieksmi pret tiesas pieejamību. Šīs īpatnības ietver federālās un pavalstu tiesas līdzāspastāvēšanu, pierādījumu izpēti pirms lietas iztiesāšanas, zvērināto tiesu, precedentu tiesības, zaudējumu atlīdzību, tiesvedību izdevumu atlīdzināšanu, kā arī advokātu pakalpojumu plašu reklamēšanu.

Divas tiesu sistēmas

Viena no svarīgākajām īpatnībām ir tiesu sistēmas uzbūve, kas veidojusies līdz ar ASV kā federācijas dibināšanu. Valstī darbojas divas tiesu sistēmas – federālā un pavalstu tiesas. Papildus federālajiem likumiem, kas jāievēro visās 50 pavalstīs, katrai no tām, kā arī Kolumbijas apgabalam un ārējām teritorijām, ir savi likumi un neatkarīga, autonoma tiesu sistēma. Līdz ar to abu līmeņu tiesu sistēmas darbojas neatkarīgi viena no otras, lai gan citreiz to ietekmes robežas var pārklāties. Federālo tiesu kompetencē ir lietas ar “federālo aspektu” jeb lietas, kas skar ASV Konstitūciju, federālos likumus, vai strīdus starp dažādu pavalstu personām, tajā skaitā vairums patērētāju kolektīvo prasību. Savukārt pavalstu tiesas risina lielāko daļu strīdu, tajā skaitā arī civiltiesiskos, par kompensācijām par citas personas vai uzņēmuma darbības vai bezdarbības rezultātā radītiem zaudējumiem vai kaitējumu.

Rakstā aplūkotās tiesu prāvas norisinājušās gan federālajās, gan pavalstu tiesās. Piemēram, 1994.gada “McDonald’s” karstās kafijas lietu izskatīja Ņūmeksikas pavalsts tiesā, jo tā bija delikta lieta par miesas bojājumiem saskaņā ar pavalsts likumiem un federālajai jurisdikcijai nebija pamata. Arī “Starbucks” karstā dzēriena lietu izskatīja pavalsts līmenī – Kalifornijas pavalsts tiesā. Savukārt “Red Bull” “ceļ spārnos” un “Subway” “Pēdas garuma” sviestmaižu lietas izskatīja federālā līmeņa tiesās, jo tās bija patērētāju kolektīvas prasības, kurās prasītāji bija no dažādām pavalstīm, un izteiktās pretenzijas attiecās uz uzņēmuma darbību visā valstī.

Pierādījumu izpēte pirms procesa

Otrs raksturīgs elements, kas nav sastopams kontinentālās Eiropas tiesu sistēmās, tajā skaitā Latvijā, bet būtiski ietekmē lietu iztiesāšanu, ir plašā pierādījumu izpēte pirms lietas iztiesāšanas, kad procesa dalībniekiem ir tiesības pieprasīt no otras puses dokumentus, liecības, ekspertīzes un citus pierādījumus. Tas ir ļoti dārgs un laikietilpīgs process, taču ļauj pusēm sagatavoties lietas iztiesāšanai un var būtiski ietekmēt lietas iznākumu.

Piemēram, “McDonald’s” karstās kafijas lietā pierādījumu izpētes gaitā atklājās, ka uzņēmums laika posmā no 1982. līdz 1992.gadam bija saņēmis vairāk nekā 700 sūdzības par apdegumiem, taču nebija mainījis kafijas temperatūru vai brīdinājumus par karstu dzērienu, lai gan zināja par potenciālu bīstamību. Arī “Starbucks” karstā dzēriena lietā pierādījumu izpētes pieteikumi bija vērsti uz “Starbucks” iekšējiem drošības auditiem un darbinieku apmācībām, norādot uz sistemātiskiem trūkumiem drošības protokolos.

Zvērināto tiesa

Vēl viens būtisks un atšķirīgs elements ir zvērināto dalība tiesas prāvās. Zvērināto tiesa, kas sastāv no nejauši izvēlētiem pilsoņiem, pieņem lēmumus par vainu vai atbildību. Bieži vien tie var būt pakļauti emocionāliem argumentiem nevis juridiskai loģikai, jo lietas iztiesāšanas laikā tiek uzklausītas liecības, skatīti lietiskie pierādījumi, kas var ietekmēt zvērināto lēmumus.

Zaudējumi un soda naudas

Zaudējumu atlīdzība ASV tiesību sistēmā tiek uzskatīta par galveno taisnīguma nodrošināšanas līdzekli un tiek pieļautas milzīgas kompensācijas summas cietušajam. Tiesību sistēma ietver ne tikai kompensējošo atlīdzību, bet papildus arī sodošo atlīdzību, kuras mērķis ir ne tikai atlīdzināt cietušajam nodarīto kaitējumu, bet arī sodīt un atturēt atbildētāju no līdzīgiem pārkāpumiem nākotnē. Turpretī Eiropā un Latvijā paredzēta atlīdzība tikai par faktiskajiem zaudējumiem un morālo kaitējumu. ASV atlīdzību sistēma ievērojami palielina uzņēmumu risku un bieži vien ir iemesls, kāpēc tie izvēlas slēgt izlīgumus, pat ja uzskata, ka prasības ir nepamatotas. Piemēram, “McDonald’s” karstās kafijas lietā zvērinātie nolēma piešķirt cietušajai 200 tūkstošu ASV dolāru kompensāciju, kā arī 2,7 miljonu ASV dolāru sodošo atlīdzību. Kopējais kompensāciju apmērs šajā lietā nav publiski zināms, jo puses nolēma izlīgt.

Tiesāšanās kultūra un advokātu reklāmas

Atšķirībā no Eiropas un Latvijas, kur advokātu reklāma ir regulēta, ASV tā ir aizsargāta ar Konstitūcijā nodrošināto vārda brīvību. ASV iedzīvotājus televīzijā, lielceļu malās, vilcienos un citur ik dienas uzrunā pamanāmas advokātu reklāmas, kas aicina vērsties pēc juridiskās palīdzības jebkurā dzīves situācijā.

Lai gan ASV tiesvedības kopumā ir ļoti dārgas, ir vairāki aspekti, kas veicina iedzīvotāju vēlmi vērsties tiesā. Bieži vien juridiskās palīdzības atlīdzība ir balstīta uz līdzdalības honorāru, kuru advokāts saņems tikai klientam labvēlīga lietas iznākuma gadījumā. Tāpat būtiski, ka tiesas procesā zaudējušajai pusei nav jāsedz otras puses tiesas izdevumi.

Kas jāņem vērā, sākot darbību ASV?

ASV tirgus sniedz milzīgas iespējas, taču jebkuram uzņēmumam, kas sācis vai vēlas sākt darbību ASV, jāapzinās ne tikai ekonomiskie faktori, bet arī šīs valsts tiesu sistēmas īpatnības, kas var ietekmēt uzņēmējdarbību.

Pirmkārt, jāizprot tirgus un reģions, kurā vēlas sākt darbību. Katrā no ASV 50 pavalstīm un teritorijām ir sava tiesu prakse. Arī preču un pakalpojumu prasības var būtiski atšķirties, ja tās netiek regulētas federālā līmenī. Tādēļ svarīgi izpētīt, kādi likumi attiecināmi uz iecerēto darbību.

Otrkārt, preču un pakalpojumu kvalitāti, drošību, aprakstus, kā arī reklāmas saturu ir nepieciešams rūpīgi izvērtēt. Aplūkotās lietas rāda, ka ikdienišķi notikumi un negadījumi var pārvērsties miljonu vērtās kompensācijās, ja zvērināto vērtējumā uzņēmums bijis nolaidīgs vai reklāmas bijušas maldinošas. Tādēļ nereti drošāk ir patērētājiem sniegt informāciju par it kā pašsaprotamām lietām, jo tas var samazināt riskus un atbildības apjomu.

Treškārt, tiesāšanās kultūra, tiesas procesu izmaksu segšanas kārtība, soda naudas veicina prasību pieteikumu lielo skaitu un patērētāju aktīvo rīcību arī brīžiem absurdās lietās. Ja zvērinātie lietās pret uzņēmumiem vairāk identificējas ar prasītājiem un to spriedumi balstās emocionālos apsvērumos, būtiski var tikt ietekmēti kompensāciju apmēri.

Jāapzinās, ka šis tirgus prasa ne tikai biznesa stratēģiju, bet arī ļoti stingru juridisko aizsardzību un risku apzināšanu. Reklāmas caurskatāmība, produktu drošums, precīzi to apraksti, dokumentēti drošības protokoli, atbilstoša apdrošināšana ir priekšnoteikumi, lai samazinātu riskus un pasargātu uzņēmējdarbību no neparedzētām izmaksām un zaudējumiem reputācijai.

Publikācija: itiesibas.lv