Valsts pārvaldes prettiesiska rīcība pati par sevi negarantē atlīdzinājumu pilnā apmērā. Atrautās peļņas, nemantiskā kaitējuma un juridisko izdevumu atlīdzināšana prasa pierādīt gan kaitējuma esību, gan tā cēloņsakarību ar iestādes rīcību. Lietā A420177323 Administratīvā apgabaltiesa precizēja, kādos gadījumos šie prasījumi ir pamatoti.

Lietas būtība

Valsts ieņēmumu dienests (VID) laika posmā no 2019.gada oktobra līdz 2021.gada septembrim veica pievienotās vērtības nodokļa (PVN) auditu. Tā rezultātā ar sākotnējo VID lēmumu uzņēmumam tika papildus aprēķināts PVN, soda nauda un nokavējuma nauda. Vienlaikus VID piemēroja nodrošinājuma līdzekļus – ierakstīja ķīlas atzīmi zemesgrāmatā, aizliedza izmaiņu reģistrāciju komercreģistrā un komercķīlu reģistrēšanu.

2022.gada janvārī VID ģenerāldirektors lēmumu par nodokļu audita rezultātiem atcēla, atzīstot, ka lietā esošie pierādījumi nav pietiekami, lai secinātu uzņēmuma apzinātu piedalīšanos nodokļu samazināšanas plānā.

Īpašu nozīmi lietā ieguva apstāklis, ka neilgi pēc audita uzsākšanas no uzņēmuma valdes locekļa tika pieprasīts kukulis, solot ietekmēt audita iznākumu. Par šo faktu tika ierosināts kriminālprocess. Uzņēmums apgalvoja, ka turpmākā VID rīcība audita gaitā bijusi atriebīga un mērķtiecīgi vērsta uz uzņēmuma darbības apgrūtināšanu.

Uzskatot, ka VID darbību rezultātā tam nodarīts mantiskais un nemantiskais kaitējums, uzņēmums vērsās tiesā ar lūgumu atlīdzināt atrauto peļņu 1 500 000 eiro apmērā, juridiskos izdevumus 42 803 eiro apmērā un nemantisko kaitējumu 10 000 eiro apmērā. Pirmās instances tiesa prasījumu apmierināja tikai daļēji.

Tiesas secinājumi

Administratīvā apgabaltiesa (Tiesa) šajā lietā izvērtēja audita procesa norisi, tā ilgumu un piemēroto nodrošinājuma līdzekļu pamatotību, kā arī to ietekmi uz uzņēmuma saimniecisko darbību. Spriedumā analizēts, vai VID bija savlaicīgi pārbaudījis būtiskos apstākļus un vai tam bija pietiekams pamats turpināt ierobežojošu līdzekļu piemērošanu pirms galīgā audita lēmuma pieņemšanas. Tiesa atsevišķi vērtēja arī atrautās peļņas pierādīšanas jautājumus, nemantiskā kaitējuma konstatēšanas pamatotību un juridisko izdevumu atlīdzināšanu.

Audita procesa vērtējums

Tiesa atzina, ka audita ilgums un piemērotie nodrošinājuma līdzekļi kopumā ietekmēja uzņēmuma saimniecisko darbību. Spriedumā uzsvērts, ka pēc 90 dienu perioda jau vajadzēja būt iegūtiem pārliecinošiem pierādījumiem, kas vismaz pirmšķietami apstiprina gaidāmo nodokļu uzrēķinu konkrētā apmērā, lai varētu turpmāk piemērot izpildes nodrošinājuma līdzekļus. Pretējā gadījumā VID jārēķinās, ka būs jāatlīdzina nepamatotas saimnieciskās darbības ierobežošanas radītās sekas.

Tas, ka nozīmīgu faktu pārbaude ir uzsākta vairāk nekā gadu pēc audita sākuma, norāda, ka VID audita procesā nav darbojies mērķtiecīgi un ir pieļāvis būtisku kavēšanos

Būtisku kritiku Tiesa veltīja VID darbību secībai. Spriedumā norādīts, ka VID vairākkārt ir pieprasījis ziņas Itālijas nodokļu administrācijai un citām ārvalstu nodokļu administrācijām, taču tajā pašā laikā ilgstoši nebija analizējis preču kustību, proti, nepieprasīja informāciju no preču transportēšanā iesaistītajiem uzņēmumiem. Tiesa arī norādīja, ka VID informāciju par būtiskiem apstākļiem vajadzēja iegūt jau pašā audita sākumā. Tas, ka nozīmīgu faktu pārbaude ir uzsākta vairāk nekā gadu pēc audita sākuma, norāda, ka VID audita procesā nav darbojies mērķtiecīgi un ir pieļāvis būtisku kavēšanos.

Tiesas vērtējumā situācijā, kad auditors kavējas ar lietas iznākumā būtiskas informācijas pārbaudi, VID ir jāievēro īpaša piesardzība nodrošinājuma līdzekļu izvēlē. Noslēdzoties 90 dienu termiņam pēc audita uzsākšanas (neatkarīgi no tā, ka VID izslēdz periodus no šī laika posma), izpildes nodrošinājuma līdzekļu piemērošana ir pieļaujama tikai tad, ja auditā jau ir iegūta pārliecinoša informācija par gaidāmā nodokļu uzrēķina apmēru. Tiesību normā paredzētās 90 dienas VID ir jāizmanto mērķtiecīgi. Informācijas pieprasīšana ārvalstu nodokļu administrācijai neatbrīvo VID no pienākuma šajā periodā noskaidrot visus pārējos apstākļus, kam var būt izšķiroša nozīme lietas iznākumā. Ja tas netiek darīts, VID vismaz ir jāatturas no nodrošinājuma līdzekļu piemērošanas (atsevišķi būtu vērtējamas situācijas, kurās konstatējami apstākļi, kas liecina par nodokļu maksātāja rīcību, slēpjot savu mantu).

Nodrošinājuma līdzekļu nesamērīgums

Tiesa atzina, ka VID pieļāvis vairākus nesamērīgus ierobežojumus, atsakot atļauju reģistrēt komercķīlu un uzdodot pieteicēja darījuma partneriem pārskaitīt tam pienākošās naudas summas VID.

Tiesas ieskatā VID ir jāspēj nošķirt situācijas, kurās persona vēlas izvairīties no nodokļu samaksas, no tādām, kas pēc būtības ir vērstas uz uzņēmējdarbības turpmāku attīstību. Jānorāda, ka uzņēmuma saimnieciskās darbības nevajadzīga ierobežošana, kas salīdzinoši ātri var izraisīt saimnieciskās darbības samazināšanos vai maksātnespēju, brīdī, kad VID nav pat pieņēmis sākotnējo lēmumu, ir vērtējama kā būtisks pārkāpums. Šāda pieeja kopumā nav vērsta uz valsts budžeta interešu nodrošināšanu.

Korupcijas riska novērtējums

Tiesa atzina par pierādītu faktu, ka ar auditu cieši saistītas personas prettiesiskā kārtā pieprasīja no uzņēmuma naudas līdzekļus, un norādīja – lai arī VID tieši neatbild par citu personu krimināltiesiskām darbībām, pieejamā informācija ļauj ticami pieņemt, ka tieši VID darbinieki ir snieguši informāciju par auditu tām personām, kuras veica prettiesiskas darbības pret uzņēmuma amatpersonām.

Par informācijas prettiesisku izpaušanu civiltiesiski (zaudējumu atlīdzināšanas kontekstā) atbildība iestājas arī VID. Jāņem vērā, ka mantiskā un nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanai, pat ja tā tiek vērtēta administratīvā procesa ietvaros, tiek piemēroti civiltiesību principi. Saskaņā ar Civillikuma 1782.pantu, ja kāds nepiegriež vajadzīgo uzmanību, izvēloties kalpotājus un citus darbiniekus un nepārliecinās papriekš par viņu spējām un noderību izpildīt viņiem uzliekamos pienākumus, tad viņš atbild par zaudējumiem, ko viņi ar to nodarījuši trešajai personai.

Atrautā peļņa

Pieteicējs prasīja atlīdzināt 1 500 000 eiro atrauto peļņu, apgalvojot, ka VID piemēroto nodrošinājuma līdzekļu dēļ nav noslēgts piegādes līgums ar kādu Francijas uzņēmumu. Tiesa norādīja, ka atrautās peļņas atlīdzināšanai nedrīkst būt šaubu vai vismaz jābūt pierādītam līdz tiesisku pierādījumu ticamības pakāpei, ka peļņas atrāvums radies tieši iestādes rīcības dēļ. Uzņēmumam konkrēti bija jāpierāda, ka tas atteicās no sadarbības un galvenais iemesls bija tieši VID rīcība.

Pat ja valsts iestāde ir rīkojusies prettiesiski, tas automātiski negarantē uzņēmumam zaudējumu atlīdzinājumu par iestādes rīcību

Tiesu praksē ir atzīts – kreditoram (prasītājam) ir jāpierāda cēloņsakarība starp to, ka peļņa tika zaudēta tieši parādnieka darbības dēļ un ka tieši tā ir radījusi kreditoram galvenos jeb pamata zaudējumus. Turklāt ir svarīgi pierādīt, ka peļņas atrāvums ir reāls, – šim nolūkam var izmantot visus tiesiskās pierādīšanas līdzekļus. Pārbaudot sagaidāmās peļņas atrāvuma aprēķinu, tiesai ir jāvērtē pierādījumi, kas to pamato, tajā skaitā arī grāmatvedības pirmdokumenti (skat. Senāta 2020.gada 27.maija spriedumu lietā SKC‐309/2020). Izskatāmajā lietā pieteicējs šos faktus nepierādīja.

Tiesa norādīja, ka tā pieteicēja rīcību pierādījuma sniegšanā novērtēja kā apzināti izvairīgu, proti, uzņēmums arī pēc atkārtotiem uzaicinājumiem Tiesai tā arī nesniedza pierādījumus par to, kā noslēdzās sarakste par dalību konkursā 2021.gada aprīlī, kurā Francijas uzņēmums pieteicēju bija uzaicinājis piedalīties un tas arī piedalījās. Izvērtējot uzņēmuma paskaidrojumus, secināms, ka tas pierādījumus sniedzis selektīvi. Turklāt jau iesniegtie pierādījumi norāda uz vairākām pretrunām saistībā ar paskaidrojumiem par sadarbības pārtraukšanu.

Tiesa prasījumu par atrautās peļņas 1 500 000 eiro apmērā atlīdzināšanu noraidīja pilnībā.

Nemantiskais kaitējums

Atšķirībā no atrautās peļņas, nemantiskā kaitējuma pierādīšanas standarts ir zemāks. Pierādījumu iesniegšana par nemantiskā kaitējuma esību noteikti nav uzskatāma par šādu zaudējumu atzīšanas nosacījumu, tomēr prasītājam ir vismaz jāpierāda, ka attiecīgās iestādes rīcība varēja tam izraisīt šādu kaitējumu. Tiesa arī uzsvēra, ka publiskās varas radīta prettiesiska vai nepamatota ilgstoša tiesiskā nenoteiktība pati par sevi rada nelabvēlīgas sekas. Personai ir tiesības uz drošību, kas ietver ne tikai fizisko, bet arī fiziski netveramo aspektu. Tādējādi personas drošības jēdziens aptver arī ikdienas paredzamības aspektu, ko cita starpā ietekmē personas tiesiskais stāvoklis (skat. Senāta 2025.gada 17.janvāra spriedumu lietā SKA-144/2025).

Pamatojot nemantiskā kaitējuma esību konkrētajā lietā, Tiesa norādīja uz piemēroto nodrošinājuma līdzekļu un audita procesa ietekmi. Ņemot vērā uzņēmumam piemērotos nodrošinājuma līdzekļus, tostarp izdarot ierakstus publiskos reģistros, par ticamu ir atzīstams pieņēmums, ka citi sadarbības partneri varēja iegūt informāciju par audita procesa esību, kas savukārt varēja ietekmēt sadarbību. Turklāt Tiesa atzina – neatkarīgi no tā, kādi motīvi bija konkrētiem darbiniekiem, kopējais lēmumu pieņemšanas process “neitrālam novērotājam” var radīt priekšstatu par pārlieku subjektīvu VID darbinieku rīcību. Proti, ka tie subjektīvu apsvērumu dēļ cenšas panākt uzņēmuma saimnieciskās darbības pārtraukšanu un maksātnespēju vēl pirms sākotnējā lēmuma pieņemšanas.

Apkopojot minēto, Tiesa secināja, ka kaitējuma apmēru galvenokārt nosaka ilgstošā nenoteiktība saistībā ar audita procesa ilgumu un piemērotajiem nodrošinājuma līdzekļiem. Vienlaikus Tiesa neatzina nemantisko kaitējumu par smagu, ņemot vērā, ka situācija lielā mērā tika atjaunota ar audita lēmuma atcelšanu un zaudējumu atlīdzināšanu, kā arī citus lietas apstākļus. Tādēļ prasījums par nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu tika apmierināts daļēji.

Juridiskie izdevumi

Tiesa norādīja, ka atkāpe no Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.1493 “Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību” paredzētajiem ierobežojumiem pieļaujama tikai izņēmuma gadījumā. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 12.panta 3.1daļu iestāde vai tiesa var noteikt atlīdzināmo izdevumu apmēru, kas pārsniedz normatīvajos aktos noteikto apmēru, ja šie izdevumi ir bijuši objektīvi nepieciešami. Vienlaikus atkāpe ir paredzēta tikai kā izņēmums, proti, tā ir jāpamato, ievērojot MK noteikumu Nr.1493 regulējumā ietverto metodoloģiju.

Atrautā peļņa ir visgrūtāk pierādāmais prasījuma veids. Nepietiek ar to, ka uzņēmums aprēķina, cik tas varētu būt nopelnījis, – ir jāpierāda, ka tieši iestādes rīcība liedza noslēgt konkrētu darījumu

Konkrētajā lietā Tiesa secināja, ka juridiskie izdevumi bija objektīvi nepieciešami, uzsverot, ka tiesai nav saistoši personas faktiskie izdevumi. Nozīme ir tam, kādas darbības bija objektīvi nepieciešamas rezultāta sasniegšanai. Tiesa atzina, ka MK noteikumos Nr.1493 paredzētie ierobežojošie lielumi ir palielināmi piecas reizes, jo VID darbības un bezdarbība būtiski sarežģīja procesu, objektīvi palielinot nepieciešamo juridiskās palīdzības apjomu.

Tiesa ņēma vērā, ka VID (arī atsevišķu darbinieku) darbības un arī bezdarbība būtiski sarežģīja procesu, tādēļ tajā objektīvi bija nepieciešams piesaistīt augsta līmeņa speciālistus. Turklāt VID pieļautās kļūdas potenciāli varēja izraisīt uzņēmuma maksātnespēju, tādēļ ir pamatoti, ka uzņēmums ievērojamus līdzekļus ieguldīja juridiskās palīdzības pakalpojumu apmaksā.

Līdz ar to prasījums par juridisko izdevumu atlīdzināšanu netika apmierināts pilnā apmērā, jo tiesa atzina, ka atlīdzināmi ir nevis visi pieteicējas faktiski samaksātie juridiskie izdevumi, bet tikai tie izdevumi, kas konkrētajos apstākļos bija objektīvi nepieciešami un samērīgi.

Atziņas

Šī lieta apliecina – pat ja valsts iestāde ir rīkojusies prettiesiski, tas automātiski negarantē uzņēmumam zaudējumu atlīdzinājumu par iestādes rīcību.

Atrautā peļņa ir visgrūtāk pierādāmais prasījuma veids. Nepietiek ar to, ka uzņēmums aprēķina, cik tas varētu būt nopelnījis, – ir jāpierāda, ka tieši iestādes rīcība liedza noslēgt konkrētu darījumu.

Turpretī nemantiskais kaitējums ir vieglāk pierādāms. Ja audits ar nodrošinājuma līdzekļiem ir ildzis gadiem, ieraksti publiskajos reģistros bijuši pieejami sadarbības partneriem un iestāde tieši informējusi partnerus par auditu, tas var būt pietiekams pamats atlīdzinājumam pat bez detalizētiem pierādījumiem par konkrētām sekām.

Juridiskie izdevumi tiek atlīdzināti atbilstoši valsts noteiktajām likmēm. Tomēr sarežģītās lietās, kad iestādes rīcība pati par sevi ir radījusi papildu darba apjomu un uzņēmumam pastāvējis maksātnespējas risks, tiesa šīs likmes var palielināt.

Publikācija: ifinanses.lv