Ķīlas devējs pārdod ieķīlāto mantu bez ķīlas ņēmēja piekrišanas. Vai ķīlas devēja finansiālās grūtības attaisno šādu rīcību? Kad var izmantot pašpalīdzības tiesības? Šos jautājumus skaidro Senāts 2025.gada spriedumā lietā SKC-[C]/2025, kurā aplūkota situācija, kad bez ķīlas ņēmēja rakstveida atļaujas tika pārdots ieķīlātais 75 000 dzīvu ūdeļu ganāmpulks.

Par ko bija strīds

Senāts spriedumā lietā SKC-[C]/2025 ir aplūkojis strīdu starp “NAFA Europe B.V.”, starptautisku finansētāju un komercķīlas ņēmēju, un akciju sabiedrību (AS) “Grobiņa”, kažokzvēru audzētāju, kas bija tiesiskās aizsardzības procesā. “NAFA Europe B.V.” cēla prasību no noslēgšanas brīža atzīt par spēkā neesošu 2019.gada 29.oktobra pirkuma līgumu starp AS “Grobiņa” un sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA) “CR 7”, kurš paredzēja 75 000 dzīvu ūdeļu pārdošanu. Prasības apmierināšanas gadījumā SIA “CR 7” būtu pienākums atdot maksātnespējīgajai AS “Grobiņa” komercķīlas priekšmetā ietilpstošās ūdeles vai no tām iegūtās kažokādas.

Prasība pamatota ar to, ka ūdeļu ganāmpulks bija ieķīlāts kā pirmās kārtas komercķīla “NAFA Europe B.V.” labā. Gan Komercķīlas likuma 34.panta 1.daļā, gan komercķīlas līgumā bija skaidri noteikts, ka ieķīlāto īpašumu nedrīkst atsavināt bez ķīlas ņēmēja rakstiskas piekrišanas. Neskatoties uz to, AS “Grobiņa” 2 dienas pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas pārdeva visu ūdeļu ganāmpulku SIA “CR 7”, nesaņemot “NAFA Europe B.V.” rakstisku piekrišanu šādam darījumam.

No sprieduma saprotams, ka atbildētāji savus iebildumus pret prasību saistījuši ar Civillikuma (CL) 1733.pantā regulēto pašpalīdzības tiesību un Dzīvnieku aizsardzības likuma 5.panta 3.daļas normu, kas nosaka, ka tad, ja dzīvnieka īpašnieks nespēj pildīt savus likumā noteiktos pienākumus, dzīvnieku atsavina personai, kas spēj pildīt šos pienākumus, nodod dzīvnieku patversmei vai nogalina normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Tādējādi par centrālo jautājumu kļūst tas, vai komercķīlas priekšmeta atsavināšana bez ķīlas ņēmēja piekrišanas ir tiesiski pieļaujama kā pašpalīdzības tiesība?

Tiesu secinājumi

Pirmās instances tiesa atzina, ka pirkuma līgums starp AS “Grobiņa” un SIA “CR 7” ir atzīstams par spēkā neesošu no tā noslēgšanas brīža. Rajona tiesa prasību apmierināja, uzliekot par pienākumu SIA “CR 7” atdot maksātnespējīgajai AS “Grobiņa” 75 000 kažokādu.

Turpretim apelācijas instances tiesa prasību noraidīja, atzīstot, ka strīdus pirkuma līgums bija tiesiski noslēgts pašpalīdzības līgums, kura mērķis bijis novērst visa ūdeļu ganāmpulka bojāeju.

Proti, apelācijas instances tiesa izvērtēja AS “Grobiņa” argumentu par pašpalīdzības tiesību piemērošanu, kurā tika apgalvots, ka līguma noslēgšanas dienā tai nebija līdzekļu ganāmpulka uzturēšanai. Tiesa skaidroja, ka pašpalīdzība ir attaisnojama tikai nepieciešamības robežās un ka nedrīkst būt aizliegta pašaizstāvība. CL nav definēti “galējās nepieciešamības” vai “nepieciešamās aizstāvēšanās” jēdzieni, jo tie primāri attiecas uz krimināltiesībām, taču tiesa tos piemēro arī administratīvo pārkāpumu lietās. Šie jēdzieni nosaka, ka kaitējumu citām interesēm drīkst nodarīt tikai tad, ja tas nepieciešams, lai aizsargātu nozīmīgu vērtību un persona atrodas bezizejas situācijā. Rīcība, kas atbilst galējās nepieciešamības principam un nepārsniedz nepieciešamās pašaizstāvības robežas, var tikt attaisnota pat tad, ja tā formāli ir pretēja likumam, tomēr tiesai jāveic arī interešu izvērtēšanas tests.

Vienlaikus apelācijas instances tiesa atzīmēja, ka, noslēdzot apstrīdēto līgumu, komercķīlas tiesība nav izbeigusies, jo nav iestājušies Komercķīlas likuma 48.panta 1.daļā paredzētie izbeigšanās pamati. Tiesa norādīja, ka nav pierādīts, ka SIA “CR 7” ieguvusi komercķīlas priekšmetu kā brīvu no jebkādas ķīlas, tā joprojām ir reģistrēta “NAFA Europe B.V.” vārdā, un apstrīdētais pirkuma līgums neietekmē komercķīlas tiesību pastāvēšanu.

Senāta secinājumi

Senāts atzīst, ka “NAFA Europe B.V.” kā komercķīlas ņēmējai bija tiesības izvēlēties starp diviem tiesību aizsardzības līdzekļiem:

  • pieprasīt darījuma atzīšanu par spēkā neesošu saskaņā ar CL 2006.pantu;
  • izvēlēties atzīt ķīlas tiesību pāreju uz pārdoto mantu, neprasot darījuma atzīšanu par spēkā neesošu.

Senāts konstatēja, ka pārsūdzētajā spriedumā tiesa korekti identificējusi, ka “NAFA Europe B.V.” cēlusi prasību par darījuma atzīšanu par spēkā neesošu un pieprasījusi atdot komercķīlas priekšmetu (ūdeļu ganāmpulku) vai tā vērtību. Vienlaikus tiesa nav izvērtējusi CL 2006.panta pirmā teikuma piemērojamību pēc būtības. Normā noteikts, ka, ja abām pirkuma līguma pusēm vai vienīgi pircējam SIA “CR 7” bijis zināms, ka pārdoto lietu nav bijis atļauts atsavināt, līgums nav spēkā.

Turklāt tiesa konstatēja, ka SIA “CR 7” zināja par ieķīlāto mantu un ka atsavinājums tiks veikts bez “NAFA Europe B.V.” piekrišanas. Tiesa arī konstatēja, ka AS “Grobiņa” pamatoja pienākuma nepildīšanu, atsaucoties uz pašpalīdzības un pašaizstāvības tiesībām saistībā ar pienākumu prasīt “NAFA Europe B.V.” piekrišanu ūdeļu ganāmpulka atsavināšanai.

Senāts arī norāda, ka pašpalīdzība civiltiesībās ir izņēmuma gadījums, proti, “pašpalīdzība pieļaujama tikai izņēmuma veidā” un tikai tad, ja pastāv reāls un tūlītējs apdraudējums no trešās personas. Tādēļ šīs tiesības jāinterpretē šauri. Bet kur ir robeža, ja krīze šķiet acīmredzama?

Senāts norāda, ka Dzīvnieku aizsardzības likuma 5.panta 3.daļā noteiktie izņēmumi nevar būt pamats Komercķīlas likuma 34.pantā noteiktā pienākuma (saņemt rakstveida piekrišanu komercķīlas priekšmeta atsavināšanai) neievērošanai. Minētās normas regulē atšķirīgus tiesiskos jautājumus, un tās nav savstarpēji aizvietojamas.

Tāpat arī apelācijas instances spriedumā minētie pašpalīdzības argumenti, kas pamatoti ar CL 1040. un 1733.pantu, neizslēdz pienākumu saņemt “NAFA Europe B.V.” piekrišanu un neatceļ komercķīlas spēkā esamību. Senāts uzsver, ka AS “Grobiņa” finansiālās grūtības pašas par sevi nav uzskatāmas par trešās personas radītu apdraudējumu, kas varētu pamatot pašpalīdzības tiesību piemērošanu, jo finansiālās grūtības izrietēja no pašas sabiedrības uzņēmējdarbības prakses.

Līdz ar to Senāts secina, ka nav pamata uzskatīt, ka AS “Grobiņa” atradās apdraudējuma situācijā, kas ļautu tai izmantot pašaizstāvības tiesības. Pretējā gadījumā ikviens finansiālu grūtību situācijā varētu nepildīt savas līgumsaistības, atsaucoties uz pašaizstāvības tiesībām, kas nav pieļaujams.

Nevar aizbildināties ar nezināšanu

Jau sākotnēji secināms, ka “NAFA Europe B.V.” bija divi tiesību aizsardzības instrumenti: prasīt atzīt darījumu par spēkā neesošu vai prasīt atzīt komercķīlas tiesību uz atsavināto mantu. Konkrētajā gadījumā, izvēloties pirmo variantu un vērtējot darījuma spēkā esamību, jāņem vērā gan CL 2006.pants, gan Komercķīlas likuma 34.pants, lai nodrošinātu pilnīgu ieķīlātā priekšmeta aizsardzību. Abas normas skaidri nosaka SIA “CR 7” pienākumus un atsavināšanas ierobežojumus, un neviens nevar aizbildināties ar likuma nezināšanu.

Saskaņā ar Komercķīlas likuma 34.panta 2.daļu, ja tiek atsavināta reģistrācijai pakļauta manta, lieta, kas nav komersanta parasti ražojamā, vai arī lietas tiek atsavinātas neparasti lielos apjomos, ieguvējam ir pienākums pārliecināties, vai manta nav ieķīlāta un, ja ir, vai atsavinājums ir atļauts. Šai normai bija jākalpo kā brīdinājumam SIA “CR 7”, ka tam ir pienākums rīkoties piesardzīgi un pārbaudīt atsavināšanas tiesiskumu, respektējot “NAFA Europe B.V.” tiesības uz komercķīlas priekšmetu.

Šajos apstākļos SIA “CR 7” zināja, ka ūdeļu ganāmpulks ir ieķīlāts un ka tā atsavināšana bez “NAFA Europe B.V.” piekrišanas nav atļauta, tomēr tika veikta neatļauta komercķīlas priekšmeta atsavināšana. Tādēļ, ja pastāv normu piemērošanas apstākļi, CL 2006.pants piemērojams kopā ar Komercķīlas likuma 34.panta 2.daļu. Secināms, ka SIA “CR 7” rīcība neatbilda likumos noteiktajām prasībām un pienākumiem.

Jāatceras, ka:

  • pašpalīdzības tiesības civiltiesībās ir izņēmums, nevis vispārējs princips. Tās jāpiemēro tikai, ja pastāv reāls un tiešs apdraudējums no trešās personas un šīs tiesības jāinterpretē šauri;
  • komercķīlas priekšmetu nedrīkst atsavināt bez ķīlas ņēmēja rakstveida piekrišanas, pat ja apstākļi šķiet ārkārtēji vai steidzami;
  • finansiālas grūtības nevar attaisnot līgumsaistību pārkāpšanu vai likuma apiešanu, jo tās nevar kvalificēt kā izņēmuma gadījumu pašpalīdzības tiesību izmantošanai.

Publikācija: ibizness.lv